Vērtē, vai ostu atzīt par cietušo Loginova lietā
Foto: LETA

Rīgas ostas valdes sēdē ceturtdien izvērtēts, vai ostu atzīt par cietušo ostas pārvaldnieka Leonīda Loginova lietā, pēc sēdes paziņoja ostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks (GKR).

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Šāds jautājums aktualizējies pēc vēstules saņemšanas no prokuratūras.

Lai izvērtētu, vai osta atzīstama par cietušo, plānots piesaistīt augsta līmeņa ekspertus un divu mēnešu laikā sniegt vērtējumu.

Par kriminālprocesa sākšanu pret Loginovu un viņa amata ieņemšanu šajā sēdē nav lemts, jo tas jau ir darīts iepriekš un jaunas informācijas šajā lietā nav. Prokuratūra joprojām neprasa nekādus ierobežojumus.

Kā skaidroja Ameriks, valde ceturtdien izskatījusi ģenerālprokuratūras vēstuli, kurā tā lūdz atzīt ostu par cietušo Loginova un viņa vietnieka krimināllietā, un min arī faktus, uz kuru pamata osta sevi varētu pieteikt kā cietušo. Vēstule valdes sēdē esot ļoti nopietni analizēta. Lai osta tiktu atzīta par cietušo, esot jāsaprot, kādā mērā materiālā vai morālā izpratnē tā ir cietusi.

Brīvostas valde ir pilnvarojusi divus valdes locekļus - valsts pārstāvjus Baibu Broku un Arti Stucku - sagatavot priekšlikumus komisijas izveidei. Plānots vērsties ar vēstuli Latvijas zvērinātu revidentu padomē un Latvijas advokātu padomē ar lūgumu deleģēt konkrētus profesionāļus, kuri būtu komisijā, kas sagatavos atzinumu, vai ostai ir pamats atzīt sevi par cietušo un iesniegt šādu prasību. Tad ostas valde varētu par to lemt.

Tā vienkārši pateikt, ir vai nav osta cietusi, nevar, jo kriminālpanti nosaka, ka to nedrīkst darīt bez pamatojuma, skaidroja Ameriks. Desmit dienu laikā plānots sagatavot priekšlikumus komisijai, bet atzinumu sagatavot paredzēts divu mēnešu laikā.

Osta ir trešā persona, uzsvēra Ameriks, un prokuratūra lūdz to iesaistīties, un tas arī tiek vērtēts. Patlaban prokuratūra esot uzskaitījusi punktus par situācijām, kurās osta varētu būt cietusi. Viņuprāt, piemēram, veiktas piemaksas un prēmijas 2008. gadā, un tad osta varētu būt cietusī.

Ostas valdes locekle Broka atzina, ka ceturtdienas valdes lēmums ir juridiski pārdomāts, jo par ostas cietušā statusu nevar runāt varbūtībās vai minējumos. Esot jābūt pārliecībai, tāpēc arī tikšot piesaistīti augsti kvalificēti eksperti. Tad arī varēšot formulēt ostas viedokli, vai un par kādām summām osta varētu būt cietusī.

Ja Loginova lieta tiek nodota tiesai, tā esot laba virzība, jo tiesa tālāk lemšot, skaidroja Ameriks. Ja Loginovs tiks atzīts par vainīgu, tad esot skaidrs, ka viņš nav neaizvietojams, ir arī citi kandidāti. Patlaban neesot pamata neko darīt, kamēr tiesa nav lēmusi, skaidroja valdes priekšsēdis.

Ceturtdien Rīgas brīvostas valdes sēdē tika vērtēta papildus saņemtā informācija no prokuratūras par ostas pārvaldnieku Loginovu saistībā ar kriminālprocesu, kas sākts pret viņu un viņa vietnieku Aigaru Pečaku.

Kā ziņots iepriekš, Rīgas brīvostas valdes sēdē, izskatot no prokuratūras saņemto vēstuli, kas oficiāli apstiprina kriminālvajāšanas sākšanu pret Loginovu un Pečaku, vienbalsīgi tika nolemts abas amatpersonas tomēr atstāt amatā.

Kā skaidroja ostas valdes priekšsēdis Ameriks un Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš, tāpēc tikšot pieprasīta papildu informācija no tiesībsargājošajām institūcijām. Esot jāsaprot, ka šis process skar ostas intereses. Ameriks neizslēdz, ka Loginovs šajā lietā var tikt arī attaisnots, tādēļ esot būtiski lēmumu pieņemt, ņemot vērā tiesiskus argumentus, nevis revolucionāro sirdsapziņu.

Loginovs atteicās sniegt komentārus saistībā ar kriminālprocesu, kas sākts pret viņu un viņa vietnieku Pečaku, un savu turpmāko darbību pārvaldnieka amatā.

Rīgas brīvostas pārstāvji norāda, ka Loginovs un Pečaks ir parakstījuši dokumentus par informācijas neizpaušanu ierosinātajā lietā, tādēļ nevarot sniegt papildu informāciju pat valdei.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Andris Ameriks Rīgas brīvosta
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form