Pēdējos trīs gados Valsts drošības dienests (VDD) sācis trīs kriminālprocesus pret Latvijas valstspiederīgajiem par spiegošanu Krievijas specdienesta uzdevumā. Divās no trim lietām pērn piespriesti notiesājoši spriedumi, liecina VDD pārskats par 2018. gadu.
Bijušajam AS "Latvijas dzelzceļš" darbiniekam Aleksandram Krasnopjorovam tiesa pērn 29. maijā piesprieda cietumsodu uz vienu gadu un sešiem mēnešiem, bet 2018. gada 18. decembrī apelācijas instance mainīja uz trim gadiem un diviem mēnešiem. Minētais spriedums gan nav galīgs, un aizstāvība to ir pārsūdzējusi kasācijas instancē.
VDD vērtējumā Krasnopjorovs Krievijas militārās izlūkošanas uzdevumā ieguva informāciju par NATO kravas pārvadājumu kustību un sastāvu, kā arī dzelzceļa kritisko infrastruktūru.
Savukārt Alūksnes iedzīvotājam Jurijam Stilvem 2018. gada 6. augustā piespriesta trīs gadu nosacīta brīvības atņemšana ar pārbaudes laiku uz trim gadiem un sešiem mēnešiem. Stilve ārvalsts izlūkdienestam nodeva ziņas par notiekošo Latvijas-Krievijas pierobežā un Nacionālo bruņoto spēku (NBS) objektiem Alūksnes novadā.
VDD norāda, ka Stilve šīs darbības veica gan pirms, gan pēc 2016. gada grozījumiem Krimināllikumā, kas noteica jaunu regulējumu kriminālatbildībai par spiegošanu.
Notiesāto personu slepenās sadarbības gaita norāda uz noteiktām tendencēm Krievijas specdienestu darbā. VDD secinājis, ka abi Latvijas valstspiederīgie tika savervēti Krievijas teritorijā un tiem bija šķietami pamatots iemesls regulāri atgriezties Krievijas teritorijā, kur īstenots tālākais aģentūras darbs – tikšanās ar kuratoru, informācijas nodošana un turpmāko uzdevumu saņemšana. Lai gan abiem notiesātajiem nebija pieejama klasificēta informācija, tie sniedza Krievijas izlūkošanai sensitīvas un nepieciešamas ziņas ar augstu analītisko vērtību, kas ļauj pārbaudīt un precizēt no citiem avotiem iegūtu informāciju. Šāda informācija atbilst tradicionālām Krievijas militārās izlūkošanas interesēm Latvijā un ir nepieciešama, lai izpētītu Latvijas aizsardzības spējas, NATO kontingenta darbības mūsu valsts teritorijā un stratēģiski svarīgus kritiskās infrastruktūras objektus, pauž VDD.
Šādas informācijas nodošana naidīgai ārvalstij apdraud valsts aizsardzības spējas un līdz ar to arī rada draudus visai sabiedrībai, rezumē drošības dienests.
Papildu VDD norāda, ka aizvadītā gada 26. jūnijā tas sācis jaunu kriminālprocesu pret Latvijaspilsoni par Krimināllikuma 85. panta 1. daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu – spiegošanu. Apsūdzētā persona tiek turēta aizdomās par ilgstošu un sistemātisku informācijas iegūšanu par Latvijas iekšlietu sistēmu un valsts drošības iestādēm ar mērķi to nodot Krievijas izlūkdienestam.
