Administratīvā rajona tiesa 25.augustā pēc plkst.11 pasludinās saīsināto spriedumu lietā, kurā tiek vērtēts Rīgas domes lēmums neļaut Latvijas Krievu savienībai (LKS) rīkot protesta akciju pret padomju armijas karavīru pieminekļa nojaukšanu Pārdaugavā.
Savukārt pilnais spriedumus būs pieejams 9. septembrī. Spriedumu varēs pārsūdzēt 30 dienu laikā Augstākajā lietā.
Jau vēstīts, ka tiesas sēdē tiesnese Dace Ābele paskaidroja, ka tiesa nevar lemt par administratīvā akta atcelšanu pilnībā, bet gan varēs vērtēt vien Rīgas domes lēmuma tiesiskumu.
LKS līdzpriekšsēdētājs Miroslavs Mitrofanovs tiesai piekrita un sacīja, ka ar šo tiesas sēdi LKS vēlas panākt, lai turpmāk šāda veida pasākumi netiktu aizliegti bez argumentācijas.
Administratīvā rajona tiesa šodien vērtēja Rīgas domes lēmumu neļaut LKS rīkot protesta akciju pret padomju armijas karavīru pieminekļa nojaukšanu Pārdaugavā.
Mitrofanovs tiesas sēdē uzsvēra, ka LKS plānotais pikets pret padomju pieminekļa nojaukšanu Pārdaugavā 22. augustā būtu saliedējis sabiedrību un veidotu pilsonisko sabiedrību.
Savukārt Valsts policijas (VP) pārstāve Olga Mironova apgalvoja, ka nav pamata uzskatīt, ka LKS plānotais pikets nebūtu izraisījis provokācijas un iespējamus nemierus.
LKS līdzpriekšsēdētājs bija iesniedzis pieteikumu par protesta akcijas rīkošanu pirmdienas novakarē. Pasākums iecerēts Uzvaras parka galā, laukumā aiz pieminekļa. Protesta akcija pieteikta, jo šajās dienās sākās priekšdarbi pieminekļa nojaukšanai.
Rīgas dome šo pasākumu nesaskaņoja. VDD vērtējumā, Pārdaugavā izvietotā Latvijas okupāciju slavinošā pieminekļa demontāžas laikā nav izslēdzamas provokācijas, tajā skaitā prokremliski noskaņotu personu centieni apturēt vai aizkavēt pieminekļa nojaukšanu.
VDD pastāvīgi seko līdzi aktivitātēm, kas saistītas ar pieminekļa demontāžu. Lai apzinātu riskus valsts drošībai, VDD vērtē ar demontāžu saistītās norises gan Latvijā, gan ārpus tās robežām.
5. augustā Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komiteja atbalstīja lēmumu par finansējuma piešķiršanu padomju armijai veltītā pieminekļa demontāžai.
Pieminekļa demontāžas būvnieks tika izraudzīts slēgtā aptaujas procedūrā. Lai gan būvnieks ir izvēlēts un darbi jau sākti, pagaidām tā vārds netiek atklāts, lai izvairītos no iespējamiem provokācijas riskiem.
Kopumā pieminekļa nojaukšanai paredzēts tērēt ap 2,1 miljonu eiro.
Pieminekļa demontāžai plānots izlietot arī sabiedrības ziedojumu vākšanas akcijā iegūtos 268 383 eiro. Šo finansējumu plānots izmantot, lai sakoptu teritoriju pēc pieminekļa demontāžas. Tāpat paredzēts, ka valsts finansēs līdz 50% no kopējām demontāžas attiecināmajām izmaksām.
Ņemot vērā pieminekļa demontāžai atvēlēto laiku, būvnieks neizmantos konvencionālo nojaukšanas metodi. Visticamāk, ka piemineklis tiks demontēts, to nogāžot.
Vairāku gadu garumā pie pieminekļa 9. maijā pulcējās tūkstošiem cilvēku – bijušajās Padomju Savienības teritorijās pēc atsevišķām iniciatīvām tika organizētas svinības Sarkanās armijas uzvarai pār pār nacistisko Vāciju Otrajā pasaules karā. Arī Latvijā joprojām daļa sabiedrības piekopj tradīciju atzīmēt tā dēvētos Uzvaras svētkus, tomēr jau izsenis šis datums Austrumeiropā tiek identificēts ar Baltijas valstu okupāciju un aneksiju PSRS sastāvā.
Jautājums par to, vai Latvijā ir vieta padomju armijai veltītajam piemineklim Uzvaras parkā, īpaši aktualizējās līdz ar Krievijas sākto karu pret Ukrainu. Diskusijas par šiem jautājumiem ir noslēgušās, Saeimai pieņemot likumu, kas nosaka, ka līdz rudenim Latvijā jānovāc visi ar kapavietām nesaistītie padomju režīmam veltītie pieminekļi.
