Loginovam arī uz trīs gadiem un trim mēnešiem liegts pildīt valsts un pašvaldību institūciju un kapitālsabiedrību vadītāja vai vadītāja vietnieka amatu, bet Pečakam šāds liegums noteikts uz diviem gadiem un septiņiem mēnešiem.
Spriedumu var pārsūdzēt desmit dienu laikā pēc pilnā sprieduma pasludināšanas.
Lieta bija nonākusi apelācijas instances tiesā, jo Augstākā tiesa (AT) pērn atcēla Rīgas apgabaltiesas spriedumu daļā, kurā abi atzīti par vainīgiem dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā, kā arī daļā par noteikto kaitējuma kompensāciju.
AT lēmumā tika skaidrots, ka apsūdzētajiem celtā apsūdzība vienā epizodē par ziedojumu veikšanu ir neatbilstoša likumam. Turklāt AT atzina, ka apelācijas instances tiesa nav izvērtējusi prokurora pieteiktās kaitējuma kompensācijas pamatojumu.
Apelācijas instances tiesas nolēmums, kas attiecas uz apsūdzēto atzīšanu par vainīgiem pēc Krimināllikuma 318. panta otrās daļas par nelikumīgu prēmiju izmaksu, tika atstāts negrozīts.
Jau ziņots, ka 2018. gada 19. septembrī Rīgas apgabaltiesa Loginovam un Pečakam piesprieda atmaksāt nelikumīgi iztērētos līdzekļus kopumā 856 951 eiro apmērā, kā arī noteica 45 600 eiro lielu sodu Loginovam un 34 200 eiro lielu sodu Pečakam par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu.
Apgabaltiesas spriedums noteica, ka Loginovam jāatmaksā 207 856 eiro no nelikumīgi izlietotajiem līdzekļiem, Pečakam – 378 750 eiro, bet abiem solidāri jāatmaksā 270 345 eiro.
Krimināllieta pret Loginovu un Pečaku tika ierosināta par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, veicot nelikumīgus ziedojumus un nelikumīgu prēmiju izmaksu, kas radījis smagas sekas. Apsūdzētie savu vainu viņiem inkriminētajos noziegumos neatzina.
Tiesas debatēs Loginovu valsts apsūdzības uzturētājs lūdza sodīt ar 120 minimālo mēnešalgu jeb 44 400 eiro naudas sodu, kā arī noteikt aizliegumu ieņemt vadītāja vai vadītāja vietnieka amatu valsts un pašvaldību iestādēs un uzņēmumos uz trim gadiem un sešiem mēnešiem. Savukārt Pečakam prokurors lūdza piespriest 90 minimālo mēnešalgu jeb 33 300 eiro naudas sodu, kā arī noteikt liegumu ieņemt vadītāja vai vadītāja vietnieka amatu valsts un pašvaldības iestādēs un kapitālsabiedrībās uz diviem gadiem un astoņiem mēnešiem.
Pēc revīzijas Rīgas brīvostas pārvaldē Valsts kontrole pirms vairākiem gadiem tiesībsargājošajās iestādēs vērsās par vairākiem pārkāpumiem brīvostas darbībā. Valsts kontrole norādījusi, ka pārvaldes nelietderīgu lēmumu rezultātā ir radušies zaudējumi vismaz 573 314 eiro apmērā. Valsts kontrole arī informējusi, ka ir nepamatoti izlietoti 538 214 eiro.
LTV iepriekš vēstīja, ka pret Loginovu sāktā kriminālvajāšana ir saistīta ne tikai ar prēmiju izmaksu, bet vēl ar divām epizodēm, kuru rezultātā radīts materiāls kaitējums lielā apmērā.
Pamatojoties uz Loginova noslēgtajiem līgumiem ar Liepājas Jūrniecības koledžu, brīvosta no 2009. līdz 2013.gadam pārskaitījusi 190 000 latu (270 345 eiro), kas ir uzskatāmi par ziedojumiem, vēstīja raidījums. Savukārt 2009.gadā, pamatojoties uz Loginova rīkojumu, Starptautiskās Ostu asociācijas kontā ieskaitīts ziedojums cunami cietušajām ostām Japānā 10 000 ASV dolāru (9041 eiro) apmērā. Izmeklēšanas gaitā arī gūti pierādījumi, ka Loginovs, pārkāpjot likumu, kas paredz iespēju ziedot vienīgi valstij, četru gadu laikā patvaļīgi rīkojies ar Brīvostas pārvaldei piederošiem līdzekļiem vairāk nekā 277 000 eiro apmērā, vēstīja raidījums.
2016. gadā arī tapa zināms, ka Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde sākusi vēl kādu kriminālprocesu par iespējamiem kriminālpārkāpumiem Rīgas brīvostā. Lieta ierosināta, pamatojoties uz Valsts kontroles secinājumiem. Aizdomās turēto pašlaik nav.
