Foto: Valsts policija
Ceturtdien Nacionālās drošības komisijas un Juridiskās komisijas kopsēdē deputāti un uzaicinātie analizēja sagatavotos grozījumu Krimināllikumā, lai uzlabotu normas attiecībā uz noziegumiem pret valsti.

Satversmes aizsardzības biroja (SAB) vadītājs Jānis Maizītis skaidroja, ka drošības iestādes saskārušās ar situāciju, kad nav iespējams veikt kriminālvajāšanu pret personu saistībā ar noziegumiem pret valsti esošās likumdošanas dēļ. Rīgas apgabaltiesas tiesnesis Juris Stukāns piekrita, ka apspriestie grozījumi būs precīzāki un skaidrojošāki, salīdzinot ar pašreizējo likuma redakciju.

Skaidrojot, kādēļ grozījumi likumā tik virzīti šādā kārtībā, apejot valdību, SAB vadītājs izteicās, ka "jo ātrāk, jo labāk", proti, norādot uz nepieciešamo likumprojekta steidzamību. Dzīvojam tādu ģeopolitisko notikumu laikā, kad ir grūti prognozēt, kas notiks pat nedēļu vai mēnešu laikā un "esam gatavi rīkoties, tostarp ar krimināltiesiskām metodēm," sacīja Maizītis.

Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Evika Siliņa teica, ka situācija Latvijā, Ukrainā un citviet pasaulē pierāda, ka panti likumā, kas attiecas uz noziegumiem pret valsti, ir lielā mērā zaudējuši aktualitāti. Piedāvātajos grozījumos, piemēram, liela uzmanība pievērsta hibrīdkaram. Esošais normatīvais regulējums nav pietiekošs, lai drošības iestādes apkarotu tās personas, kuru darbības liecina par viņu nelikumīgu darbību.

Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta vadītājs Pēteris Dzalbe uzskata, ka grozījumi likumā ir vajadzīgi, tomēr pašreizējā redakcijā likuma piemērotājiem varētu rasties dažas problēmas. Pēc viņa domām, jau laicīgi būtu jāsāk skaidrojošs, komentējošs darbs, lai piemērotāji zinātu, kā grozītās likuma normas piemērot.

Tieslietu ministrijas pārstāve sacīja, ka, uzklausot drošības iestāžu skaidroto problemātiku, nevienam darba grupā, kas strādāja pie šiem grozījumiem, neradās šaubas, ka esošais regulējums ir novecojis. Siliņa piebilda, ka gan iekšlietu ministrs, gan tieslietu ministrs ir vienojušies, ka grozījumi ir virzāmi caur Saeimu.

Deputāts Ringolds Balodis (NSL) pauda, ka būtu vajadzīgi arī pārejas noteikumi, kas palīdzētu tiesām vēlāk vieglā strādāt. Patlaban grozījumos tādi nav paredzēti.

Kopsēdē tika nolemts, ka Saeima varētu nodot šo likumprojektu izskatīšanai komisijā jau nākamajā nedēļā. Visticamāk, komisijas lūgs izskatīt likumprojektu arī pirmajā lasījumā. Likumprojektam tiks noteikta steidzamība.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!