Šī gada 30. maijā Ģenerālprokuratūras prokurors tiesai nosūtīja krimināllietu bijušās veselības ministres Ilzes Viņķeles apsūdzībā pēc Krimināllikuma 319. panta pirmās daļas – par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, kas saistīti ar Covid-19 vakcīnu pasūtījumu nodrošināšanu, portālu "Delfi" informēja prokuratūras pārstāve Aiga Eiduka.
Apsūdzība bijušajai veselības ministrei Viņķelei tika celta par to, ka viņai, zinot par iespējamo vakcīnu pret Covid-19 pieejamību pasaules tirgū 2021. gadā un to, ka Latvija kā ES dalībvalsts atbalsta vienošanos par Covid-19 vakcīnu iegādi dalībvalstu vārdā un ar to saistītās procedūras projektu, bija pienākums līdz brīdim, kad tiek lemts par pasūtāmo vakcīnu skaitu, nodrošināt Covid-19 vakcinācijas stratēģijas izstrādāšanu Covid-19 vīrusa infekcijas izplatības ierobežošanai Latvijā, kas ietver vakcīnu iegādi, glabāšanu, loģistiku, amatpersonu kompetenci un medicīniskos resursus vakcinācijas procesa nodrošināšanai.
Minēto stratēģiju Viņķele neizstrādāja, tādējādi viņa neizpildīja valsts amatpersonas pienākumu, tas ir, būdama valsts amatpersona, aiz nolaidības neizdarīja darbības, kuras tai pēc likuma un uzlikta uzdevuma bija jāizdara, lai novērstu kaitējumu ar likumu aizsargātām personas interesēm, un ar to radīja būtisku kaitējumu ar likumu aizsargātām personas interesēm.
Lieta izskatīšanai nosūtīta Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai.
Prokuratūra norāda, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr viņas vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.
Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka bijušajai veselības ministrei Ilzei Viņķelei prokuratūra cēlusi apsūdzību par bezdarbību Covid-19 vakcīnu iepirkumā.
Prokuratūrā sākts kriminālprocess par Covid-19 nepietiekošu vakcīnu pasūtījumu. Process ir uzsākts par valsts amatpersonu bezdarbību laika posmā no pērnā gada 19. novembra līdz šā gada 8. janvārim.
Pagājušā gada maijā KNAB atteicās sākt kriminālprocesu saistībā ar vakcīnu iepirkumu. Pēc KNAB atteikuma kriminālprocesu ierosināja prokuratūra un lietas materiālus nodeva Valsts policijai, bet šī gada februārī Viņķelei tika izsniegta apsūdzību, kura balstās publiski pieejamā informācijā.
Prokurors savā lēmumā Viņķeles darbību ministres amatā kvalificē kā iespējamu "valsts amatpersonas bezdarbību", jo uzskata, ka viņa kā veselības ministre bija atbildīga par Covid-19 vakcinācijas stratēģiju, bez kuras 2020. gadā Latvijas iedzīvotāju vakcinācija pret Covid-19 uzsākta novēloti.
Apsūdzība izsniegta par iespējamu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 319. panta 1. daļā: Par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, tas ir, ja valsts amatpersona tīši vai aiz nolaidības neizdara darbības, kuras tai pēc likuma vai uzlikta uzdevuma jāizdara, un ja ar to radīts būtisks kaitējums, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu.
Viņķele LTV raidījumam "Panorāma" savu pozīciju par kriminālprocesu komentēt nevēlējās, vien norādīja, ka viņai ir piemērots statuss kā personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību. "Sadarbošos ar prokuratūru, kā to arī apliecināju tad, kad prokurors rosināja kriminālprocesu. Un ceru, ka tā lieta tiks virzīta pietiekami raiti uz priekšu un tiksim skaidrībā," sacīja Viņķele.
Vēstīts, ka pirmajā vakcīnu iepirkumā, līdz 2020. gada 19. novembrim, Latvija varēja pieteikties līdz 860 000 "Pfizer" vakcīnu devām, bet faktiski tika pieņemts lēmums par 97 500 vakcīnu devu iepirkšanu. Nākamajā kārtā, kad tika piedāvātas 430 000 šī ražotāja vakcīnu devas, Latvija pieteicās uz 100 000.
Latvijas Televīzija iepriekš ziņoja, ka neformālā veselības aprūpes nozares ierēdņu darba grupa iepriekš nolēmusi pasūtīt arī tikai pusi no piedāvātā augsti efektīvas Covid-19 vakcīnas "Moderna" daudzuma – 336 566 devu.
Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisijā Viņķele iepriekš skaidrojusi, ka nebija uzstādījuma, ka būtu jāņem maksimālais vakcīnu apjoms, kam varēja pieteikties. "Līdz ar to mēs Veselības ministrijā skatījāmies pēc tā regulējuma, kurš ir valsts pārvaldei saistošs – pēc lietderības principa, vērtējot potenciālās izmaksas," tādu viedokli pauda Viņķele.
