Vajāšanas kriminalizēšana – policija sākusi piecas lietas
Foto: Valsts policija

2018. gada pirmajos divos mēnešos Valsts policijā par vajāšanu sākti jau pieci kriminālprocesi, kuros šobrīd turpinās izmeklēšana, informē policijā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Jau iepriekš policija saņēmusi sūdzības no personām, kas cietušas no vajāšanas. Visbiežāk cietušie norādījuši, ka pazīstama persona viņus izseko, novēro, draud, sazinās, lai gan personai teikts, ka komunikācija ar viņu nav vēlama. Parasti cietušais sākotnēji radušos situāciju cenšas risināt sarunu ceļā, taču, ja vajāšana turpinās, izmisušais upuris meklē palīdzību policijā.

Iepriekš likums neaizsargāja personas, kas cieta no vajāšanas, taču kopš 2018. gada 1. janvāra stājušies spēkā grozījumi Krimināllikumā un par vajāšanu iestājas kriminālatbildība. Krimināllikuma 132.1 pants paredz, ka par vairākkārtēju vai ilgstošu citas personas izsekošanu, novērošanu, draudu izteikšanu šai personai vai nevēlamu saziņu ar šo personu, ja tai ir bijis pamats baidīties par savu vai savu tuvinieku drošību, soda ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, piespiedu darbu vai naudas sodu.

2018. gada pirmajos divos mēnešos Valsts policijā par vajāšanu ir uzsākti jau pieci kriminālprocesi. Bieži vien vajātājs ir vīrietis, kurš vēlas attiecības ar sievieti, taču otra puse to nevēlas. Nereti starp vajātāju un upuri pagātnē pastāvējušas partnerattiecības.

Policija skaidro, ka vajāšanas motīvi var būt ne tikai vienpusēja mīlestība un greizsirdība, bet arī atriebība un mantkārība.

Vajāšanas izpausmes katrā gadījumā ir atšķirīgas, vērtē likumsargi. Tā var būt uzmācīga komunikācija, miera traucēšana, sekošana, ilgstoša uzturēšanās vienā vietā, lai novērotu citu personu, kā arī daudz agresīvāki veidi piemēram, došanās uz personas darbavietu vai sazināšanās ar darba devēju, darba kolēģiem vai kaimiņiem.

Vajāšanu var realizēt arī, vienkārši atrodoties pie personas privātīpašuma vai iekļūstot tajā, sūtot, piegādājot, novietojot materiālu vai objektu vajātajai personai pieejamā vietā bez jebkāda iemesla.

Policija vienlaikus norāda, ka, lai darbības atzītu par vajāšanu, ir jāpastāv objektīviem apstākļiem, kas liecina par to, ka vajātājs varētu nodarīt kaitējumu vajātajam vai tā tuviniekiem. Piemēram, ir ziņas par to, ka vajātājs agrāk ir varmācīgi izturējies pret vajāto, tā tuviniekiem vai citām personām, ka vajātājs ir bijis agrāk sodīts par vardarbīgiem noziedzīgiem nodarījumiem. Tāpat vajātājam var būt objektīvi motīvi apdraudēt minēto personu drošību – atriebība, greizsirdība vai mantkārība.

Likumsargi uzsver, ka vajāšana nav veids kā risināt savstarpējos konfliktus un izrādīt romantiskas jūtas. Savukārt cietušās personas, kurām ir pamats uzskatīt, ka vajātājs var apdraudēt viņus vai tuviniekus, aicinātas ar iesniegumu vērsties tuvākajā Valsts policijas iecirknī.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Valsts policija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form