Tiesa norāda uz prokuratūras kļūdām, uzrādot apsūdzību Zolitūdes traģēdijas krimināllietā
Foto: LETA

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas tiesnesis Erlens Ernstons otrdien notikušajā preses konferencē atkārtoti izcēla prokuratūras kļūdaino rīcību, uzrādot apsūdzību Zolitūdes traģēdijas krimināllietā apsūdzētajiem. Viņš skaidroja, ka, izņemot vienu apsūdzēto, nevienā citā epizodē neveidojās apsūdzības pantu ideālā kopība.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Tiesnesis skaidroja, ka apsūdzētajiem tika celtas apsūdzības pēc Krimināllikuma 239. un 123. panta. Proti, par būvniecības noteikumu pārkāpšanu un nonāvēšanu aiz neuzmanības. Līdz ar to tiesai, vērtējot lietu, nācās precīzi skaidrot un definēt cēloņsakarības un faktus, kas noveda pie tehnogēnās katastrofas jeb lielveikala sabrukšanas.

Attiecīgi Ernstons norādīja, ka, lai noteiktu būvniecības procesā iesaistīto dalībnieku atbildību, procesa virzītājiem – Valsts policijai un prokuratūrai – bija nepieciešams izprast būvspeciālistu kompetenci, kas izriet no tolaik spēkā esošajiem regulējumiem. "Ja kompetence nav noteikta pareiza, tad rezultāts var sanākts tāds, kāds ir sanācis," atzīmēja tiesnesis.

Jau vēstīts, ka tiesa ar blakuslēmumu norādīja uz prokuratūras kļūdām. Tagad, kad ir sagatavots pilnais spriedums, prokuratūrai ir iespēja šo blakuslēmumu pārsūdzēt.

Tāpat tiesnesis norādīja, ka būvniecība ir starpdisciplināra nozare, kurā tiek ievēroti trīs principi – sertifikācija, specializācija un tiesiskā paļāvība. Attiecīgi katrai personai ir sava kompetence un savas zināšanas, ar kurām attiecīgās procesa stadijās tiek strādāts pie projekta īstenošanas. Līdz ar to, ievērojot kompetences, pārējie būvprocesa dalībnieki var realizēt tiesiskās paļāvības principu, proti, paļauties uz pārējiem procesa dalībniekiem. Ernstons preses konferencē uzsvēra, ka no pierādījumiem un liecībām izrietēja tas, ka šie trīs principi tikuši ievēroti.

Savukārt, komentējot tiesas lēmumu neapmierināt cietušo Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) glābēju kompensācijas pieteikumus, tiesnesis akcentēja, ka, atbilstoši normatīvajam regulējumam, viņi ir pildījuši savus darba pienākumus. Tiesnese Aiga Freimane norādīja, ka ugunsdzēsēji ieradās, kad noziedzīgo nodarījumu sekas jau bija iestājušās un stājās pie darba izpildes, pakļaujot sevi darba riska faktoriem. Tāpat spriedumā iekļauta atsauce uz Ministru kabineta noteikumu anotāciju, kurā atzīmēts, ka traumas ugunsdzēsēji guvuši, pildot darba pienākumus. Attiecīgi tiesa norādīja, ka normatīvais regulējums jau paredz mehānismus, ar kuriem tiek kompensēti zaudējumi, kas radušies no darba laikā gūtām traumām.

Turpretim, skaidrojot tiesas iemeslus, attaisnojot būvprojekta ekspertu Andri Gulbi, Ernstons norādīja, ka tiesa konstatēja, ka eksperts nav veicis ekspertīzi rasējumam, kura rezultātā radās nobrukums. Proti, rasējums, kuru pārbaudīja Gulbis, pēc tam tika vēl piecas reizes mainīts, bet šīs izmaiņas notika tieši sabrukušās kopnēs savienojuma vietās. Toreizējais regulējums ļāvis šādas izmaiņas veikt, neveicot atkārtotu būvprojekta ekspertīzi.

Tiesa atzina, ka praksē šādai ekspertīzei nebija jēgas, jo tā laika regulējums pieļāva iespēju mainīt būvkonstrukciju risinājumus, līdz ar to pēcpārbaude nebija iespējama, jo tādu nepieprasīja.

Tiesas spriedumā arī izcelta valsts atbildība, izstrādājot nepilnvērtīgu normatīvo regulējumu.

Kopējais tiesas sprieduma garums ir 1232 lappuses. Pusēm ir 20 dienas, lai to pārsūdzētu. Tiesā jau ir saņemts viens lūgums šo termiņu pagarināt, bet tā vēl nav lēmusi par tā apmierināšanu.

Zolitūdes traģēdijas krimināllieta ir vērienīgākā tiesas prāva Latvijas vēsturē. Krimināllietas pirmstiesas izmeklēšana ilga aptuveni divus gadus un tiesā nonāca 2015. gada 8. decembrī, bet tiesas izmeklēšana tika sākta otrajā nozīmētajā tiesas sēdē – 2016. gada 1. martā.

Jau vēstīts, ka Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa tā dēvētajā Zolitūdes traģēdijas krimināllietā apsūdzētajam būvinženierim Ivaram Sergetam lēma piespriest sešu gadu cietumsodu, bet pārējos krimināllietā apsūdzētos atzina par nevainīgiem un lēma viņus attaisnot.

Tāpat uz apsūdzēto sola bija sēdies veikala projekta būvekspertīzes veicējs Andris Gulbis, būvuzraugs Mārtiņš Draudiņš, arhitekts Andris Kalinka, uzņēmuma "Re&Re" būvdarbu vadītājs Staņislavs Kumpiņš, trīs Rīgas pilsētas būvvaldes darbinieki - Jānis Balodis, Juridiskās nodaļas Būvniecības uzraudzības nodaļas eksperte Marika Treija un būvinspekcijas priekšnieka vietniece Aija Meļņikova -, kā arī uzņēmuma "Maxima Latvija" darba aizsardzības vecākai ekspertei Inna Šuvajeva.

2013. gada 21. novembrī iegrūstot lielveikala "Maxima" jumtam, dzīvību zaudēja 54 cilvēki.

Policija un prokuratūra pirmstiesas izmeklēšanu veica aptuveni divus gadus, savukārt tiesas process ildzis trīs gadus un 11 mēnešus.

Būveksperti secināja, ka traģēdija notika, jo bija nepareizi aprēķinātas jumta konstrukciju slodzes, tādēļ tas iegruva. Prokuratūra deviņām personām apsūdzības uzrādīja par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, nonāvēšanu aiz neuzmanības un darba aizsardzības noteikumu pārkāpšanu

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Maxima Zolitūdes traģēdija Zolitūdes traģēdijas krimināllieta Valsts policija VUGD
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form