Veikta Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes restrukturizācija
Foto: LETA

Valsts policijā (VP) šovasar veikta Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes restrukturizācija, informēja VP.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Saskaņā ar Eiropas Komisijas Strukturālo reformu atbalsta programmas projekta rekomendācijām nolūkā paaugstināt Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes kapacitāti ar 1. jūliju ir veiktas funkciju un struktūras izmaiņas, kas faktiski stājušas spēkā šī gada 1. augustā.

"Aktualitātes kriminālpolicijas darbā, vispārīgas noziedzības tendences un jauni izaicinājumi ietver noziedzības transformāciju arī uz virtuālo vidi, kā arī tehnoloģiju attīstību. Šie aspekti arī no policijas prasa inovatīvu pieeju un efektīvu rīcību, kas arī ir VP Galvenās kriminālpolicijas restrukturizācijas pamatā," norādījis VP priekšnieks Armands Ruks.

Līdz ar pārmaiņām Galvenās kriminālpolicijas pakļautībā ir septiņas pārvaldes, no kurām katra specializējas konkrētu noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanā un novēršanā, kā arī viens birojs.

Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins paudis pārliecību, ka šīs reformas nesīs jaunus spēkus un enerģiju kriminālpolicijas darbā, ka tās stiprinās policiju.

Lai nodrošinātu efektīvāku smagās un organizētās noziedzības apkarošanu, ir apvienotas līdzšinējā Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Organizētās noziedzības apkarošanas pārvalde un Kriminālizmeklēšanas pārvalde, izveidojot Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Organizētās noziedzības smago un sērijveida nozieguma apkarošanas pārvaldi.

Zem tās apvienojušās četras nodaļas - Slepkavību atklāšanas nodaļa, Narkotisko, psihotropo vielu un to prekursoru nelegālās aprites apkarošanas nodaļa, Organizēto noziedzīgo grupu izstrādes un nelikumīgas akcīzes preču aprites apkarošanas nodaļa, kā arī Cilvēku tirdzniecības un sutenerisma, noziedzīgu nodarījumu pret dzimumneaizskaramību apkarošanas nodaļa.

Vienlaikus galvenās kriminālpolicijas sastāvā izveidota jauna struktūrvienība - Kibernoziegumu apkarošanas pārvalde. Līdz šim policijas sastāvā nebija centrālās specializētās struktūrvienības, kuras kompetencē ietilptu visu kibernoziegumu un noziegumu augsto tehnoloģiju jomā novēršana un apkarošana, kā arī zināšanu un iemaņu akumulēšana par jaunatklātiem fenomeniem informācijas tehnoloģiju jomā.

Jaunās pārvaldes kodolu veido kādreizējā Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes Kibernoziegumu apkarošanas nodaļa un Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes Informācijas nodaļas Infotehniskā grupa.

Ņemot vērā mūsdienu izaicinājumus, turpmākie svarīgākie stratēģiskie mērķi jaunajai Kibernoziegumu apkarošanas pārvaldei būs izmeklēt un novērst noziedzīgus nodarījumus ar plašu sabiedrisko rezonansi, ievērojamu apmēru, starpreģionu un pārrobežu dimensiju raksturu, kas vērsti pret automatizēto datu apstrādes sistēmu, apdraud vispārējo drošību un sabiedrisko kārtību, kā arī personu pamattiesības tiešsaistē un informācijas tehnoloģijas finanšu jomā, vienlaikus stiprinot sabiedrības izpratni par drošu interneta lietošanu.

Kā būtisks papildinājums Galvenās kriminālpolicijas pārvaldei ir Kriminālistikas pārvaldes iekļaušana tās sastāvā, tādējādi veicinot kriminālistikas jomas ciešāku sasaisti ar izmeklēšanu. Iepriekš Kriminālistikas pārvalde bija kā atsevišķa struktūrvienība.

Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes struktūrā paliek divas nodaļas, kurām piekritīga tādu noziegumu, kā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un noziegumu finanšu sistēmā izmeklēšana, kā arī krāpšanu, piesavināšanās, viltotas naudas izgatavošanas un izplatīšanas, noziedzīgu nodarījumu pret dabas vidi izmeklēšana un autortiesību pārkāpumu izmeklēšana nelicencēta audiovizuālā satura (TV) jomā.

Strukturālās reformas skārušas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālizlūkošanas pārvaldi, kuras kompetencē ir informācijas analīze, kriminālizlūkošanas procesa vadība un pilnveidošana un citi uzdevumi.

Savukārt Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Starptautiskās sadarbības pārvaldes struktūra un mērķis paliek nemainīgi - stiprināt policijas kapacitāti starptautiskās sadarbības un informācijas apmaiņas jomā ar ārvalstu tiesībaizsardzības iestādēm un starptautiskajām organizācijām. Tāpat nemainīgas palikušas arī pārējās Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes struktūrvienības.

Bez iepriekš minētajām Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes struktūrvienību funkciju un struktūras reformām ir veiktas izmaiņas arī galvenās pārvaldes amata vietu sarakstā, nesamazinot cilvēkresursu skaitu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lasi vēl
 
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.