Saistībā ar pērn pavasarī veikto AS "Latvijas Naftas tranzīts" (LNT) piederošo gandrīz 7% AS "Ventspils nafta" (VN) akciju pārdošanas darījumu trīs ārvalstīs uzsākti kriminālprocesi, trešdien žurnālistus informēja jaunais LNT padomes priekšsēdētājs Mārtiņš Kvēps.
Divas no valstīm, kur sākti kriminālprocesi, ir Šveice un Lihtenšteina, kurā paralēli notiek arī izmeklēšana saistībā naudas legalizēšanas shēmām, kurās iesaistīti Ventspils uzņēmēji.

Veicot ilgstošu izmeklēšanu, LNT jaunā vadība konstatējusi, ka pērn pavasarī veiktajā darījumā LNT piederošās VN akcijas iegādājušies ar tā brīža LNT amatpersonām saistītas un kontrolētas ārzonu struktūras.

"Septiņos mēnešos ir apceļota puspasaule, runāts ar ārzonu pārstāvjiem, baņķieriem un notikusi vēršanās tiesībsargājošajās iestādēs," skaidroja Kvēps.

Pēc Kvēpa teiktā, daudzi ārvalstu konsultanti nemaz neesot bijuši informēti par shēmām, kurās bijuši iesaistīti, un, redzot kopainu, paši vērsušies ar iesniegumiem tiesībsargājošajās iestādēs. Šādi ziņojumu esot pieci.

Kvēps uzsvēra, ka LNT vadība civilprocesa gaitā ir pabeigusi pierādījumu vākšanu procesu par 2006.gadā notikušo LNT piederošo VN publiskajā apgrozībā esošo 7% VN akciju pārdošanas darījumu. Kvēps skaidroja, ka informācija nav iegūta no Latvijas tiesībsargājošajām iestādēm, tomēr bija noprotams, ka izmeklēšanu šajā lietā veic arī Latvijas tiesībsargājošās iestādes.

Noskaidrots, ka pretēji bijušo LNT amatpersonu apgalvojumiem šis darījums netika veikts LNT interesēs ar neitrāla brokera palīdzību, izvēloties izdevīgāko pirkšanas piedāvājumu. Darījums tika veikts, lai izslēgtu no VN akciju pārvaldīšanas tiesībām četras personas - Olafu Berķi, Igoru Skoku, Oļegu Stepanovu un Genadiju Ševcovu, kuri pārstāv tā dēvētos Ventspils mēra Aivara Lemberga opozicionārus.

Bijusī LNT vadība pagājušā gada 28.martā noslēdza brokera pakalpojuma līgumu ar Lihtenšteinas kompāniju "Miselva Estabilishment" ("Miselva"), kura kopš 2003.gada 6,9% LNT piederošo VN publiskās emisijas akciju turēja trastā.

Aģentūras LETA rīcībā esošie dokumenti iepriekš apliecināja līgumā paredzēto, - "Miselva" jāpārdod šīs akcijas par ne zemāku cenu kā 1,85 latiem par akciju. Jau pēc dažām dienām kompānijai akcijas izdevās pārdot par 2,09 latiem par akciju jeb par 15 040 221 latu. Atskaitot komisijas naudu un nodevas, iegūti 14,87 miljoni latu jeb 25,74 miljoni dolāru, kas noguldīti Lihtenšteinas bankā "Hypo Investment Bank" ilgtermiņa depozītā ar procentu likmi 5,125% gadā.

Kvēps trešdien norādīja: kā darījuma konsultants bijusi piesaistīta SIA "Eiroeksperts Rīga", kuras daudzo lappušu novērtējumā atklāts, ka tajā atrodas dokumenti, kas ņemti no publiskajām datubāzēm un datēti ar daudz vēlāku datumu, nekā iesniegts ziņojums un veikts darījums.

Starp LNT rīcībā esošajiem dokumentiem ir arī kāds "Miselva" ziņojums, kas sagatavots šā gada 21.martā. No tā kļūstot skaidrs, ka "Miselva" pārvaldījusi dažādas korporatīvas struktūras, kurās labuma guvējs bijis arī Aivars Lembergs.

