Saistībā ar aizdomām par Krievijas īstenoto noziegumu pret Ukrainu un tās iedzīvotājiem publisku atbalstīšanu un starptautisko sankciju pārkāpšanu Valsts drošības dienests (VDD) aizvadītajā nedēļas nogalē veica tiesas sankcionētas kriminālprocesuālās darbības trīs objektos Rīgā un tās apkaimē, aizturot vienu personu, portāls "Delfi" uzzināja dienestā. "Delfi" rīcībā esošā infomācija liecina, ka aizturētā persona ir bijušais Rīgas domes deputāts Ruslans Pankratovs.
Informācija par Pankratova aizturēšanu publicēta arī "Rīcības partijas" "Facebook" lapā.
Kriminālprocess uzsākts šā gada 29. jūlijā saskaņā ar Krimināllikuma 74.1 pantu, proti, par noziegumu pret mieru un kara noziegumu publisku slavināšanu un attaisnošanu, kā arī 84. pantu, proti, Eiropas Savienības (ES) noteikto sankciju pārkāpšanu.
VDD izmeklēšanas gaitā iegūtā informācija liecina, ka persona vairākos Krievijas propagandas resursos attaisnojusi Krievijas uzsākto karadarbību Ukrainā un Krievijas bruņoto spēku īstenotos kara noziegumus, kā arī izplatījusi dezinformāciju par Latviju un tās sabiedrotajām valstīm ar mērķi tās diskreditēt. Tāpat dienesta rīcībā esošā informācija liecina, ka persona sadarbojusies ar ES sankciju sarakstā iekļautu personu.
Kriminālprocesuālo darbību laikā VDD ir ieguvis lielu daudzumu datu nesēju un dokumentu un pašlaik norisinās to satura analīze. Personai piemērots aizdomās turētā statuss un drošības līdzeklis apcietinājums.
Aģentūras LETA arhīvs liecina, ka 1969. gadā dzimušais Pankratovs Rīgas domē tika ievēlēts 2009. gadā no partijas "Saskaņas centrs". Savukārt 2013. gadā viņu atkārtoti ievēlēja domē – šoreiz no partiju apvienības "Saskaņas centrs", "Gods kalpot Rīgai" saraksta. 2018. gadā viņš kandidēja 13. Saeimas vēlēšanās no partijas "Par Alternatīvu", taču netika ievēlēts. Gadu vēlāk viņš nesekmīgi centās iekļūt Eiropas parlamentā no "Rīcības partijas" saraksta.
Pankratovs ir vadījis biedrību "Apvienība pret nacismu", kas vairākus gadus rīkojusi pasākumus 16. martā, cenšoties protestēt pret leģionāru gājienu.
No Pankratova "Facebook" profila noprotams, ka viņš nesen ciemojies Maskavā, tostarp apmeklējis prokremliskā medija "Komsomoļskaja pravda" redakciju. Pie šī paša ieraksta viņš komentējis, ka viņam uz pieciem gadiem liegts iebraukt Igaunijā.
Tāpat viņš aktīvi dalījies ar cita aizturētā prokremliskā aktīvista – Vladimira Lindermana – "Facebook" ierakstiem.
"Lursoft" informācija liecina, ka šobrīd viņš ir biedrības "Latvijas krievu pasaule" amatpersona.
VDD atgādina, ka neviena persona nav uzskatāma par vainīgu, kamēr tās vaina nav atzīta likumā noteiktajā kārtībā.
Jau vēstīts, ka pirms diviem mēnešiem VDD lietvedībā bija 23 kriminālprocesi par naida runu, kas saistīta Krievijas iebrukumu Ukrainā.
Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ar raķešu apšaudēm, uzlidojumiem un sauszemes spēku ienākšanu sākās agrā 24. februāra rītā. Kā vienu no iebrukuma mērķiem Krievija sākotnēji minēja Ukrainas "denacifikāciju".
Okupanti Ukrainā cietuši smagus zaudējumus un tiek apsūdzēti apzinātā civiliedzīvotāju nogalināšanā, kā arī par citiem kara noziegumiem. Okupantu zvērības masveidā sāka nākt gaismā pēc tam, kad ukraiņi viņus padzina no Kijivas apkārtnes, piemēram, Bučas.
Krievijas attieksmi pret ukraiņiem, tostarp nogalinot un veidojot filtrācijas nometnes, raksturo šis "fašisma manifests", ko publicēja Kremļa propagandas ziņu aģentūra "RIA Novosti".
Kopumā karš Ukrainā turpinās kopš 2014. gada, kad Krievija okupēja Krimas pussalu un aizsāka karu Ukrainas austrumos.
