Ceturtdien, 2. jūlijā, pulksten 20.26 VP tika saņemta informācija par to, ka Liepājā, Zemnieku ielā, pārvietojas auto "Audi", kur pie stūres atrodas sieviete, iespējams, būdama alkohola reibumā.
Likumsargi pēc informācijas saņemšanas, braucot pa Brīvības ielu, pamanīja pretim braucošu auto "Audi" virzienā uz Cukura ielas pusi.
Auto tika apturēts Liepājā, Cukura ielā. Veicot alkohola pārbaudi, konstatēts, ka sieviete vadījusi automašīnu, atrodoties 2,44 promiļu reibumā. Likums nosaka, ka gadījumā, ja pirmajā pārbaudē alkohols izelpā ir konstatēts, alkohola koncentrācijas noteikšanai ir jāveic atkārtota pārbaude ar alkometru. Šajā gadījumā tas arī tika darīts.
Starpposmā starp abām pārbaudēm sieviete sāka lūgties, lai likumsargi palaiž viņu vaļā, un, lai netiktu noformēts materiāls par transportlīdzekļa vadīšanu, atrodoties alkohola reibumā, viņa solīja likumsargiem samaksāt. Naudas summas sarunas gaitā pēc katra atteikuma saņemšanas pieauga līdz 300 eiro. Viņa neatkāpās no piedāvājuma. Sieviete bija gatava aizbraukt līdz bankomātam un noņemt naudu.
Par kukuļdošanas mēģinājumu VP ir uzsākts kriminālprocess un turpinās pirmstiesas izmeklēšana.
Saskaņā ar Ceļu satiksmes likumu par transportlīdzekļa vadīšanu vai mācīšanu vadīt transportlīdzekli, ja izelpotā gaisa vai asins pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 1,5 promiles, transportlīdzekļa vadītājam piemēro no divsimt četrdesmit līdz četrsimt naudas soda vienībām un atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz pieciem gadiem.
Saskaņā ar Administratīvās atbildības likumu, valstī noteiktā viena naudas soda vienība ir 5 eiro, līdz ar to šajā gadījumā ir paredzēts naudas sods no 1200 līdz 2000 eiro.
Savukārt par kukuļa došanu vai piedāvāšanu valsts amatpersonai, lai tā, izmantojot savu dienesta stāvokli, izdarītu vai neizdarītu kādu darbību, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.
Jau vēstīts, ka trešdien, 1. jūlijā, spēkā stājies Administratīvās atbildības likums. Tas ne tikai "aizvieto" 1985. gadā radīto Administratīvo pārkāpumu kodeksu, bet arī rada jaunu tehnoloģisku rīku, kurā sodu protokoli jānoformē elektroniski.