Saskaņā ar "Miselva" ziņojumu šīs korporatīvās struktūras var tikt iedalītas aktīvā un pasīvā struktūrā. Aktīvā struktūra sevī ietverot tādas kompānijas kā "Ontebema trust", LNT, "Blackgold trust" un "Logistics", kurai īpaši piešķirama centrālā loma naftas pārkraušanas saimnieciskajā norisē. Pasīvā struktūra kalpojot galvenokārt līdzdalības turēšanai sabiedrībās.

Saskaņā ar klienta datiem "Logistics" struktūru, kurā darbojas "Ventspils ekspedīcija loģistika" un ārzonas, izstrādājusi firma "Deloitte&Touche".

Tiek norādīts, ka "Deloitte&Touche" varētu būt saistība arī ar LNT piederošo VN akciju darījuma konsultēšanu un sniegusi atbalstu tā slēgšanā. Auditora norēķinu dokumentācijā redzamas konsultācijas nodokļu un līgumu jautājumos, tikšanās, kā arī konsultācijas vairākām personām, kas atzīmētas, piemēram, kā "konsultācija A.L.".

Kvēps skaidroja, ka darījums tika veikts, VN akcijas nopērkot pašu bijušo LNT amatpersonu kontrolētām ārzonu struktūrām - Britu Virdžīnu salās reģistrētajai sabiedrībai "Avenue Emerging Markets Fund" un Jaunzēlandē reģistrētajai sabiedrībai "Chateauvalmale Ltd.".

"Avenue Emerging Markets Fund" jau bija 3,96% VN akciju īpašnieks, un, lai izvairītos no ziņošanas tirgus uzraugiem, jauniegūtās LNT piederošās VN akcijas tikušas sadalītas starp šīm abām ārzonām.

Pēc Kvēpa teiktā, šo divu ārzonu sabiedrību patiesie labuma guvēji saistībā ar akciju pārdošanas darījumiem ir astoņas fiziskas personas - Jānis Blažēvičs, Laimonis Junkers, Uldis Pumpurs, Līga Lemberga, Anrijs Lembergs, Mamerts Vaivads, Vladimirs Krastiņš, Vladimirs Solomatins.

Šo informāciju rakstveidā ir apstiprinājušas personas, kuras pārvalda minētās sabiedrības, kā arī tās pareizība ir pārbaudīta ārvalstīs uzsāktajos kriminālprocesos, norādīja Kvēps.

Jaunās LNT vadības rīcībā esošie dokumenti liecina, ka akcijas ļoti sīki sadalītas starp šiem astoņiem akcionāriem, proporcionāli lielāko daļu nododot abiem Lemberga bērniem.

Darījuma veikšanai izmantotie naudas līdzekļi ir nevis šo personu, bet akumulēti no naftas produktu pārkraušanas biznesa Ventspilī. Uz tiem tiesības esot LNT kā VN akcionāram.

Šo naudas līdzekļu uzkrāšana ir notikusi caur sarežģītām ārzonu sabiedrību ķēdēm, kuras vairākās ārvalstīs, tostarp arī Lihtenšteinā, no tiesībsargājošo iestāžu puses tiek klasificētas kā naudas legalizēšanas mehānismi, norādīja LNT vadītājs.

Kvēps žurnālistiem sacīja, ka "Avenue Emerging Markets Fund" un "Chateauvalmale Ltd." iegūtās LNT piederošās VN akcijas jau esot nonākušas "Euromin Holdings Cyprus Limited" ("Euromin") īpašumā, kas tikai apliecina "Euromin" saistību ar šiem procesiem. Tomēr sīkākus komentārus Kvēps solīja sniegt nākamajā preses konferencē.

Šodien preses konference tika apsargāta un tajā netika ielaists laikrakstu "Neatkarīgā" pārstāvošais žurnālists. Kvēps to skaidroja ar privātās kompānijas rīkotu preses konferenci un nevēlēšanos ielaist cilvēku, kas varētu traucēt "informācijas pasniegšanas gaitu".

