Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa piektdien piemēroja drošības līdzekli – apcietinājumu – arī finansistam Jorenam Raitumam. Līdz ar to apcietinājums kā drošības līdzeklis piemērots visiem četriem šonedēļ aizturētajiem – administratoriem Mārim Sprūdam, Ilmāram Krūmam, Naurim Durevskim, kā arī Raitumam.

Administratoru Ilmāru Krūmu no Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas zāles, kurā tika lemts par viņam piemērojamo drošības līdzekli, izveda, saslēgtu rokudzelžos. Kā noskaidroja portāls "Delfi", Krūmam piemērots drošības līdzeklis – apcietinājums.

Krūmu no tiesas zāles izveda konvojs. Nedz pats Krūms, nedz viņa advokāts Oskars Rode komentārus nesniedza, kā arī neatklāja, vai Krūmam piemērots apcietinājums. Izejot no tiesas zāles, Krūms uz jautājumu par tiesas lēmumu atbildēja ar smaidu.

Pēc tam, kad no zāles bija izvests Krūms, tiesas zālē tika ievests finansists Jorens Raitums, par kura drošības līdzekli pēc pulksten 18 sāka lemt tiesa. Pirms pulksten 19 tiesa izgāja pieņemt lēmumu, ko paziņoja pirms pulksten 20.

Raitums pēc tiesas sēdes komentārus nesniedza, bet viņa advokāts Aleksandrs Berezins apstiprināja, ka viņa klientam piemērots apcietinājums. Pēc iepazīšanās ar pilnu nolēmumu tiks lemts par pārsūdzību. Advokāts pieļāva, ka, visticamāk, lēmumu pārsūdzēs.

Berezins sacīja, ka policijas argumentācija, pieprasot šādu drošības līdzekli, bijusi ļoti vispārīga – viņš būtu gribējis vairāk konkrētības.

Jau vēstīts, ka tiesa piektdien piemēroja apcietinājumu maksātnespējas administratoram Mārim Sprūdam, žurnālistiem sacīja viņa advokāts Jānis Rozenbergs.

Rozenbergs apliecināja, ka jau bez iepazīšanās ar pilnu tiesas nolēmumu, to pārsūdzēs. Ja apcietinājums netiks atcelts, tad lūgt pārskatīt drošības līdzekli varēs pēc diviem mēnešiem.

Rozenbergs tiesai lūdzis Sprūdam apcietinājuma vietā vai nu nepiemērot drošības līdzekli vai arī noteikt drošības naudu, taču tiesa lēmusi par labu apcietinājumam.

Saskaņā ar Rozenberga teikto ir divi kriminālprocesi, no kuriem vienā figurē Sprūds, administrators Ilmārs Krūms un kāda trešā persona, bet otrā – administrators Nauris Durevskis. Sprūda kriminālprocess saistīts ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un izspiešanu.

Rozenbergam nav zināms, ka Sprūda mantai būtu uzlikts arests vai prasīts to darīt.

Pēc lēmuma paziņošanas par Sprūda apcietināšanu tiesā ieveda Krūmu. Viņš žurnālistiem norādīja, ka viņa aizturēšana ir pilnīgi nepamatota.

Jāatgādina, ka tiesa par apcietinājumu Sprūdam sāka lemt ap pulksten 12. Neilgi pēc pulksten 14 tiesa aizgāja pieņemt lēmumu, tikmēr konvojs Sprūdu aizveda.

Ejot pa gaiteni, Sprūds, lūgts komentēt viņa aizturēšanu, žurnālistiem sacīja, ka kratīšanas laikā nav izņemts neviens dokuments. Viņš arī nezinot, pēc kādiem pantiem aizturēts. "Es vispār personas, kas tur pieminētas, neesmu redzējis," atbildot uz jautājumu, vai atzīst vainu, sacīja Sprūds.

Sprūda aizstāvis Rozenbergs pirms sēdes atklāja, ka procesa virzītājs Sprūdam pieprasījis kā drošības līdzekli piemērot apcietinājumu.

Advokāts Sprūda iespējamā nodarījuma sastāvu nekomentēja, norādot, ka procesa virzītāja ziņā ir tas, vai atklāt šo informāciju. Vienlaikus Rozenbergs skaidroja, ka Sprūds uzskata, ka sāktais kriminālprocess notiek nepamatoti. Advokāts noliedza izskanējušo informāciju, ka Sprūda aizturēšana saistīta ar nelikumīgu partiju finansēšanu, un apstiprināja, ka aizturēšana saistīta ar "kādu banku".

