Portāls "Delfi" piedāvā VP sagatavotu ieskatu šajos biedrības uzturētajos centros.
Kā informēja policijā, biedrībai bija trīs filiāles dažādās vietās Latvijā, kur no narkotikām un alkohola atkarīgiem cilvēkiem bija piedāvāts saņemt atkarību profilakses programmu, taču tās vietā reliģijas ideju aizsegā cilvēki tika iesaistīti smagā un ilgstošā piespiedu darbā lauksaimniecībā un mežizstrādē.
Policijas operācijas laikā šā gada 13. jūlijā konstatēts, ka centros uzturējās kopumā 105 cilvēki.
Upuri bija izmitināti antisanitārās telpās ar ierobežotām iespējām centrus pamest. Policijas rīcībā esošā informācija liecina, ka strādniekiem par darbu neko nemaksāja, taču lielāko daļu nopelnītos līdzekļus savā starpā sadalīja organizētās grupas dalībnieki.
Kratīšanu laikā atsavināti vairāk nekā 140 000 eiro un trīs apvidus klases automašīnas.
Kriminālprocesa ietvaros ir iegūta informācija, ka reliģiskās konfesijas aizsegā vairāku gadu garumā personas apvienojoties organizētā grupā ar noteiktu lomu sadali, bija izveidojušas "biedrību" ar filiālēm vairākās vietās Latvijā, kā biedrības mērķi norādot palīdzību personām atbrīvoties no narkotiku un alkohola atkarības.
Policijas rīcībā esošā informācija ļauj likumsargiem izvirzīt pieņēmumu, ka, slēpjoties zem šī mērķa, organizētās grupas pārstāvji, izmantojot personu ievainojamību, nostrādināja viņus fiziski smagā darbā.
Biedrība visbiežāk šos atkarīgos cilvēkus uzrunāja uz ielām un meklēja caur draudzes locekļiem, daži tur nonāca arī pēc savu tuvinieku ieteikuma.
Viņu vidū bija cilvēki ar narkotiku un alkohola atkarībām, kā arī garīgiem traucējumiem.
Nonākot biedrības centros, cilvēkiem obligāti bija jāparaksta līgums, kurā tika atrunāta iekšējā kārtība un pienākumi. Personām bija jānodod savi sakaru līdzekļi un personu apliecinošie dokumenti centru vadībai.
Policijai ir aizdomas, ka centros cilvēki atradās stingrā uzraudzībā un viņiem bija stingri noteikts dienas režīms.
Kriminālprocesā iegūtā informācija liecina, ka cilvēkiem bija jāstrādā sešas dienas nedēļā no deviņām līdz desmit stundām, un šādi nosacījumi tika pamatoti ar "darba terapiju".
Ja kāds nespēja izpildīt darba normu, tika veiktas profilaktiskas pārrunas un neizdarītais bija jāatstrādā svētdienā saimniecības darbos centrā.
Sākotnēji cilvēkiem bija iespēja sazināties ar saviem tuviniekiem tikai caur centra vadību. Vēlāk atsevišķiem cilvēkiem, kas bija ieguvuši centra vadības uzticību, bija iespēja arī personiski sazināties ar tuviniekiem.
Izmeklēšanas laikā iegūtā informācija liecina, ka kvalificēta medicīnas aprūpe centros nebija pieejama, tika īstenota pašārstēšanās. Vienīgi smagākajos gadījumos tika izsaukta neatliekamā medicīniskā palīdzība.
Iemītniekiem tika nodrošinātas trīs ēdienreizes dienā, taču to devas, iespējams, neatbilda smagā darba un dzīves apstākļiem.
Tāpat iemītniekiem tika nodrošināta gultasvieta un iespēja nomazgāties. No darba brīvajā laikā vajadzēja nodoties lūgšanām.
Policijas rīcībā esošā informācija liecina, ka par padarīto darbu upuri nekādu atlīdzību nesaņēma, organizatori visu iegūto naudu, atbilstoši iekšējai hierarhijai, sadalīja savā starpā.
Lai slēptu patiesos ieņēmumus, centra vadība un viņiem pietuvinātie cilvēki reģistrējās kā individuālie komersanti, un slēdza līgumus vai mutiskas vienošanās ar zemnieku saimniecībām vai citiem darba devējiem par atsevišķu darbu veikšanu.
Daļu samaksas norunāja veikt ar pārskaitījumu, bet daļu – skaidrā naudā. Biedrības kontā tika ieskaitīti tikai tie līdzekļi, kas bija nepieciešami centru formālai uzturēšanai.