Jau ziņots, ka šā gada pavasarī Igaunijas Harju apriņķa tiesa izlēma nesākt lietas izskatīšanu LNT prasībā atzīt par spēkā neesošu iepriekšējās LNT vadības darījumu ar Britu Virdžīnās reģistrēto kompāniju "Nibre Enterprises Corp." ("Nibre") par 4% jeb 4,2 miljonu AS "Ventspils nafta" slēgtās emisijas akciju pārdošanu.

Prasība iesniegta pret "Nirbe" un darījuma veikšanai piesaistīto Igaunijas investīciju kompāniju "GILD Financial Advisory Services" (GILD). Savukārt kā atbildētājs no Latvijas puses pieaicināts atceltais LNT valdes loceklis Vladimirs Solomatins.

Jau ziņots, ka Igaunijas Harju apriņķa tiesai lūgts piemērot arī prasības nodrošinājumu, liedzot rīkoties ar pārdotajām VN akcijām.

Aģentūras LETA rīcībā esošie dokumenti liecina, ka līgums starp LNT vadību un "Nibre" noslēgts pagājušā gada 12.oktobrī un VN akciju pārdošana veikta par 15 miljoniem dolāru (8,4 miljoniem latu pēc tās dienas kursa).

LNT un "Nibre" līgumā bija ietverts nosacījums, ka darījumu var pabeigt tikai pēc tam, kad ir grozīti VN statūti, likvidējot jebkādas trešo personu pirmpirkuma tiesības akciju pārdošanas vai atsavināšanas gadījumā.

Šādi grozījumi VN statūtos veikti pagājušā gada 25.oktobra pilnsapulcē, kas notika uzreiz pēc valstij piederējušo akciju izsoles, kurā 34,75% VN akciju nopirka starptautiskā naftas un gāzes tirdzniecības koncerna "Vitol Group" kompānija "Euromin".

Iepriekš LNT piederēja 42% VN slēgtās emisijas akciju un 6,9% publiskās emisijas akciju, bet tagad kompānijai atlikuši vairs tikai 38% slēgtās emisijas akciju.

Lemberga oponenti, kas pērn vasarā pārņēma varu LNT kontrolpaketes īpašniecē "Ventbunkers", taču līdz pat šī gada martam tiesas noteikto aizliegumu dēļ nevarēja ietekmēt LNT darbību, jau iepriekš izteica aizdomas, ka šajā laikā daļa LNT piederējušo 48,9% VN akciju pārgājusi kādu citu kompāniju īpašumā.

Gan brokera pakalpojuma līgumu ar "Miselva", gan akciju pārdošanas līgumu ar "Nibre" parakstījuši toreizējie LNT valdes locekļi Mamerts Vaivads, Vladimirs Krastiņš un Vladimirs Solomatins. Atļauju darījumam ar "Miselve" devuši padomes locekļi Uldis Pumpurs, Laimonis Junkers un Andris Linužs, bet darījumu ar "Nibre" atbalstīja Pumpurs, Junkers, Linužs, Miks Ekbaums un Vidaga Putniņa, liecina padomes sēžu protokoli.

Jau ziņots, ka visi šie valdes un padomes locekļi atcelti no amatiem. Tas notika, Lemberga oponentiem šā gada martā pārņemot kontroli arī pār LNT. Amatpersonu maiņa apstrīdēta tiesā un Uzņēmumu reģistrā (UR), kā arī saistībā ar to policijā sāks kriminālprocess. UR noraidīja saņemtās sūdzības un neatcēla lēmumu reģistrēt pārmaiņas LNT padomē un valdē.

Jau ziņots, ka VN koncernā ietilpst tādi uzņēmumi kā SIA "Ventspils nafta termināls", AS "Latvijas kuģniecība", AS "Preses nams", SIA "Mediju nams" un citi.

Koncerna mātesuzņēmuma VN akcijas tiek kotētas Rīgas Fondu biržas Oficiālajā sarakstā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!