Ekonomisko lietu tiesa (ELT) atzinusi par nevainīgiem visus otrajā digitālās televīzijas krimināllietā apsūdzētos, pirmdien, 31. janvārī, nolasot saīsināto spriedumu otrajā digitālās televīzijas krimināllietā, sacīja Ekonomisko lietu tiesas tiesnesis Kaspars Vecozols.
Visas personas bija apsūdzētas par krāpšanu lielā apmērā organizētā grupā, ieviešot Latvijā televīzijas programmu zemes apraidi ciparformātā. Bijušais premjers Andris Šķēle papildus tika apsūdzēts arī par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju lielā apmērā.
Tiesa nolēma atzīt par nevainīgiem Aināru Šleseru, Andri Šķēli, Tomu Ābeli, Tomu Meisīti, Jāni Ligeru, Juri Gulbi, Nilu Freivaldu, Lauri Dripi un Gintaru Kavaci nozieguma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 177. panta trešajā daļā.
Tāpat tiesa nolēma Šķēli atzīt par nevainīgu nozieguma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 195. panta trešajā daļā. Izbeigts arī process par piespiedu ietekmēšanas līdzekļu noteikšanu SIA "SIA Hannu Digital".
2008. gada septembrī ar Ministru kabineta noteikumiem tika paredzēts, ka Satiksmes ministrija (SM) pretendentu atlasē īsā laika termiņā izvēlas komersantu, kurš nodrošinās televīzijas programmu zemes apraidi ciparformātā. Saskaņā ar minētajiem noteikumiem SM pretendentu vērtēšanā bija jāņem vērā termiņi, kādos tiks īstenota pāreja uz televīzijas programmu zemes apraidi ciparformātā, kā arī pakalpojumu ģeogrāfiskās pieejamības plānus.
Šajā laikā tikai SIA "SIA Hannu Digital" piederēja iekārtas, kas tai kopā ar sadarbības partneri ļāva testa režīmā nodrošināt zemes apraidi ciparformātā Rīgā un Rīgas reģionā. Viens no apsūdzētajiem bija pastarpināts SIA "SIA Hannu Digital" kreditors.
Satiksmes ministrijas rīkotajā pretendentu atlases rezultātā par komersantu, kas nodrošinās televīzijas programmu zemes apraidi ciparformātā, ar Ministru kabineta rīkojumu tika apstiprināta SIA "Tet", kas kā sadarbības partneri izvēlējās arī SIA "SIA Hannu Digital".
No apsūdzības izrietēja, ka likumdošanas process un pretendentu atlase tika organizēta SIA "SIA Hannu Digital" interesēs. Personas apsūdzētas, ka tās, ļaunprātīgi izmantojot uzticēšanos un ar viltu, prettiesiski iesaistīja SIA "SIA Hannu Digital" televīzijas programmu zemes apraides ciparformātā nodrošināšanā un tādējādi nodarīja SIA "Tet" mantisku zaudējumu ne mazāk kā 3 miljonu euro apmērā.
Tiesa "Tet" sevi par cietušo neatzina un televīzijas programmu zemes apraidi ciparformātā atzina par veiksmīgu projektu. "Tet" esošās un bijušās amatpersonas, kuras tika pratinātas pirmstiesas procesā un tiesā vai nu neatcerējās notikumus, jo tikušas nopratinātas gandrīz desmit gadus pēc notikumiem, vai arī skaidri norādīja, ka maldība vai viltus nav pastāvējis un SIA "Tet" zaudējumi nav nodarīti.
ELT spriedums nav stājies spēkā un to varēs pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā.
Portāls "Delfi" jau iepriekš rakstīja, ka prokurors bijušajam premjeram Andrim Šķēlem prasījis piespriest brīvības atņemšanu uz trim gadiem krimināllietā par digitālās televīzijas ieviešanu Latvijā.
Savukārt pārējiem apsūdzētajiem, tajā skaitā bijušajam satiksmes ministram Aināram Šleseram, prasīts noteikt naudas sodus.
Šķēlem prokurors Monvīds Zelčs runā prasījis piespriest trīs gadu cietumsodu, mantas konfiskāciju un naudas sodu 150 minimālo mēnešalgu jeb 75 000 eiro apmērā. Savukārt bijušajam satiksmes ministram Šleseram rosināts piespriest naudas sodu 130 minimālo mēnešalgu jeb 65 000 eiro apmērā. Arī pārējiem apsūdzētajiem prasīts noteikt naudas sodus. Lielākos sodus prokurors paredzējis bijušajam "Hannu Digital" vadītājam Gintaram Kavacim, bijušajam "Lattelecom" vadītājam Jurim Gulbim un bijušajam "Latvijas Valsts televīzijas un radio centra" vadītājam Laurim Dripem – katram 75 000 eiro
Jau ziņots, ka minētajā kriminālprocesā kopumā par krāpšanu lielā apmērā un organizētā grupā apsūdzētas deviņas personas - bijušais premjers Šķēle, bijušais satiksmes ministrs Šlesers, bijušais "Tet" valdes priekšsēdētājs Gulbis, bijušais SM valsts sekretārs Nils Freivalds, kā arī bijušais Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) valdes priekšsēdētājs Lauris Dripe. Apsūdzēts ir arī "Lattelecom" ("Tet") tā laika komercdirektors Jānis Ligers, Biznesa daļas vadītājs Toms Ābele, Biznesa atbalsta daļas vadītājs Toms Meisītis un bijušais uzņēmuma "Hannu Digital" valdes loceklis Gintars Kavacis.
Apsūdzēto personu darbības bija vērstas uz to, lai šajā projektā un līgumattiecībās prettiesiski un nepamatoti iesaistītu "SIA Hannu Digital", kā rezultātā SIA "SIA Hannu Digital" labā tika iegūti "Tet" finanšu līdzekļi vairāku miljonu eiro apmērā, tādējādi nepamatoti arī sadārdzinot šī valsts mēroga projektu.
Apsūdzības celtas pēc Krimināllikuma pantiem par krāpšanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu. Krimināllikuma 177. panta trešā daļa kā sodu paredz brīvības atņemšanu uz laiku no diviem līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās. Savukārt šī paša likuma 195. panta trešā daļa paredz sankciju – brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz divpadsmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās.
