Lai gan ceturtdien tiesas sēdē daudzi advokāti un arī apsūdzētie iebilda pret lietas sadalīšanu, sakot, ka grautiņos apsūdzētie ir piedalījušies kopā un tāpēc arī viņi jātiesā kopā, tiesnese Irēna Logina nolēma tomēr lietu sadalīt.
Tiesa daļēji pievienojās prokuroru viedoklim, ka 68 apsūdzētos diez vai būs iespējams savākt kopā uz vienu tiesas sēdi, un tādēļ, iespējams, lietu nāktos atlikt. Tas savukārt kavētu lietas iztiesāšanu saprātīgos termiņos.
Ceturtdien uz sēdi neattaisnoti nebija ieradušies trīs apsūdzēties. Tiesa norādīja, ka tās personas, kas atkārtoti nebija ieradušās uz tiesas sēdi, nepaskaidrojot iemeslus, tiks atvestas piespiedu kārtā. Taču joprojām ir neskaidrs jautājums par vienu apsūdzēto Juri Marnavski, kurš pēc tiesas saņemtām, bet vēl nepārbaudītām ziņām, atrodas apcietinājumā Brazīlijā.
Valsts apsūdzības uzturētāji ceturtdien pirms tiesas lemšanas par procesa sadalīšanu norādīja, ka jau pirmajā tiesas sēdē ticis runāts, ka nepieciešams apjomīgo lietu sadalīt. Prokuratūra uzskata, ka tik apjomīgu lietu, kurā ir 68 apsūdzētie, nebūs iespējams sākt izskatīt, jo diez vai visi uz nozīmētajām tiesas sēdēm ieradīsies. Apsūdzības uzturētāji gan nepiedāvāja kritērijus, pēc kuriem lieta būtu dalāma.
Iepriekš izskanējuši piedāvājumi dalīt lietu pēc tiem, kas vainu atzīst un tiem, kas neatzīst, bet, ņemot vērā to, ka uz sēdi visi apsūdzētie nebija ieradušies, kā arī daļa nav snieguši liecības pirmstiesas procesā, nostāju par apsūdzību vēl nav izdevies noskaidrot. Piedāvāts arī variants sadalīt lietu pēc epizodēm.
Sadalīšanai iebilda daudzi lietas dalībnieki – advokāti un apsūdzētie. Advokāts Jānis Mucenieks, izsakot viedokli par procesa sadalīšanu, "meta akmeni" prokuroru lauciņā, sakot – ja jau bija skaidrs, ka lietu ar tik daudziem apsūdzētajiem nebūs iespējams iztiesāt, tad kāpēc prokuratūra nav to dalījusi pirms sūtīšanas uz tiesu.
Advokāte Māra Krasovska, kura arī iebilda procesa dalīšanai, sacīja, ka tiesas rokās ir mehānismi, ar kuriem cīnīties pret apsūdzēto tiesas sēžu bastošanu. Viņa aicināja tiem, kuri atkārtoti bez attaisnojuma neierodas tiesā, mainīt drošības līdzekli pret apcietinājumu.
Citi advokāti bilda, ka lietā ir pieteiktas materiālās kompensācijas, prasot, kā dalīs tās, ja lieta būs sadalīta.
Starp apsūdzētajiem bija tikai viens, kurš sacīja, ka vēlas, lai viņa lieta tiek izdalīta atsevišķā procesā.
Tiesa, pēc apmēram divu stundu lemšanas, procesu sadalījusi pēc apsūdzēto skaita aptuveni vienādās daļās – pirmajā lietā tiesās 23 apsūdzētos, otrajā – 25, bet trešajā – 20 grautiņu dalībniekus. Pēc tiesas lēmuma gan daži procesa dalībnieki norādīja, ka lieta nav sadalīta, piemēram, pēc epizodēm.
Advokāts Mucenieks, piemēram, norādīja, ka tiesa procesu dalījusi mehāniski pēc apsūdzēto saraksta. Advokāts pēc tiesas lemtā sacīja, ka šāds tiesas lēmums nav pareizs un tas traucēs objektīvi iztiesāt lietas. Arī apsūdzētie pēc šī tiesas lēmuma skaļi pauda savu neapmierinātību, tiesu saucot par uzpirktu, bet kāds procesa dalībnieks pat vainoja premjeru Valdi Dombrovski (V), sakot, ka tiesnese pirms lēmuma ar viņu sazvanījusies.
Savukārt tiesa, lasot lēmumu, norādīja, ka procesa sadalīšana sekmēs lietas iztiesāšanu saprātīgos termiņos, kas, to nesadalot, varētu tikt pārsniegti.
Šis tiesas lēmums par lietas sadalīšanu nav atsevišķi pārsūdzams, to varēs pārsūdzēt vien kopā ar spriedumu. Lēmums par lietas sadalīšanu ir uzskatāms par lēmumu jaunu kriminālprocesu uzsākšanai, norādīja tiesa.
Prokurori tiesas lemto nekomentēja.
Apsūdzēto vidū tiesas sēdes laikā valdīja liela jautrība. Tiesnese Irēna Logina vairākkārt apsūdzētajiem aizrādīja, sakot, ka tiesa nav vieta smiekliem un tā nav teātra izrāde.
Jau zināms, ka pirmo izdalīto tiesas procesu sāks izskatīt 6.februārī.
Jau ziņots, ka iepriekš prokurors vēlējās lietu sadalīt divās daļās. Par kritēriju, pēc kura sadalīt lietu, prokurors ierosināja noteikt to, ka daļa apsūdzēto savu vainu pirmstiesas izmeklēšanas laikā bija atzinuši pilnībā, kā arī bija pieteikuši lūgumu par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu.
Krimināllietā visas personas sauktas pie kriminālatbildības par aktīvu piedalīšanos masu nekārtībās, kuras saistītas ar grautiņiem, postījumiem, dedzināšanu, mantas iznīcināšanu vai ar vardarbību pret personu, vai ar pretošanos varas pārstāvjiem, un kuras saistītas ar sekām. Sods par šāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu ir brīvības atņemšana uz laiku no trim līdz 12 gadiem un ar policijas kontroli uz laiku līdz trim gadiem.
2009.gada 13.janvārī pēc sankcionēta mītiņa izvērtās neplānotas protesta akcijas, cilvēki mēģināja ielauzties Saeimas ēkā un protesti pusstundas laikā pārauga grautiņos. Vairāki cilvēki tika ievainoti, vairākiem izvirzīja apsūdzību par dalību masu nekārtībās.