Kopumā ceturtdien uz šosejas patrulē trīs Valsts policijas ekipāžas, no kurām divas ir trafarētās automašīnās, bet viena - netrafarētā "Subaru" spēkratā.
Vēl pirms žurnālistu ierašanās policisti apturējuši kādu autovadītāju, kurš pa šoseju atļauto 90 kilometru stundā vietā traucies ar ātrumu 118 kilometri stundā. Tas vairākas stundas paliek nepārspēts rekords, taču pēcpusdienā viena no policijas ekipāžām fiksējusi arī automašīnu, kas traukusies ar ātrumu 140 kilometri stundā.
Darbadienas pusdienlaikā uz šosejas satiksmes plūsma ir minimāla. Pārsvarā pa to pārvietojas kravas automašīnas jeb fūres. Kā sarunā skaidro policists, tās ļoti reti kad tiek apturētas par ātruma pārsniegšanu. "Viņiem ir rācijas. Tas, kurš pirmais brauc, pārējiem paziņo, ka uz šosejas patrulē policija. To, ka šeit ir ekipāža, zina jau Daugavpilī," stāstot autovadītāju piekoptos trikus, pasmejas policists.
Kravas automašīnu šoferi nav vienīgie ceļu satiksmes dalībnieki, kuri viens otru brīdina par policiju. Vieglo automašīnu vadītāji izmantojot lukturus, kurus ieslēdzot un izslēdzot vairākas reizes pēc kārtas, citus autovadītājus brīdina par priekšā esošu policiju. "Mirkšķina, mirkšķina un pats iekrīt. Par to viņu soda. Izdara sev lāča pakalpojumu," ikdienas darba kuriozus atceras policisti.
Braukājot pa šoseju, policisti stāsta, ka avārijas pārsvarā uz tās notiekot apdzīšanas brīdī vai arī taisnā ceļa dēļ autovadītāji mēdz iemigt un iebraukt vai nu pretējā joslā vai arī nožogojumā gar malām. Arī paši sajūtam, ka automašīnas vienmērīgā dūkoņa lēnām ieejā miegā. Tāpat policisti zina stāstīt, ka vairāk ātrumpārkāpēju šosejas posmā netālu no Ogres ir piektdienu un svētdienu vakaros. "Cilvēki vai nu darba nedēļas beigās pošas ārā no Rīgas vai arī svētdienu vakaros brauc atpakaļ uz galvaspilsētu no laukiem," skaidro likumsargs. Vidēji dienā šajā ceļa posmā izdodas apturēt aptuveni desmit autovadītājus, kuri pārkāpuši ātrumu.
Dienā, kura īpaši veltīta ātruma regulēšanai uz ne tikai uz Latvijas, bet arī citu Eiropas Savienības valstu ceļiem, autovadītāji izrādās gandrīz paraugpilsoņi.
Otrais policijas ekipāžas apturētais autovadītājs braucis ar ātrumu 111 kilometri stundā, taču izrādās, ka viņam nav izieta arī tehniskā apskate. Līdz ar to soda apmērs automātiski pieaug līdz pat 120 eiro un diviem soda punktiem. Uz likumsargu jautājumu, kāpēc autovadītājs nav izgājis tehnisko apskati, šoferis sniedz atbildi, ka vainīga ir aizmāršība. "Cilvēki daudz ko min kā iemeslu ātruma pārsniegšanai. Vienam tas bijis darbs, cits neesot pamanījis, ka braucis tik ātri. Vēl kāds vienkārši steidzies," skaidro policisti.
Arī pārējie trīs apturētie šoferi savu spēkratu vadījuši robežās no 110 līdz 120 kilometriem stundā, kas ir vidēji 30 kilometri virs atļautā maksimālā ātruma uz šosejas Tīnūži-Koknese. Visi atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanā pieķertie šoferi policijas uzliktajam sodam piekrīt. Neviens no viņiem neapstrīd likumsargu slēdzienu, kā arī nepieprasa policistiem parādīt videomateriālu, kurā fiksēts spēkrata braukšanas ātrums un pati automašīna. "Diezgan bieži autovadītāji mēdz nepiekrist un tad mēs viņus aicinām uz savu automašīnu un rādām video, kurā redzams brīdis, kad automašīna pārsniegusi ātrumu, un ātrums, ar kādu tā braukusi," darbības taktiku skaidro ceļu policisti.
