Pilns sprieduma teksts būs pieejams 6.jūlijā, un, sākot no šī datuma, 10 dienu laikā to var pārsūdzēt vai iesniegt protestu Rīgas apgabaltiesā.
Pēc sprieduma pasludināšanas Seipulovas advokāte Zenta Bičkoviča bija lakoniska, norādot, ka šāds spriedums ir pamatots un likumīgs. Savukārt prokurors Arvis Miglāns žurnālistiem atzina, ka šādu tiesas spriedumu viņš nebija gaidījis un, viņaprāt, bija savākts pietiekams daudzums pierādījumu, lai atzītu Seipulovu par vainīgu bezdarbībā.
To, vai prokuratūra spriedumu pārsūdzēs, prokurors varēšot pateikt pēc iepazīšanās ar pilnu sprieduma tekstu. Pēc Miglāna teiktā, komentēt šo saīsināto spriedumu patlaban nav iespējams, jo tā būtu necieņas izrādīšana tiesai.
Tomēr prokurors uzsvēra, ka Seipulovas būtiskākais pārkāpums bija tas, ka viņa par tiesā iesniegto prasību par īpašumtiesībām nedarīja zināmu Rīgas domes vadībai. Prokurors uzskata, ka tieši Seipulovas bezdarbības dēļ Rīgas pašvaldība zaudēja minēto īpašumu, jo uzvarēt lietu bijis pat ļoti iespējams. Miglāns arī teica, ka Seipulovas liecības pirmstiesas izmeklēšanas laikā un tiesas sēdē bijušas ļoti pretrunīgas, tādēļ šodienas tiesas spriedums prokuroram neesot izprotams.
Jau ziņots, ka tiesu debatēs prokurors Arvis Miglāns lūdza Seipulovai piemērot sodu 80 minimālo mēnešalgu apjomā un aizliegumu trīs gadus ieņemt noteiktu amatu.
Iepriekš tiesā tika pasludināts pārtraukums, jo Miglāns vēlējās iepazīties ar apsūdzētās rakstveida liecību.
Seipulova tiesai bija iesniegusi rakstveida liecību, kas nolasīta tiesas zālē. Liecībā viņa norādīja, ka neatzīst savu vainu, jo nav valsts amatpersona un nav pārkāpusi sev izsniegto pilnvarojumu, kā arī nav rīkojusies ar valsts mantu.
Tiesai Seipulovas advokāte Zenta Bičkoviča iesniedza ziņas par apsūdzētās apgādībā esošajiem bērniem un izrakstus par apsūdzētās veselību, kas tiesvedības laikā krasi pasliktinājusies.
Iepriekš tiesa arī nopratināja liecinieka statusā bijušo Rīgas domes priekšsēdētāju Gundaru Bojāru, kā arī veica rakstveida un citu pierādījumu pārbaudi.
Seipulova tika apsūdzēta, jo laikus nebija pārsūdzējusi 2004.gadā pieņemto Rīgas apgabaltiesas spriedumu par īpašuma tiesību atzīšanu baznīcai.
Krimināllietu par valsts amatpersonas bezdarbību saistībā ar tiesvedību "Ave Sol" koncertzāles īpašumtiesību lietā Rīgas Centra rajona tiesai 2006.gada 17.martā nodeva Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors. Apsūdzību Seipulovai uzrādīja 2005.gada 18.maijā.
Savukārt 2006.gada 5.decembrī Augstākās tiesas (AT) Civillietu tiesu palāta noraidīja Latvijas Pareizticīgo baznīcas Sinodes prasību atzīt īpašumtiesības uz Pētera un Pāvila baznīcas ēku jeb koncertzāli "Ave Sol".
Par Rīgas apgabaltiesas 2005.gada 20.jūnija spriedumu, kas noteica pienākumu Rīgas domei atbrīvot baznīcas telpas, apelācijas sūdzību AT Civillietu tiesu palātā bija iesniegusi pašvaldība, kā arī pret spriedumu protestēja Rīgas tiesas apgabala prokuratūra.
Apgabaltiesa iepriekš noteikusi, ka "Ave Sol" ēka nododama Sinodes valdījumā un dzēšams Rīgas pilsētas īpašuma nostiprinājums. AT lēmums savukārt bija labvēlīgs Rīgas domei.
Šā gada 25.aprīlī AT Senāts atstāja spēkā spriedumu, ar kuru noraidīta Latvijas Pareizticīgo baznīcas Sinodes prasība par īpašuma tiesībām uz koncertzāli "Ave Sol" Rīgā, Citadeles ielā.
Senāta spriedums stājies spēkā pasludināšanas brīdī un nav pārsūdzams.