Tiesa 24. septembrī lēma pieņemt Rozenberga pieteikto noraidījumu prokuroram. Lēmums nav pārsūdzams.
Pēc nolēmuma paziņošanas tiesnesis Imants Dzenis norādīja, ka šajā krimināllietā tiesas zālē ir konflikts, un to nenoliedzami var redzēt. Tāpat tiesnesis norādīja, ka līdz šim, izskatot šo krimināllietu, tiesa visu laiku mēģinājusi šo konfliktu novērst.
Komentējot tiesas nolēmumu, apsūdzētais Sprūds žurnālistiem pauda viedokli, ka, viņaprāt, tiesa, laikam ejot, vairāk sākusi iedziļināties un saprast esošo situāciju. "Es domāju, ka tie fakti, kas diskreditē šo lietu un prokuroru, būs daudz un vēl dikti. Arī viņa personīgie izteikumi saistībā ar šo lietu," sacīja Sprūds.
"Man te arī vecākie kolēģi teica, ka varbūt, lai zaļknābis [prokurors Cinkmanis] paliek. Tas bija arī viens no momentiem, ka tāds viduvējs zaļknābis no vienas puses bija ļoti izdevīgs. Bet no otras puses, diemžēl, viņš šo savu viduvējību kompensēja ar dažādām procesuālām un cita veida riebeklībām, kas, manuprāt, nav, teiksim tā, normālas. Dažas lietas ir pārāk privātas un skar arī bērnus, ko viņš kriminālprocesā ir darījis, bet tomēr izšķirošais, atkārtoti pieprasot noraidījumu, bija tas, ka savas vājās zināšanas par kriminālprocesu cenšas kompensēt ar savām rakstura riebeklībām un tādām lietām, kuras sevi cienoši prokurori nedarītu," kritizējot prokuroru, savu viedokli pauda Sprūds.
Runājot par to, vai, viņaprāt, līdz ar prokurora noraidījumu lietas iztiesāšana neievilksies, apsūdzētais Sprūds norādīja, ka lietā otra prokurore Zane Pavāre lietā visu laiku ir bijusi. Vienlaikus viņš pauda uzskatu, ka prokurore Pavāre ar lietas materiāliem iepazinusies ļoti epizodiski, taču tā nu esot prokuratūras atbildība, kā organizēt savu darbu un tikt galā ar esošo situāciju.
Sprūds atgādināja, ka lietas materiālos, kas izsniegti apsūdzības pusei, bijuši pieejami dokumenti, kas satur neizpaužamu informāciju, kas nav valsts noslēpums. No Sprūda teiktā apsūdzības pusei izsniegtie lietas materiāli saturējuši personu, tostarp tādu, kas nav saistīti ar kriminālprocesu, medicīnas datus, liecinieku datus, piemēram, ziņas par liecinieku dzīvesvietu un darba vietu, ziņas par dažādu personu sodāmību.
"Es saprotu, ka jums tas izklausīsies savtīgi, bet arī apsūdzības pēc būtības ir tik pat nenopietni sačakarētas, es gribētu tā teikt," noteica Sprūds.
Ģenerālprokuratūras preses sekretāre Laura Majevska portālam "Delfi" norādīja, ka tiesas spriedums ir nepārsūdzams, līdz ar ko prokuratūra to respektējam. Kriminālprocesa likums paredz, ka valsts apsūdzību var uzturēt viens vai vairāki prokurori. Majevska piebilda, ka patlaban valsts apsūdzību turpinās uzturēt prokurore Pavāre, un prokurora noraidījums neietekmēs lietas izskatīšanu tiesā.
Jau ziņots, ka Rozenbergs noraidījumu pieteicis, jo aizstāvība uzskata, ka prokuroram ir personisks konflikts ar Sprūdu. Bijušais administrators iepriekš vērsies ar iesniegumu prokuratūrā par Cinkmaņa iespējamām nelikumīgām darbībām ar personu datiem un tā rezultātā sākta disciplinārlieta pret Cinkmani. Tāpat saistībā ar minēto vērtēšanā prokuratūrā ir Sprūda iesniegums par kriminālprocesa sākšanu pret prokuroru Cinkmani.
Advokāts argumentēja, ka Cinkmanis izsniedzis visiem lietas dalībniekiem tādus lietas materiālus, kuros atrodas personu, tajā skaitā liecinieku, dati, kontakti, medicīnas dokumenti un cita veida sensitīva informācija. Šādā veidā esot pārkāptas Kriminālprocesa likuma prasības par personu datu aizsardzību.
Prokurors Uldis Cinkmanis iepriekš tiesā izteica viedokli, ka pieteiktais noraidījums ir "muļķīgs un nepamatots". Cinkmanis atgādināja, ka attiecībā uz viņa iespējamo saukšanu pie disciplināratbildības aizvien notiek pārbaude un nekāds lēmums vēl nav pieņemts, un tas nav iemesls prezumēt par pārkāpuma esamību un soda piemērošanu.
Prokurors arī uzsvēra, ka nav izpaudis privāta rakstura vai pat intīma rakstura fotogrāfijas, kurās attēlots apsūdzētais vai citi procesā iesaistītās personas. "Uzskatu, ka noraidījums pieteikts nepamatoti un noraidāms, jo tas saistīts ar profesionālo darbību un Sprūda nepatiku pret mani," sacīja Cinkmanis uzsverot, ka prokuroru tāpat kā tiesnesi neviens neizvēlas.
Jau ziņots, ka Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa tā dēvēto "Trasta komercbankas" likvidācijas krimināllietu, kas apvienota ar kriminālprocesu par uzņēmumu "Dzimtā sēta" un "Peltes īpašumi" maksātnespējas procesiem, sāka skatīt 25. janvārī, taču lietas iztiesāšana pēc būtības vēl nav sākta.
Līdz šim tiesas sēdēs procesa dalībnieki pieteikuši dažādus lūgumus.
Jau pirmajā tiesas sēdē apsūdzētais Sprūds pieteica noraidījumu prokuroram Cinkmanim. Toreiz apsūdzētais pauda, ka jau pirmstiesas procesa laikā ir izteicis noraidījumu Cinkmanim. Tiesā pieteikto noraidījumu Sprūds pamatoja ar to, ka prokurors nav ļāvis viņam liecināt par visiem zināmajiem faktiem un apstākļiem, bet paziņojis, ka process nedēļas laikā tiks nodots tiesā.
Sprūda ieskatā, tas liecināja par prokurora vēlmi nodot lietu līdz kādam noteiktam datumam, lai gan lieta nav līdz galam izmeklēta un nav noskaidrota patiesība. Sprūds tiesai toreiz norādīja, ka viņam ir radusies pārliecība, ka ar šo krimināllietu vēlas īstenot savas privātās vēlmes.
Tomēr tiesa toreiz Sprūda pieteikumu noraidīja, norādot, ka ar vienu un to pašu pamatojumu noraidījumu nevar pieteikt atkārtoti.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
