Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas prokurors Edvīns Piliksers ārpus tiesas sēdes rosināja cietušā funkcijas krimināllietas iztiesāšanas gaitā pārņemt Satiksmes ministrijai (SM), taču gan SM, gan VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) šā gada sākumā norādīja, ka minēto DLRTC saistību pārņemšanu uzskata par iespējamu.
Pērnā gada 20.decembrī Ģenerālprokuratūra uzsāka pārbaudi par digitālās televīzijas lietā cietušā LVRTC meitasfirmas DLRTC likvidēšanu, taču šā gada 25.janvārī prokuratūra nolēma uzsākt kriminālprocesu par iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem DLRTC likvidācijas procesa gaitā. Patlaban izmeklēšana turpinās.
Tostarp Uzņēmumu reģistrs februāra beigās paziņoja, ka ir nolēmis nemainīt iepriekš pieņemto lēmumu par DLRTC izslēgšanu no Komercreģistra.
Tā dēvētajā digitālās televīzijas krimināllietā patlaban joprojām nav cietušā.
Kā ziņots, tā dēvētā digitālās televīzijas lieta ir saistīta ar DLRTC un "Kempmayer Media Limited" (KML) meitasfirmas "Kempmayer Media Latvia" ("Kempmayer") vienošanos, kas paredzēja vairākos posmos ieviest digitālo televīziju un uz Latviju nogādāt dažādu specifisku aparatūru digitālajai apraidei. Projekta kopējās izmaksas iepriekš lēstas daudzos desmitos miljonos latu.
Par digitālās televīzijas projekta tapšanu un gaitu sākta izmeklēšana un ierosināta krimināllieta pēc Krimināllikuma (KL) 317.panta par dienesta pilnvaru pārsniegšanu, pēc KL 319.panta par valsts amatpersonas bezdarbību, pēc KL 177.panta par krāpšanu un pēc KL 195.panta par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu.
Šajā krimināllietā pēc KL 177.panta 3.daļas par krāpšanu lielā apjomā apsūdzēts bijušā premjera un Tautas partijas (TP) dibinātāja Andra Šķēles firmas SIA "Uzņēmumu vadība un konsultācijas" finanšu konsultants Harijs Krongorns.
DLRTC ģenerāldirektors Guntars Spunde apsūdzēts pēc KL 177.panta 3.daļas un 15.panta 4.daļas par mēģinājumu personu grupā veikt krāpšanu lielā apjomā un pēc KL 318.panta 2.daļas par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu.
LVRTC valdes priekšsēdētājs Māris Pauders apsūdzēts pēc KL 177.panta 3.daļas, 20.panta 4.daļas un 15.panta 4.daļas par lielas krāpšanas mēģinājuma atbalstīšanu un pēc KL 318.panta 2.daļas par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu.
Divi bijušie DLRTC valdes locekļi Jānis Plūme un Alfrēds Janevics apsūdzēti pēc KL 319.panta 1.daļas par valsts amatpersonas bezdarbību.
Bijušie LVRTC valsts pilnvarnieki Ināra Rudaka, Ojārs Rubenis, Didzis Jonovs un Andrians Ļublins apsūdzēti pēc KL 319.panta 2.daļas par valsts amatpersonas bezdarbību, kas radījusi zaudējumus valsts uzņēmumiem.
SIA "VP Partneri" direktoram, bijušajam apsardzes uzņēmuma "Falck apsargs" valdes priekšsēdētājam Valdim Purvinskim apsūdzība uzrādīta pēc KL 177.panta 3.daļas un 20.panta 4.daļas par lielas krāpšanas atbalstīšanu un pēc KL 196.panta 2.daļas par uzņēmuma atbildīga darbinieka pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā.
Bijušie "Kempmayer" valdes locekļi Juris Ulmanis, Jānis Svārpstons, Jānis Zips un Andrejs Zabeckis apsūdzēti pēc KL 177.panta 3.daļas par krāpšanu lielā apjomā, pēc KL 195.panta 2.daļas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju lielā apjomā un pēc KL 196.panta 2.daļas par uzņēmuma atbildīga darbinieka pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā.
