Sestdien ugunsgrēkā Rīgā cietis cilvēks, informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) pārstāve Inta Palkavniece.
Izsaukums uz ugunsgrēku Katoļu ielā tika saņemts plkst. 21.14. Kādas četrstāvu ēkas pirmā stāva dzīvoklī dega sadzīves mantas viena kvadrātmetra platībā.
Ugunsgrēkā cieta aptuveni 60 gadus vecs vīrietis, kurš nodots neatliekamās medicīniskās palīdzības mediķiem.
Vēl viens vīrietis tika izglābts no piedūmotām telpām Neretā. Izsaukums uz šo ugunsgrēku tika saņemts plkst. 11.47. Kādā divstāvu dzīvojamā mājā dega otrā stāva dzīvoklis 65 kvadrātmetru platībā.
Ugunsgrēks tika likvidēts pēc plkst. 18.
Kopā pagājušajā diennaktī Latvijā reģistrēti 20 ugunsgrēki. Desmit ugunsgrēki bijuši Rīgā.
VUGD darbinieki pagājušajā diennaktī piedalījušies 25 glābšanas darbos.
Platības ziņā lielākais ugunsgrēks bijis šonakt Pārgaujas novada Straupes pagastā. Tur dega neapsaimniekota divstāvu ēka 350 kvadrātmetru platībā. Ugunsgrēks likvidēts šorīt plkst. 7.37.
VUGD atgādina, ka, sākoties aukstam laikam, pieaug to ugunsgrēku skaits, kuru iespējamais iemesls ir saistīts ar apkures lietošanu – netīrītiem dūmvadiem, bojātu un nepareizu apkures ierīču lietošanu. Tādēļ VUGD, sākoties apkures sezonai, aicina iedzīvotājus iztīrīt dūmvadus, pārbaudīt apkures ierīces un uzstādīt dūmu detektorus.
Ugunsdzēsēji 2017. gadā jau vairāk nekā 500 reizes devās uz ugunsgrēkiem, kuros dūmvados dega sodrēji. Netīrīts skurstenis ir ugunsbīstams. Sadegot jebkuram cietajam kurināmajam, uz skursteņa iekšējās virsmas veidojas kvēpu, sodrēju un darvas nosēdumi, kas, laikus nenotīrīti, labākajā gadījumā samazina apkures ierīces darbības efektivitāti, bet sliktākajā – var izraisīt intensīvu šo produktu degšanu.
Apkures iekārtu un ierīci, kurā par kurināmo izmanto gāzi, tīra un tā tehnisko apkopi un tehniskā stāvokļa pārbaudi veic ne retāk kā reizi gadā, ja ražotājs nav noteicis citādi. Ja apkures ierīce atslēgta ilgāk par sešiem mēnešiem, jāveic ārpuskārtas dūmgāzu novadīšanas un ventilācijas kanālu pārbaude.
Ja ir malkas plīts, tad jāatceras, ka tā laika gaitā nolietojas – var izdegt cepeškrāsns metāla apšuvums, plīts virsmā parādīties spraugas, caur kurām nāk dūmgāzes. Lai šādas plītis padarītu ikdienas lietošanā drošas, tām periodiski nepieciešama atjaunošana, rūpīgi aizsmērējot radušās plaisas, nomainot izdegušo cepeškrāsni, nostiprinot durtiņas.
Lai samazinātu iespēju ciest vai iet bojā ugunsgrēkā, VUGD aicina ierīkot dūmu detektorus, kā arī tvana gāzes un dabasgāzes noplūdes detektorus, kas mājokļa iemītniekus ar skaļu signālu brīdinās par draudošajām briesmām.
