Krimināllietā par 284 574 eiro izkrāpšanu no Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) Lielvārdes draudzes, kas Zemgales rajona tiesā Ogrē tiks skatīta šā gada novembrī, uz apsūdzēto sola būs jāsēžas Jurim Reihleram, liecina informācija Latvijas tiesu portālā.
Reihlers, kā arī vēl viena persona, apsūdzēti pēc Krimināllikuma pantiem par krāpšanu un dokumentu viltošanu, kas sakrīt ar tiem likuma pantiem, ko informācijā par krimināllietas nodošanu tiesai 2. jūlijā bija norādījusi Ģenerālprokuratūra. Zemgales rajona tiesa Ogrē šo lietu paredzējusi izskatīt 11. novembrī. Lietu skatīs tiesnese Zeltīte Kusiņa.
Pēc Lielvārdes novada mājas lapā publicētās informācijas, toreizējais Lielvārdes luterāņu draudzes priekšnieks Reihlers 2009. gadā par mūža ieguldījumu Lielvārdes kultūras tradīciju kopšanā un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā, Lielvārdes vārda popularizēšanu Latvijā un ārpus tās robežām, par veiksmīgu uzņēmējdarbību, par ieguldījumu sociāli-karitatīvajā darbā Lielvārdē atzīts par "Goda Lielvārdieti".
Viņš tolaik bijis arī SIA "Serviss mūžība" nodaļas vadītājs, SIA "Ogres svēte" valdes loceklis, grāmatu autors. Lielvārdes luterāņu draudzes priekšnieka amatā Reihlers bijis no 2009. gada līdz 2013. gadam, kad biedrību un nodibinājumu reģistrā izdarīta atzīme par viņa atbrīvošanu no šī amata.
Uzņēmumu reģistru (UR) apkalpojošās firmas "Lursoft" dati liecina, ka 2010. gadā Reihleram piešķirtas paraksta tiesības 2006. gadā izveidotajā nodibinājumā "Lielvārdes baznīcas attīstības centrs" un dalība šajā nodibinājumā ir aktīva vēl arī tagad. Šis nodibinājums izveidots draudzes nama celtniecībai un organizatoriskajiem pasākumiem draudzes nama pārvaldīšanā, ārpus baznīcas īpašuma pārvaldīšanā un ārpus baznīcas investīciju piesaistei. Pēc "Lursoft" datiem, šajā nodibinājumā darbojusies arī kriminālprocesā līdzapsūdzētā persona. Laikā no 2000. gada līdz 2003. gadam Reihlers bijis arī 2000. gadā izveidotās Latvijas Ugunsapbedīšanas asociācijas prezidents.
"Lursoft" pieejamā informācija arī rāda, ka 2000. gadā dibinātā apbedīšanas un ar to saistīto pakalpojumu uzņēmuma "Serviss mūžība" šobrīd pieder Pārslai Reihlerei, kura bijusi vienīgā uzņēmuma īpašniece līdz 2007. gadam, kad par 41,17% uzņēmuma līdzīpašnieku kļuvis Juris Reihlers. Reihlerei no 2007. gada līdz 2013. gadam piederējuši 58,82% uzņēmuma. Laikā no 2000. līdz 2004. gadam Reihlers bijis šī uzņēmuma direktors ar paraksttiesībām. Pērn uzņēmums apgrozījis 69 775 eiro un gadu tas noslēdzis ar 551 eiro peļņu.
Savukārt 1992. gadā dibinātā Ogres novada domei piederošā apbedīšanas pakalpojumu sniedzēja SIA "Ogres svēte" šobrīd ir likvidācijas procesā. Reihlers šajā uzņēmumā no 2006. gada līdz 2009. gadam bijis valdes loceklis, bet no 2009. gada līdz 2017. gadam, kad Ogres novada domes ārkārtas sēdē pieņemts lēmums par uzņēmuma likvidāciju – valdes priekšsēdētājs.
Reihleram no 1994. gada līdz 2002. gadam piederējis arī individuālais uzņēmums, kas tagad ir likvidēts. Viņš darbojies arī kādreizējās progresīvās centriskās partijas valdē.