Advokāts Jānis Loze un uzņēmējs Uldis Kokins apsūdzēti pēc KL 177.panta 3.daļas par krāpšanu lielā apjomā un KL 195.panta 2.daļas par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu lielā apjomā, bet advokātam Mārtiņam Kvēpam apsūdzība izvirzīta pēc KL 177.panta 3.daļas par krāpšanu lielā apjomā.
Latvijas Neatkarīgās televīzijas valdes priekšsēdētājam Andrejam Ēķim un ar politiķi Vili Krištopanu saistītās kompānijas "Interbaltija AG" padomes priekšsēdētājam Gintam Bandēnam apsūdzība uzrādīta pēc KL 20.panta 2.daļas un 177.panta 3.daļas - par krāpšanu personu grupā lielā apmērā un šī noziedzīgā nodarījuma organizēšanu.
Šķēles kādreizējais biroja vadītājs Jurģis Liepnieks intervijā laikrakstam "Dienas Bizness" pērn paziņoja, ka digitālās televīzijas ieviesējfirmu KML dibinājis Ēķis, vēlāk ar ofšoru starpniecību piesaistot politiķi un miljonāru Šķēli. Ēķis un Šķēle to kategoriski noliedza.
Pērnā gada 21.septembrī prokurors Piliksers uzrādīja apsūdzību arī pašam Liepniekam. Viņam apsūdzība uzrādīta pēc KL 20.panta 2.daļas un 177.panta 3.daļas - par līdzdalību krāpšanas lielā apmērā organizēšanā, kā arī pēc Krimināllikuma 195.panta 2.daļas - par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās. Procesuālie piespiedu līdzekļi, to skaitā drošības līdzekļi, Liepniekam nav piemēroti.
Jau ziņots, ka Piliksers krimināllietu izskatīšanai tiesā nodeva 2007.gada 1.oktobrī, savukārt pērn 28.septembrī lietas materiālu kopijas atbilstoši Kriminālprocesa likumam tika izsniegtas apsūdzētajiem un viņu aizstāvjiem.
Piliksers 2007.gada 19.septembrī pieņēma lēmumu kriminālprocesu sadalīt, izdalot atsevišķā lietvedībā jaunu kriminālprocesu par krāpšanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu jeb tā dēvēto naudas "atmazgāšanu".
Tas darīts, jo pērn septembrī no kādas ārvalsts pēc prokurora lūguma saņemta dokumenta kopijā ir jaunas ziņas par lietā iesaistītās kompānijas KML līdzīpašnieces - firmas "Ratcliff Limited" ("Ratcliff") - labuma guvējiem, iepriekš informēja Ģenerālprokuratūras preses sekretāre Dzintra Vītoliņa.
"Ratcliff" tieši piederēja 25%, bet pastarpināti - vēl 12,5% KML pamatkapitāla. "Ratcliff" lietu kārtošanā piedalījās lietā jau apsūdzētais advokāts Loze, norāda prokuratūra.
Sākotnēji Ģenerālprokuratūra šī dokumenta kopiju saņēma ar daļēji aizklātu tekstu, bet pēc atkārtota lūguma par šādas nepilnības novēršanu vēlāk tika saņemts pilna teksta apjoms.
Iepriekš aizklātajā dokumenta daļā norādītas ziņas, ka "Ratcliff Limited" labuma guvēji pastarpināti caur kādu trastu ir vairākas Latvijā dzīvojošas personas. Šīs personas nav apsūdzēto vidū un nav arī citādi bijušas iesaistītas šajā kriminālprocesā, informēja Ģenerālprokuratūras pārstāve Vītoliņa.
Lai pārbaudītu jaunās ziņas un apstākļus, kas uz tām attiecas, tostarp iespējamo līdzdalībnieku darbības šāda statusa radīšanā šīm personām, būs nepieciešams apjomīgs izmeklēšanas darbs, arī papildu lūgumi par procesuālo darbību veikšanu ārvalstīs, toreiz norādīja prokuratūra.
Izdalītais kriminālprocess sākts pēc KL 177.panta 3.daļā un 195.panta 2.daļā paredzētu noziedzīgu nodarījumu pazīmēm.
