Foto: Pixabay

Šā gada novembrī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas darbinieki apturēja grupējuma darbību, kurš nodarbojās ar pievienotās vērtības nodokļa (PVN) izkrāpšanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, portāls "Delfi" uzzināja VID.

Noziedzīgais grupējums darbojās laika posmā no 2018. gada janvāra līdz šā gada septembrim.

Grupējumā iesaistītie izvairījās no PVN nomaksas, kā arī legalizēja noziedzīgi iegūtus finanšu līdzekļus – aptuveni 279 630 eiro.

Veicot virkni izmeklēšanas un operatīvo darbību, noskaidrots, ka savstarpēji saistītas personas bija izveidojušas uzņēmumu darījumu ķēdes starp 19 fiktīviem un trīs reāli strādājošiem uzņēmumiem ar mērķi izvairīties no nodokļu nomaksas, kā arī, izmantojot fiktīvos uzņēmumus, veikta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija.

Uzņēmumi darbojās būvniecības jomā, nekustamo īpašumu apsaimniekošanas, sabiedriskās ēdināšanas un transportlīdzekļu vadītāju apmācības jomā.

Kriminālprocesa ietvaros VID Nodokļu un muitas policijas darbinieki veica procesuālās darbības Rīgā un Carnikavā, tai skaitā sešas kratīšanas kriminālprocesā iesaistīto personu dzīves vietās, četros birojos un automobiļos.

Kratīšanu laikā tika atrasti un izņemti kriminālprocesam nozīmīgi pierādījumi. Turklāt pie vienas no grupējumā iesaistītās personas atrasta aizliegta sevišķi bīstama augu izcelsmes narkotiskā viela.

Par minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem piecas personas ir atzītas par aizdomās turētām, no kurām četrām ir piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis, savukārt vienai personai piemērots drošības līdzeklis – apcietinājums.

Saistībā ar organizētā noziedzīgā grupējuma darbībām VID Nodokļu un muitas policijā ir uzsākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 218. panta otrajā daļā un 195. panta trešajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu pazīmēm.

Likums par izvairīšanos no nodokļu vai tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas vai par ienākumu, peļņas vai citu ar nodokli apliekamo objektu slēpšanu vai samazināšanu, ja ar to nodarīti zaudējumi valstij vai pašvaldībai lielā apmērā kā sodu paredz piemērot brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem vai īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai piespiedu darbu, vai naudas sodu, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas un atņemot tiesības uz noteiktu vai visu veidu komercdarbību vai uz noteiktu nodarbošanos vai tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku no diviem līdz pieciem gadiem.

Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju lielā apmērā vai organizētā grupā likums kā sodu paredz piemērot brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz divpadsmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās.

Izmeklēšanas interesēs plašāka informācija šobrīd netiek sniegta.

VID atgādina, ka saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 19. pantu neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!