Foto: Shutterstock

Joprojām īpaši aktuāls krāpšanas veids internetā ir investīciju ieguldīšana apšaubāmās virtuālās platformās, brīdina Valsts policija (VP), kas septembrī konstatējusi, ka šo neuzticamo virtuālo platformu darbību rezultātā cilvēki, kuri policijā sūdzējušies, kopumā zaudējuši vairāk nekā 460 000 eiro. Par spīti policijas brīdinājumiem, pagājušajā nedēļā Vidzemē reģistrēti divi jauni gadījumi.

Pagājušajā nedēļā Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā reģistrēti divi gadījumi – Cēsīs un Gulbenē.

Iedzīvotāji saņēma telefona zvanus no nezināmām personām, kuras sevi iepazīstināja kā "finanšu speciālistus" un krievu valodā piedāvāja palīdzību, lai investētu interneta platformā.

Policija aicina iedzīvotājus būt piesardzīgiem, saņemot telefona zvanus no nezināmām personām, kuras sevi iepazīstina kā dažādu uzņēmumu finanšu brokerus vai arī dažādu citu arodu "finanšu speciālistus".

Tāpat Valsts policija atgādina iedzīvotājiem būt īpaši piesardzīgiem, rīkojoties ar saviem personas datiem, elektronisko maksāšanas līdzekļu (kredītkaršu) datiem un citu personisku informāciju. Lai nepakļautu sevi krāpšanas riskam, nekādā gadījumā tos nedrīkst izpaust citām personām.

VP Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes (ENAP) Kibernoziegumu apkarošanas nodaļa jau iepriekš atzīmēja, ka, ņemot vērā krāpnieku aktivitāti, nodarītā kaitējuma apmērs var būt arī daudz lielāks.

Šā gada laikā ENAP Kibernoziegumu apkarošanas nodaļā saņemti vairāk nekā 15 personu iesniegumi un paziņojumi no ārvalstu tiesībaizsardzības iestādēm konkrētā fenomena kontekstā.

Par šiem piedāvājumiem iedzīvotāji saņēmuši nezināmu personu telefona zvanus.

Šīs personas ar sevi iepazīstinājušas kā ar "finanšu speciālistiem" un krievu valodā piedāvājušas palīdzību visā procesā, lai uzsāktu investīcijas interneta platformā.

Policija aicina iedzīvotājus būt piesardzīgiem, saņemot telefona zvanus no nezināmām personām, kuras ar sevi iepazīstina kā ar dažādu uzņēmumu finanšu brokeriem vai arī dažādiem citu arodu "finanšu speciālistiem".

Saziņas procesā, krāpnieki izmantojuši telefona numurus, kas reģistrēti dažādās valstīs – Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Portugālē, Itālijā, Austrijā, Francijā, Beļģijā, Anglijā, Vācijā, Rumānijā, Nīderlandē un citās valstīs. Krāpnieki visai uzstājīgā veidā aicinājuši iedzīvotājus investēt finanšu līdzekļus dažādās brokeru/ ieguldījumu platformās, kas nav tiesīgas darboties Latvijā.

Potenciālajiem ieguldītājiem piekrītot aicinājumam, komunikācija turpmāk notiek, izmantojot tērzēšanas lietojumprogrammu "Skype" vai "Whatsapp".

Policijā uzsver, ka saruna starp ieguldītājiem un "finanšu speciālistiem" notiek krieviski, taču norāda, ka nedrīkst izslēgt arī iespēju, ka krāpnieki turpmāk var komunicēt citās valodās.

Policijā atzīmē, ka līdz šim fiksētajos gadījumos, zvanītāji latviski nerunā.

Šajos krāpšanas gadījumos arvien parādās jaunas platformas ar jaunajiem nosaukumiem, taču līdz šim krāpnieki piedāvājuši investēt platformās, kuru nosaukumā ir sekojoši vārdi: ***gmoption***, ***gfbroker***, ***alegramarkets***, ***market-invest***, ***maximarkets***, ***mmglobal***, ***everest***, ***everest-trade***, ***Capital Citadel FX***, ***Citadel Forex***, ***Go Capital FX***, ***CT – Trade***, ***Delloy Trade***; ***Glenmore Investment***, ***Trade.Rock-Finance***, ***Rock Capital Market***, ***Fx-dealer***, ***24option***, ***Fxnobels***, ***Fxgtrade***, ***Stock trade market***, ***Markets-invest*** un ***alphacapital*** .

Ar šo "finanšu speciālistu" palīdzību, uzticīgie iedzīvotāji izveido norēķina kontus virtuālās interneta platformās un tiek uzsākta investīciju ieguldīšana.

Tādā veidā piesaistītās personas, kuras piekritušas iesaistīties apšaubāmajās finanšu operācijās tiešsaistē, sāk veikt dažādas finanšu darbības, kuru rezultātā vairākos maksājumos pārskaita dažādas naudas summas.

Turpinot komunikāciju ar augstāk minētajiem "finanšu speciālistiem" – krāpniekiem, pēc viņu ieteikumiem ieguldītāji turpina veikt dažādas finanšu darbības – pērk un pārdod akcijas, veic citas finanšu aktivitātes, kas kopumā rada iespaidu, ka personas no šīm darbībām iegūst peļņu, taču patiesībā šo naudu zaudē.

Valsts policijai, veicot pārbaudi par šāda veida gadījumiem, ir pamatotas aizdomas, ka šādu naudas izkrāpšanas shēmu īsteno organizēta personu grupa no ārvalstīm, un noskaidrots, ka tie veikti ne tikai Latvijā, bet arī kaimiņvalstīs.

Lai sevi pasargātu no krāpšanas, policija aicina iedzīvotājus būt piesardzīgiem un nebūt pārlieku uzticīgiem, komunicējot ar nepazīstamiem cilvēkiem. Tāpat, pirms pieņemt lēmumu par finanšu līdzekļu ieguldīšanu, jāpārliecinās vai minētais uzņēmums (uzņēmējdarbība) ir reģistrēta Latvijā, kāds ir tā darbības veids, saņemtās licences un jebkāda cita veida informācija, kas liecina par uzņēmuma darbības tiesiskumu Latvijas teritorijā.

Par to, vai attiecīgā investīciju platforma vai izvēlētais pakalpojuma sniedzējs ir tiesīgs savus pakalpojumus sniegt Latvijā, iedzīvotāji var pārliecināties FKTK mājas lapā, kur ir atrodama informācija par licencētiem noguldījumu pakalpojumu sniedzējiem Latvijā. Ja tajā neatrodiet informāciju par izvēlēto investīciju platformu vai ieguldījumu brokera sabiedrību, tad to darbība nav atļauta vai ir aizliegta Latvijā.

Tāpat Valsts policija atgādina iedzīvotājiem būt īpaši piesardzīgiem, rīkojoties ar saviem personas datiem, elektronisko maksāšanas līdzekļu (kredītkaršu) datiem un citu personisku informāciju. Lai nepakļautu sevi krāpšanas riskam, nekādā gadījumā tos nedrīkst izpaust citām personām.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!