Tā dēvētajā "Trasta komercbankas" krimināllietā, saņemot aizstāvības puses pieteiktos lūgumus par tiem neizsniegtiem lietas materiāliem apjomā kā to paredz Kriminālprocesa likums, nespēju bez speciālas pieejas atvērt atsevišķus dokumentus, kā arī par dokumentu un lietisko pierādījumu sarakstu, kas, aizstāvības puses ieskatā, nav atbilstoši sakārtots, un daļa tur uzskaitīto vienību lietas materiālos nav atrodamas, Dzenis nolēma pats kopā ar palīgiem izskatīt šo sarakstu un identificēt, kur minētie dokumenti un lietiskie pierādījumi atrodas.
Piektdienas tiesas sēdē starp apsūdzības un aizstāvības pusēm izvērtās diskusija par lietas materiāliem un tajos atrodamo informāciju. Apsūdzības puse bija pārliecināta, ka tiem nav izsniegti visi lietas materiāli, kā arī atsevišķi dokumenti un lietiskie pierādījumi nav atverami, bet citi – lietā vispār nav atrodami. Savukārt valsts apsūdzības uzturētāja norādīja, ka viņai nav saprotams, par kuriem tieši dokumentiem un lietiskajiem pierādījumiem ir runa, turklāt viņa piebilda, ka, kā arī tas ir norādīts lietas materiālos, daļa audioierakstu ar telefonsarunām patlaban atrodas ekspertīzē, bet lietas materiālos pieejamas to kopijas. Arī šāda informācija lietas materiālos ir atrodama.
Lietā apsūdzētā bijušā maksātnespējas administratora Māra Sprūda aizstāve zvērināta advokāte Sandra Sleja tiesā norādīja, ka lietā ir iesniegti kriptēti dokumenti, kuriem apsūdzības pusei nav pieejas. Sleja lūdza tiesu izprasīt no prokuratūras un Valsts policijas piekļuves šiem pierādījumiem. "Mēs nevaram neko izdarīt, ja netiekam klāt šiem pierādījumiem. Prokurore ir apgalvojusi, ka ir apskatījusi visus tiesai iesniegtos pierādījumus, tas nozīmē, ka prokuratūras rīcībā ir šie piekļuves dati. Mēs nevaram strādāt ar materiāliem, par kuriem mēs neko nezinām," sacīja Sleja, piebilstot, ka iepriekšējās sēdēs arī noraidītais prokurors Uldis Cinkamnis apgalvojis, ka visi šie dokumenti tiks izmantoti pierādīšanā. "Tiks izmantoti tādi pierādījumi, kas noslēpti gan no apsūdzības, gan no tiesas," noteica advokāte.
Prokurore Zane Pavāre nepiekrita, bilstot, ka apsūdzība jau vairākkārt izteikusies par šiem materiāliem, to kopēšanu un izsniegšanu. Viņa norādīja, ka visi pierādījumi būs apskatāmi tiesas sēdēs, turklāt valsts apsūdzības uzturētājs nemaz nevar atsaukties uz jebkādiem elektroniskiem datu nesējiem, kurus nav iespējams pārbaudīt tiesas sēdē. Līdz ar to apgalvojums, ka apsūdzētie un viņu aizstāvji nevar īstenot aizstāvību, nav patiess, pauda Pavāre. Savukārt attiecībā uz diskiem šo disku kopijas var iegūt, palūdzot prokuratūrai, par to jau runāts iepriekš, un atsevišķi aizstāvji to jau ir izmantojuši. Pavāre uzskatīja, ka nav šķēršļu turpināt lietas iztiesāšanu, piebilstot, ka visiem diskiem, kas ir apskatīti apskates protokolos, ir norādīti īsceļi, kā tie atverami, un šie diski un dokumenti būs apskatāmi tiesas sēdē.
Zvērināts advokāts Oskars Rode vērsa tiesas uzmanību, ka strīds ir par to, ka valsts apsūdzības uzturētāji, nosūtot lietu tiesai, nav izpildījuši pienākumu izsniegt visus lietas materiālus. "Nevar iepazīties ar to, kas nav izsniegts," norādīja Rode, piebilstot, ka nevajag gaidīt atsevišķu lūgumu tam, ko likums uzliek par pienākumu. Rode uzsvēra, ka vēlas, lai jautājums par lietas materiāliem tiek izlemts pirms lietas skatīšanas pēc būtības.
Tāpat aizstāvības puse papildināja, ka apsūdzības puse varētu arī precizēt, kuras no visām pozīcijām ir dokumenti un kuri – lietiskie pierādījumi. Savukārt apsūdzētais Mārtiņš Krūms lūdza tiesu nodrošināt viņam iespēju iepazīties ar viņa sarunu ierakstu oriģināliem.
