Satversmes tiesa (ST) trešdien plkst.10 sāks debates lietā, kurā apstrīdēta Ministru kabineta (MK) Satversmes 81.panta kārtībā pieņemto grozījumu likumā "Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu" atbilstība Satversmei.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Grozījumi paredz Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) jaunās ēkas būvniecībai nepieciešamo nekustamo īpašumu piespiedu atsavināšanu.

Satversmes 81.pants paredz, ka laikā starp Saeimas sesijām MK ir tiesības, ja neatliekama vajadzība to prasa, izdot noteikumus, kuriem ir likuma spēks.

Otrdien ST izskanēja, ka Satversmes 81.panta kārtībā MK nevar izdot normu, kas nosaka tiesu procesu un iekārtu. MK pieņemtie likuma grozījumi savukārt to paredz, otrdien tiesas sēdē atzina MK pārstāvis zvērināts advokāts Jānis Rozenfelds.

Saeimas pārstāvis Mihails Pietkevičs (TP) paskaidrojumā tiesai sacīja, ka grozījumi bija nepieciešami, lai padarītu vieglāku likuma piemērošanu praksē. Viņš norādīja, ka šāds likums būs nepieciešams arī nākotnē, piemēram, būvējot Dienvidu tiltu un Ziemeļu tuneli.

Pitkevičs teica, ka taisnīgā atlīdzība tiek noteikta, ņemot vērā gan sabiedrības, gan atsavināmā īpašuma saimnieka vajadzības.

Kultūras ministre Helēna Demakova (TP) otrdien tiesas sēdē sacīja, ka jau 1968.gada ģenerālplānojumā tika norādīts, ka tieši šis zemesgabals, uz kura plānota "Gaismas pils" būvniecība, ir atbilstošs celtniecībai.

Viņa tiesas sēdē norādīja, ka šobrīd ir gūts labums no bibliotēkas projekta. Īstenojot projektu, daudzas bibliotēkas pievienotas "Gaismas tīklam". Ministre norādīja, ka projektu nepieciešams īstenot, tādēļ likums par piespiedu atsavināšanu tika pieņemts steidzamības kārtā.

Prasības iesniedzēju pārstāve zvērināta advokāte Iveta Stuberovska tiesai sacīja, ka iepriekš Kultūras ministrija (KM) atsavināmo īpašumu īpašniekus neiepazīstināja ar nekustamo īpašumu vērtējumiem. Advokāte pauda neizpratni, ka prasības iesniedzējiem par īpašumiem tika piedāvāta mazākā vērtējuma summa.

Bibliotēkas mājaslapā publicētā informācija liecina, ka pašlaik aptuveni 80 procentu sabiedrības uzskata, ka "Gaismas pils" nav nepieciešama, norādīja Stuberovska.

Valsts aģentūras "Jaunie trīs brāļi" preses sekretārs Rolands Puhovs informēja, ka aģentūra konstatējusi, ka novembra sākumā ļoti neilgā laikā vairāk nekā 95 procenti šīs aptaujas balsojumu veikti no pieciem datoriem Latvijā.

Šī iemesla dēļ balsošana ir pārtraukta, jo negodīgu balsotāju rīcība ierobežojusi pārējo sabiedrības locekļu iespējas izteikt savu patieso viedokli par "Gaismas pils" projekta nepieciešamību.

ST preses sekretārs Arvis Ērmiņš iepriekš informēja, ka Satversmes 105.pants garantē ikvienam tiesības uz īpašumu un paredz, ka īpašuma piespiedu atsavināšana ir pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos uz atsevišķa likuma pamata pret taisnīgu atlīdzību.

Jūnija sākumā ST pēc desmit Kuģu ielas 8.un 10.nama un Uzvaras bulvāra 2.nama īpašnieku un iedzīvotāju pieteikuma ierosināja lietu par MK pieņemtajiem noteikumiem, ar kuriem tika grozīts likums par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām atbilstību Satversmei. Šie noteikumi tika pieņemti nolūkā paātrināt jaunās LNB ēkas būvniecībai nepieciešamo īpašumu atsavināšanu.

Jūlija beigās ST saņēma pieteikuma papildinājumu un jaunu pieteikumu ar līdzīgu argumentāciju. Pieteikuma papildinājumā tika lūgts ierosināt lietu arī par šā gada 9.jūnijā Saeimas pieņemtajiem grozījumiem likumā par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām, jo tā normas esot līdzīgas apstrīdētajiem, bet jau spēku zaudējušajiem MK noteikumiem.

Tiesa abas ierosinātās lietas apvienoja.

Ērmiņš stāsta, ka konstitucionālās sūdzības iesniedzēji neiebilst pret likumu par īpašuma atsavināšanu, bet gan pret kārtību, kādā tas tiek darīts, un norādīja, ka iepriekš likumā bija noteikts, ka īpašums tiek atsavināts tikai pēc tam, kad panākta vienošanās par cenu vai arī, ja par cenu vienošanās netiek panākta, tas tiek izdarīts pēc tiesas sprieduma. "Šobrīd apstrīdētās normas paredz, ka par īpašuma atsavināšanas cenu tiek lemts jau pēc īpašuma pāriešanas valstij," skaidroja pieteikuma iesniedzēji.

Atbildes rakstā valdība pauda viedokli, ka prasības iesniedzēju viedoklis ir nepamatots. MK uzskata, ka valdības pieņemtie noteikumi atbilst tiesiskās paļāvības un samērīguma principiem. "Ierobežojumam ir leģitīms mērķis, proti, LNB celtniecība, un tā būtu atzīstama par Latvijas nacionālo bagātību," teikts atbildes rakstā.

MK uzskata, ka ir rīkojies pamatoti, jo atsavināt minētos nekustamos īpašumus esot vienīgā iespēja, kā valsts varot tikt pie nepieciešamajiem nekustamajiem īpašumiem. Atbildes rakstā tiesai īpaši tika uzsvērts, ka šāda atsavināšana esot tikai galējais līdzeklis, kad visi pārējie līdzekļi bijuši izsmelti.

Līdzīgu atbildi sniedza arī Saeima un norādīja, ka Satversme neliedz valstij noteikt termiņu, kādā jau pēc attiecīgā nekustamā īpašuma atsavināšanas tiek samaksāta taisnīga atlīdzība.

Saeima secināja, ka apstrīdētais likums rada taisnīgu līdzsvaru starp bijušo īpašnieku un sabiedrības interesēm, bet bijušo īpašnieku intereses šajā gadījumā neesot vērtējamas augstāk par sabiedrības interesēm.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form