No visiem pieciem par ātruma pārsniegšanu apturētajiem autovadītājiem divas bija sievietes un trīs vīrieši. Likumsargi gan atzīst, ka ikdienā biežāk atļauto braukšanas ātrumu pārsniedz vīrieši, bet sievietes ir daudz prātīgākas autovadītājas un brauc lēnāk. Savukārt noteiktu automašīnas marku automašīnu vēlme pārsniegt atļauto braukšanas ātrumu esot mīts. "Visi grib domāt, ka tie BMW gāzē visvairāk, bet tas ir mīts. Nav tādas vienas automašīnas markas, kura pārsvarā visu laiku pārsniegtu ātrumu," portālam "Delfi" norāda policisti.
Likumsargi skaidro, ka autovadītāji ir ļoti dažādi. Ir tādi, kas vēlāk policijas lēmumu par sodu arī pārsūdz, ir tādi, kuri strīdas pretī. Daļa autovadītāju ir gana nekaunīgi un atstrādājuši savu tehniku, lai pārvietotos ātrāk par atļauto ātrumu, stāsta speciālisti. Policistu pieredzē ir gadījumi, kad autovadītājs samazina ātrumu, ieraugot policijas trafareto automašīnu, bet, pabraucot garām, spiež "gāzi grīdā". Tomēr policijai arī ir savi "knifi", kā notvert nekaunīgos autovadītājus vai ātrumu ļoti mīlošos motociklistus, kuriem policijas automašīna nereti nespēj tikt līdz.
Sarunai aizvirzoties no šoferiem, kuriem patīk ātri braukt, pie iereibušajiem satiksmes dalībniekiem, policisti skaidro, ka katrai sezonai ir savas īpatnības. Pavasarī un vasarā viņi vairāk pievēršot uzmanību arī velosipēdu vadītājiem, savukārt, piemēram, septembra sākumā un rudenī vairāk tiekot patrulēts mācību iestāžu tuvumā, jo bērniem ir atsākusies skola. Tāpat nereti ir gadījumi, kad iereibuši cilvēki vienkārši pastaigājas gar šosejas malu, tādējādi apdraudot gan savu, gan citu satiksmes dalībnieku drošību.
Tāpat rudenī un ziemā likumsargi nodarbojas arī ar gaismu atstarojošo vestu dalīšanu mazaizsargātajiem satiksmes dalībniekiem.
Kā liecina Valsts policijas apkopotā informācija par aizvadīto ātruma kontroles "maratonu", ceturtdien policijas uz ceļiem fiksētais ātruma antirekords ir 162 kilometri stundā uz autoceļa A13. Šoferis braucis Daugavpils virzienā. Savukārt uz Liepājas-Tīnūžu ceļa kāds autovadītājs ar "Ford Focus" automašīnu braucis ar 151 kilometru stundā, būdams 2,45 promiļu alkohola reibumā.
Savukārt uz Tīnūžu-Kokneses šosejas, kur dienu kopā ar policijas ekipāžu pavadīja arī portāls "Delfi", ceturtdien lielākais fiksētais ātrums ir 140 kilometri stundā.
Kopumā Valsts policija aizvadītajā diennaktī par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu noformējusi 578 protokolus, kas ir aptuveni uz pusi vairāk nekā ikdienā. Visvairāk ātrumpārkāpēju pieķerti uz ceļiem Rīgas reģionā, tostarp uz Jūrmalas un Ainažu šosejām.
Portāls "Delfi" jau ziņoja, ka ceturtdien pirmo reizi Latvijā norisinājās ātruma kontroles maratons. Tajā 24 stundas Valsts policija pastiprināti kontrolēja atļautā braukšanas ātruma ievērošanu uz Latvijas ceļiem. Maratons pirmo reizi vienlaicīgi notika visā Eiropā, sadarbojoties visām ar ceļa satiksmes drošību saistītajām institūcijām.
