Tiesas spriedumā teikts, ka Tūns netiklām darbībām jauniešus atradis pats, ar tiem viņu iepazīstināja citi viņa partneri, kuriem Tūns jautāja, "vai nav kādi forši čaļi" pazīstami, kā arī izmantojot sludinājumus presē.
Jauniešus Tūns seksuāli izmantojis vairākos dzīvokļos Rīgā, vasarnīcās Jūrmalā, kā arī savas firmas "Izimeks" telpās Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM). Ar vienu jaunieti Tūns kopā devies paša organizētā tūrisma braucienā uz Čehiju, bet pēc tam vedis viņu uz seksuālo minoritāšu naktsklubu "Nightmen" un viesnīcu "Olimpija" Tallinā.
Par seksuālajiem pakalpojumiem Tūns jauniešiem maksājis no 30 santīmiem līdz 20 latiem, bet kādam cietušajam uzdāvinājis arī peidžeri. Daudzus jauniešus Tūns aicinājis apspriest darba piedāvājumu, citus saucis iedzert un aprunāties, cienājis "ar gardumiem un vīnu", vēl citiem atklāti piedāvājis par naudu sniegt seksuālus pakalpojumus. Vairāki partneri Tūnam bijuši pastāvīgi, puiši regulāri ieradušies viņa firmā "Izimeks" un tiesā apgalvojuši, ka vienmēr varēja brīvi iekļūt IZM ēkā. Jaunākajam Tūna upurim bija 11 gadi.
Lai gan izmeklēšanas laikā nav atrasta videokasete, tiesa uzskatīja par pierādītu Tūnam inkriminēto pornogrāfiska rakstura materiālu izgatavošanu - Tūns savā dzīvoklī nofilmējis divu savu partneru dzimumaktu, bet ierakstu vēlāk demonstrējis citiem jauniešiem.
Tūns tiesā savu vainu noliedza, un divi cietušie tiesā mainīja pirmstiesas izmeklēšanas laikā sniegtās liecības par labu Tūnam.
Krimināllietu izskatīja slēgtās tiesas sēdēs.
Noziedzīgās darbības Tūns veicis laikā no 1995.gada pavasara līdz 1999.gada vasarai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
