Kā informēja VID Komunikācijas nodaļas priekšniece Agnese Grīnberga, šodien VID lūdzis skaidrot lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu pret Jurašu.
Patlaban nav zināms, kad atbilde varētu tikt saņemta.
VID, kurš iepriekš sāka kriminālprocesu pret Jurašu, jau iepriekš pauda viedokli, ka paliek pie sava iepriekš paustā uzskata: konkrētajā gadījumā ir noziedzīga nodarījuma sastāvs. Tādēļ prokurora rīcība tiks apstrīdēta.
Kā iepriekš informēja Ģenerālprokuratūras preses pārstāvis Andrejs Vasks, kriminālprocess izbeigts, jo prokurors minētās personas nodarījumā nav saskatījis noziedzīga nodarījuma sastāvu.
Savukārt KNAB priekšnieka pienākumu izpildītājs Alvis Vilks atzina, "nevienu brīdi neesam šaubījušies, ka konkrētais biroja darbinieks būtu izdarījis noziedzīgu nodarījumu".
Par to liecinājis gan dienesta pārbaudes komisijas slēdziens, gan arī fakts, ka birojs no VID vai Finanšu policijas pārvaldes (FPP) nebija saņēmis informāciju par tiem kriminālprocesiem, par kuriem tiek informēti mediji, nemaz nerunājot par izmeklētāju lēmumiem attiecībā uz KNAB darbiniekiem saistībā ar viņu atzīšanu par aizdomās turētajiem.
Kā sacīja KNAB preses pārstāvis Andris Vitenburgs, Vilks izsaka nožēlu, ka no dažādu amatpersonu puses, arī pašu augstāko, ilgā laika posmā tika apgalvots, ka biroja darbinieks izdarījis noziegumu, tādējādi nodarot kaitējumu darbinieka un biroja reputācijai kopumā, kā arī graujot sabiedrības uzticēšanos pretkorupcijas iestādei.
Atgādinām, ka VID par nepatiesu ziņu norādīšanu valsts amatpersonas deklarācijā lūdza sākt kriminālvajāšanu pret Jurašu.
FPP Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētajai prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai nosūtīja kriminālprocesu ar ierosinājumu sākt kriminālvajāšanu pret Juri J. par nepatiesu ziņu norādīšanu Valsts amatpersonas deklarācijā par 2007.gadu, sniedzot nepatiesas ziņas par darījumiem lielā apmērā.
Kriminālprocess sākts 2008.gada augustā, un augusta beigās pieņemts lēmums par kriminālprocesa kvalifikāciju pēc Krimināllikuma 219.panta otrās daļas par nepatiesu ziņu norādīšanu likumā noteiktajā ienākumu, īpašuma, darījuma vai cita mantiska rakstura deklarācijā un 326.panta pirmās daļas par mantiska darījuma veicināšanu vai piedalīšanos tajā, ja to mantkārīgā nolūkā vai citas personiskās ieinteresētības dēļ izdarījusi valsts amatpersona, kurai tas sakarā ar dienesta stāvokli ar likumu aizliegts.
Par šāda veida noziedzīgu nodarījumu Krimināllikums paredz sodu - brīvības atņemšana uz laiku līdz četriem gadiem vai piespiedu darbu, vai naudas sodu līdz simt minimālajām mēnešalgām.
Jau ziņots, ka pagājušā gada septembrī KNAB priekšnieka pienākumu izpildītāja Alvja Vilka izveidotā komisija, izvērtējot biroja izmeklētāja Juraša darbības, secināja, ka saistībā ar tām nav pamata sākt disciplinārlietu.
Komisija atzinusi, ka tās rīcībā iegūtie dokumenti un personu paskaidrojumi apstiprina faktu, ka KNAB amatpersonai nav jānorāda valsts amatpersonas deklarācijā starp divām juridiskām personām noslēgti aizdevumu līgumi, līdz ar to nav pamata uzskatīt, ka Jurašs būtu nepatiesi atspoguļojis savus darījumus un parādsaistības.
Izvērtējot starp SIA "Vidzemes darījumu centrs" (VDC) un SIA "Burtnieku zirgaudzētava" (BZA) noslēgtos līgumus pēc būtības, komisija konstatēja, ka tajos kļūdaini norādīts, ka biroja amatpersona ir solidārs aizņēmējs, jo no līgumu būtības ir redzams, ka aizņēmumu ir ņēmusi juridiska persona, bet biroja amatpersona ir minēta faktiski tikai kā ķīlas devējs un nav saņēmusi nekādus finanšu līdzekļus no aizdevēja. Ņemot vērā to, ka aizdevumu faktiski saņēmusi BZA Juraša radinieka personā, KNAB komisija secinājusi, ka biroja amatpersona minētajos līgumos nav bijusi solidārs aizņēmējs, bet gan ķīlas devējs.
Kā ziņots, tiesībsargājošās iestādes pagājušā gada 14.augustā sāka kriminālprocesu saistībā ar Juraša darbībām, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.