Tiesnesis Imants Dzenis atzina, ka dokumentiem, kas norādīti lēmumā par nodošanu tiesā, jābūt pieejamiem visiem lietas dalībniekiem. Tāpat viņš atzina, ka no saraksta ir grūti identificēt kur un kāds lietiskais pierādījums atrodams. Viņš lūdza prokurorei precizēt, kur var atrast lietiskos pierādījumus, un, ja tie ir kripēti, tad norādīt kā pie tiem tikt klāt. "Es varu veselu nedēļu vai divas pavadīt un pats meklēt. Nav noslēpums, ka ir atsevišķi dokumenti, kas ir kripēti, es nezinu kā tiem klāt tikt," sacīja tiesnesis.
Prokurore gan pauda, ka viņai nav līdz galam saprotams, ko tiesa sagaida no valsts apsūdzības uzturētāja, proti, nav saprotams, par kuriem dokumentiem, lietiskajiem pierādījumiem ir runa. "Es vispār nesaku, ka es to nedarīšu, es gribu saprast, ko tieši un cik daudz," pauda Pavāre. Viņa lūdza tiesu šo pieprasījumu noformēt rakstveidā.
Tiesa norādīja, ka prokurore norādījusi, ka diski atrodas lietas materiālos, bet aizstāvji saka, ka to tur nav. Līdz ar to tiesa grib saprast, kuram no abām pusēm ir taisnība. Prokurore atbildēja, ka audioieraksti patlaban atrodas ekspertīzē, bet lietas materiālos ir atrodamas to kopijas, kā arī atšifrējumi. Lietas materiālos ir atrodama arī informācija, ka tās ir kopijas.
Kopumā apsūdzētie un viņu aizstāvji tiesai lūdza no prokuratūras izprasīt pieejas paroles dokumentiem, kurus neesot iespējams atvērt bez šīm parolēm, norādīt konkrētus sējumus un lapas, kur atrodami lietiskie pierādījumi un dokumenti, lietisko pierādījumu un dokumentu sarakstā konkrēti norādīt, kuri ir dokumenti un kuri lietiskie pierādījumi, bet tiem dokumentiem un lietiskajiem pierādījumiem, kas neatrodas lietas materiālos, norādīt, kur atrodamas to kopijas, kā arī no institūcijām izprasīt tos pierādījumus, kas neatrodas lietas materiālos.
Pavāre savukārt uzsvēra, ka jau tagad visiem pierādījumiem ir norādīta to atrašanās vieta. Atsevišķas adreses nav norādītas vien tiem pierādījumiem, kas atrodas pie lietas.
Tiesa nolēma, ka pati pārbaudīs visu, kas ir pieejams, un mēģinās atrast sarakstā norādītos dokumentus un lietiskos pierādījumus. Viena apsūdzētā veselības stāvokļa dēļ tiesa no skatīšanas noņēma divas sēdes, tāpēc lietu turpināt skatīt plānots 25. oktobrī. Tiesnesis Dzenis sacīja, ka šo laiku izmantos, lai kopā ar palīgiem pārskatītu lietisko pierādījumu un dokumentu sarakstu, lai saprastu, kur kas atrodas. Savukārt prokurorei viņš lūdza parādīt, kā tikt klāt lietiskajiem pierādījumiem, kuriem nav pieejas. Pēc tam lietas dalībniekiem tiks paziņots, kas ir un kas nav atrasts, un kad var nākt iepazīties ar lietas materiāliem, norādīja tiesnesis. "Apzināsim pēc saraksta visus lietiskos pierādījumus, ja kaut ko neatradīsim, zālē atvedīsim vēl vienus ratiņus ar lietiskajiem pierādījumiem un meklēsim visi kopā," noteica tiesnesis.
Par pārējiem lūgumiem, kas attiecas uz lietas materiāliem, tiesa lems pēc tam, kad būs pārbaudījusi dokumentu un lietisko pierādījumu sarakstu.
Jau ziņots, ka Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa tā dēvēto "Trasta komercbankas" likvidācijas krimināllietu, kas apvienota ar kriminālprocesu par uzņēmumu "Dzimtā sēta" un "Peltes īpašumi" maksātnespējas procesiem, sāka skatīt 25. janvārī, taču lietas iztiesāšana pēc būtības vēl nav sākta.
Līdz šim tiesas sēdēs procesa dalībnieki pieteikuši dažādus lūgumus.
Krimināllietā Māris Sprūds ir viens no 11 apsūdzētajiem. Bez Sprūda uz apsūdzēto sola sēdušies arī Aigars Lūsis, Ilze Gulbe, Oskars Ercens, Vjačeslavs Holmins, Diana Mašina, Jorens Raitums, Guntars Slišāns, Mārtiņš Krūms, Timotijs Džozefs Kellijs (Timothy Joseph Kelly) un Ilmārs Krūms.
Kopumā personas sauktas pie kriminālatbildības par deviņu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu vai to izdarīšanas atbalstīšanu pēc Krimināllikuma 179. panta 3. daļas, Krimināllikuma 184. panta 3. daļas, Krimināllikuma 195. panta 3. daļas, Krimināllikuma 196. panta 2. daļas un Krimināllikuma 197. panta.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
