Foto: VID

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvalde Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētajai prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai nosūtīja kriminālprocesu par 22 uzņēmumu izvairīšanos no 753 808 eiro pievienotās vērtības nodokļa (PVN) nomaksas un 3 601 085 eiro noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju lielā apmērā. Kriminālvajāšanu lūgts uzsākt pret 33 personām.

Izmeklēšanas laikā tika noskaidrots, ka uzņēmumu grupējums nepilna pusotra gada garumā izvairījās no PVN maksājumu nomaksas, izmantojot nepatiesas informācijas saturošus darījumu apliecinošus dokumentus, radīja šķietamu priekšstatu, ka minētie darījumi izmantoti saimnieciskās darbības nodrošināšanai, portāls "Delfi" uzzināja VID.

Šādi tika iegūtas tiesības veikt PVN priekšnodokļa atskaitīšanu, nodarot valstij mantiskus zaudējumus lielā apmērā. Lai naudas līdzekļi nonāktu organizētās noziedzības grupas rīcībā, tika izmantotas fiktīvi noslēgtas vienošanās, aizdevumi, mainot finanšu līdzekļu piederību.

Fiktīvo darījumu ķēdē tika iesaistīti vairāk nekā 70 gan reāli strādājošu, gan fiktīvu uzņēmumu, tajā skaitā arī Lietuvā, Ķīnā un Singapūrā reģistrēti uzņēmumi.

Kriminālprocesa ietvaros kopumā konfiscēti un atmaksāti valsts budžetā 240 060 eiro un 10 045 ASV dolāri. Kriminālprocesa ietvaros arestēti arī Latvijas uzņēmumam piederoši naudas līdzekļi 22 000 eiro apmērā, kas atrodas bankas kontā Igaunijā. Lēmums par piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanu juridiskai personai, lai atlīdzinātu zaudējumus valsts budžetam, pieņemts attiecībā uz vairākiem reāli strādājošiem uzņēmumiem.

Kriminālprocesa pirmstiesas izmeklēšanas laikā vairāki uzņēmumi laboja PVN deklarācijas un veica PVN atmaksu, tādējādi sedzot nodarītos zaudējumus valsts budžetam.

Organizētais noziedzīgais grupējums bija izveidojis sarežģītu naudas atgūšanas mehānismu - lai mainītu finanšu līdzekļu un preču izcelsmi, tika izmantots Lietuvā reģistrēts uzņēmums, no kura kontiem naudas līdzekļi tika izņemti skaidrā naudā un izmaksāti Latvijas Republikā patiesajiem labuma guvējiem, vai arī fiktīvu uzņēmumu ķēdē iesaistītie Latvijā reģistrētie uzņēmumi pārskaitīja naudu  uz Polijā, Ķīnā, Singapūrā un citās valstīs reģistrētu uzņēmumu kontiem par precēm, kuras tika iegādātas Lietuvā reģistrēto uzņēmumu vajadzībām.

Pēc minēto preču realizācijas Lietuvā divi tās iedzīvotāji ar kurjera palīdzību nodeva skaidru naudu shēmas organizatoram Latvijā un tā skaidro naudu atguva shēmas patiesie labuma guvēji. VID Finanšu policijas pārvaldes amatpersonas minēto kurjeru aizturēja vienā no šādiem naudas līdzekļu nodošanas brīžiem.

Reāli strādājošie uzņēmumi darbojās dažādās sfērās, piemēram, reklāmas nozarē, apsardzes pakalpojumu sniegšanā, kafijas biznesā, veica celtniecības un remonta darbus, sniedza noliktavu pakalpojumus, nodarbojās ar medikamentu tirdzniecību, biznesa konsultāciju sniegšanu.

Minētā kriminālprocesa izmeklēšana bija īpaši apjomīga, jo tajā bija liels patiesā labuma guvēju jeb shēmas klientu skaits, tāpēc procesuālās darbības tika veiktas arī kaimiņvalstī - Lietuvā. Izmeklēšanas ietvaros tika veikta sadarbība ar Lietuvas un Igaunijas tiesību aizsardzības iestādēm. Kriminālprocesa ietvaros nopratinātas vairāk nekā 150 personas, veiktas aptuveni 50 lietisko pierādījumu apskates un vairākas ekspertīzes - rokraksta, zīmogu, parakstu, DNS, pirkstu nospiedumu, datoru, balss.

Kriminālprocess nosūtīts kriminālvajāšanas uzsākšanai pēc Krimināllikuma  218.panta trešās daļas, kas par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas organizētā grupā kā sodu paredz piemērot brīvības atņemšanu uz laiku līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas un atņemot tiesības uz noteiktu vai visu veidu komercdarbību vai uz noteiktu nodarbošanos vai tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku no diviem līdz pieciem gadiem, un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem. un 195.panta trešās daļas, kas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu organizētā grupā vai lielā apmērā kā sodu paredz piemērot brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz divpadsmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!