Tāpat tiesa piektdien piemēroja apcietinājumu arī maksātnespējas administratoram Durevskim. Ne Durevskis, ne viņa advokāts gan to neapliecināja, taču aizturēto no tiesas zāles konvojēja Speciālo uzdevumu bataljona policisti, novēroja portāls "Delfi".

Tiesnese pēc lēmuma nolasīšanas Durevskim atstāja tiesas zāli.

Jau ziņots, ka Durevskis pa ceļam uz tiesas sēžu zāli žurnālistiem neko neatbildēja, slēpjot seju zem kapuces.

Lietu par drošības līdzekļa piemērošanu skatīja tiesnese Irēna Krastiņa.

"Delfi" jau ziņoja, ka Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde aizturējusi vienus no redzamākajiem Latvijas maksātnespējas administratoriem – Sprūdu un Krūmu. Tāpat aizturēts arī administrators Durevskis un finansists Raitums.

Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins žurnālistiem ceturtdien apstiprināja, ka aizturēti kopumā esot četri cilvēki, arī administratori, un veikta virkne kratīšanu.

Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde trešdien veikusi virkni procesuālo darbību iepriekš ierosinātajos kriminālprocesos, kas ierosināti par iespējamiem noziedzīgajiem nodarījumiem, kas izdarīti maksātnespējas procesu laikā. Policijas vadība plašākus komentārus gan nesniedza.

Krūms ir "Trasta komercbankas" likvidators. Iepriekš medijos izskanējis, ka Krūms "Trasta komercbankas" likvidācijas procesā aptuveni septiņus miljonus eiro iztērējis dažādiem līgumiem ar pakalpojumu sniedzējiem, un liela daļa naudas tikusi arī Sprūdam.

Pret Krūmu Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē tika sākts kriminālprocess par tiesas sprieduma nepildīšanu.

Krūms patlaban ir Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācijas valdes loceklis, bet Sprūds darbojas asociācijas padomē.

Sprūda vārds iepriekš vairākkārt izskanējis skaļos maksātnespējas procesos. Tika ziņots par Sprūda atcelšanu no SIA "Dzimtā sēta" maksātnespējas procesa. Par šo procesu Maksātnespējas administrācija (MNA) administratoram vairākas reizes prasīja paskaidrojumus un informāciju, cita starpā arī saistībā ar naudas līdzekļu novirzīšanu no uzņēmuma bankas konta.

Tāpat plaši izskanēja SIA "Peltes īpašumi" process, par kuru arī notika vairākas tiesvedības, turklāt tajā MNA radās šaubas par administratora objektivitāti, tomēr Sprūds no procesa netika atcelts, jo jau iepriekš notika administratoru maiņa. Ja šajā procesā Sprūds tiktu atcelts no tā administrēšanas, tas varētu nozīmēt administratora sertifikāta zaudēšanu, liecina LETA arhīvs.

Žurnāls "Ir" savulaik vēstīja par darījumu, kurā bijušais Tieslietu ministrijas (TM) parlamentārais sekretārs Aigars Lūsis (VL-TB/LNNK) no nezināma avota finansēja 3,2 miljonus eiro vērtu darījumu - parādsaistību iegādi -, kas vēlāk iesaistītajām pusēm nodrošināja piekļuvi zemei vairāk nekā 40 hektāru platībā Ķīšezera krastā. Zeme piederēja uzņēmumam "Peltes īpašumi", kuram 2011.gadā tika pasludināta maksātnespēja un par administratoru nozīmēts Sprūds. Šie naudas līdzekļi nākuši no Sprūda administrētā maksātnespējīgā uzņēmuma "Dzimtā sēta" konta, iepriekš rakstīja žurnāls.

Pirms vairāk nekā dekādes, 2005. gada jūnijā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs aizturēja Sprūdu aizdomās par kukuļa izspiešanu un starpniecību kukuļošanā, tomēr prokuratūra vēlāk kriminālprocesu izbeidza nozieguma sastāva trūkuma dēļ.

Tags

Korupcija Maksātnespēja Trasta komercbanka Valsts policija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form