Reihlers portālam "Delfi" no komentāriem par konkrēto kriminālprocesu atteicās, sakot, ka gana jau esot ar to, kas ticis publicēts. "Tas tagad ir tiesas varā," piebilda Reihlers.
Pēc LELB mājas lapā pieejamās informācijas, Lielvārdē ir viena luterāņu draudze, kuras priekšniece šobrīd ir Ina Gaure.
"Delfi" jau rakstīja, ka Rīgas tiesas apgabala prokuratūras prokurors tiesai nodevis krimināllietu, kurā Lielvārdes evaņģēliski luteriskās baznīcas draudzes priekšnieks un sekretāre apsūdzēti par naudas izkrāpšanu no baznīcas un dokumentu viltošanu.
Kā portālu "Delfi" informēja Ģenerālprokuratūrā, viena apsūdzētā persona izkrāpusi 284 574 eiro, kas iegūti pārdodot nekustamo īpašumu. Savukārt otra persona atbalstījusi pirmo apsūdzēto krāpšanas izdarīšanā.
Kā norādīts lēmumā, vienu no apsūdzētajiem 2006. gadā ievēlēja par Lielvārdes evaņģēliski luteriskās baznīcas draudzes priekšnieku. Viņš ieguvis plašas tiesības vadīt, organizēt un koordinēt draudzes darbu, kā arī kārtot saimnieciskos un finanšu jautājumus. Šī persona nolēmusi izkrāpt finanšu līdzekļus, kas iegūti, pārdodot nekustamo īpašumu.
Vispirms viņš 2006. gada septembrī izveidojis nodibinājumu. Pēc tam 2007. gada sākumā ar līdzapsūdzēto draudzes sekretāri vienojies viltot padomes sēdes protokolu, ar kuru noteicis, ka nodibinājums būs atbildīgs par draudzes darījumiem ar nekustamiem īpašumiem, to pārvaldīšanu un samaksas saņemšanu, kā arī jauna draudzes saietu nama būvēšanu.
Viņš draudzes vārdā minētos nekustamos īpašumus pārdevis, bet izkrāptos naudas līdzekļus, proti, 284 574 eiro, pārskaitījis uz nodibinājuma kontu un ar tiem rīkojies vienpersoniski pēc saviem ieskatiem.
Savukārt laikā no 2007. gada līdz 2012. gadam daļu līdzekļu, proti, 163 819 eiro viņš legalizējis, pārskaitot tos no nodibinājuma bankas konta uz saviem privātajiem kontiem, izņemot minētos finanšu līdzekļus gan bankas automātos, gan bankas filiālēs skaidrā naudā, gan veicot pārskaitījumus trešajām personām.
Draudzes priekšsēdētājs apsūdzēts arī par to, ka 2011. gada nogalē izkrāpis kāda uzņēmuma 19 066 eiro. Proti, viņš pārdevis draudzei piederošu nekustamo īpašumu, bet ieskaitītos naudas līdzekļus pārskaitījis nodibinājumam un ar tiem rīkojies vienpersoniski pēc saviem ieskatiem.
Kopumā persona apsūdzēta pēc Krimināllikuma 275. panta 2. daļas, Krimināllikuma 177. panta 3. daļas, Krimināllikuma 195. panta 3. daļas, bet līdzapsūdzētā sekretāre apsūdzēta pēc Krimināllikuma 275. panta 2. daļas, Krimināllikuma 20. panta 4. daļas un Krimināllikuma 177. panta 3. daļas.
Par dokumenta viltošanu, kā arī par viltota dokumenta realizēšanu vai izmantošanu, ja tas izdarīts mantkārīgā nolūkā vai ja to izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās, vai ja tas radījis būtisku kaitējumu valsts varai vai pārvaldības kārtībai vai ar likumu aizsargātām personas interesēm, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem, īslaicīgu brīvības atņemšanu, piespiedu darbu vai naudas sodu.
Par krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā vai ja to izdarījusi organizēta grupa, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no diviem līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās.
Par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu vai citas mantas legalizēšanu, ja tas izdarīts lielā apmērā vai ja to izdarījusi organizēta grupa, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz 12 gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