Šo centru klientiem bija ierobežotas iespējas pamest savu uzturēšanos vietu. Policijai ir zināmi gadījumi, kad strādniekus, kas bija izbēguši no centriem, noziedzīgās grupas dalībnieki meklēja un centās panākt viņu atgriešanos.
Organizēto grupu vadīja tās līderis – Krievijas valstspiederīgais, kuram ir legāla uzturēšanās atļauja Latvijā. "Lursoft" informācija liecina, ka šis vīrietis ir Vjačeslavs Vakruševs.
Visus rīkojumus viņš deva personīgi nekur neiesaistoties. Iespējams, līderis arī guva vislielāko peļņu no cilvēku paverdzināšanas.
Persona, kura ieņēma līdera "labās rokas" statusu – uzturēja sakarus ar centru vadītājiem un nodeva tiem līdera norādījumus, koordinēja savervēto cilvēku nonākšanu centros. Nākamie pēc statusa bija trīs centru vadītāji, kuri ar palīgiem un brigadieriem (centru iemītniekiem, kuri bija ieguvuši vadības uzticību) organizēja iekšējo kārtību.
Iepriekšminētā biedrība policijas redzeslokā nonāca 2018. gada rudenī. Tika veiktas pārbaudes centros, taču tobrīd neizdevās iegūt pietiekamu pierādījumu kopumu, lai varētu celt apsūdzību.
Pēc šīm pārbaudēm centros nedaudz uzlabojās dzīves apstākļi, taču organizētās grupas dalībnieki kļuva daudz piesardzīgāki. Šī izmeklēšana un cita iegūtā informācija bija par pamatu 2020. gadā uzsākt kriminālprocesu un veikt jau plašāku izmeklēšanu par visiem biedrības centriem.
Saistībā ar notikušo ir uzsākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 154.1 panta trešās daļas (par cilvēku tirdzniecību organizētā grupā) un Krimināllikuma 195. panta trešās daļas (par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju lielos apmēros).
Šobrīd trim aizturētajiem ir piemērots drošības līdzeklis – apcietinājums, un tiks lemts par apcietinājuma piemērošanu vēl divām personām.
Visiem centra iemītniekiem tika izskaidrota un piedāvāta iespēja saņemt valsts nodrošinātu palīdzību.
Jau ziņots, ka pagaidām ar "Neatkarība Balt." pārstāvjiem nav izdevies sazināties.
Informācija biedrības mājaslapā liecina, ka biedrība sāka savu darbību 2007. gada 3. septembrī, kad tika atvērts pirmais palīdzības centrs atkarīgajiem.
"Veiksmīgas atbrīvošanās no jebkuras atkarības pamatā ir kristīgā ticība. Mēs ticam, ka katrs cilvēks, kurš pieņem lēmumu izmainīt savu dzīvi, var iegūt brīvību no atkarības. Atjaunošanās process ilgst vismaz vienu gadu," darbības ideju apraksta biedrība.
Centros pastāvot "savi iekšējie likumi un noteikumi, kuriem pakļaujas pilnīgi visi". Saskaņā ar biedrības pausto, dienas kārtībā tiek paredzēts viss, sākot ar nodarbībām ar centra darbiniekiem, beidzot ar kopīgu darbu, sakopjot un labiekārtojot centru. Tiek atvēlēts laiks arī filmām, sporta nodarbībām un pastaigām. Kāds no aptaujātajiem avotiem stāstīja, ka filiāles vadība savulaik izteikusies, ka centrā tiek izmantota "darba terapija".
Pērnā gada finanšu pārskatā biedrības vadība raksta, ka centros atrodas vairāk nekā 100 cilvēku, kuri saņem bezmaksas palīdzību, lai atbrīvotos no alkohola vai narkotiskās atkarības. Galvenokārt nepieciešamie izdevumi klientu uzturēšanai un rehabilitācijas centru darbības nodrošināšanai tiek segti no biedrības saimnieciskās darbības ienākumiem. Centri darbojas saskaņā ar terapeitisko komūnu principiem, nodrošinot savu pastāvēšanu galvenokārt no saimnieciskajā darbībā gūtajiem ienākumiem.
"Katrs klients, atrodoties palīdzības centrā, piekrīt uz laiku piedalīties darba terapijā, kas vērsta uz darba iemaņu atjaunošanu un nodarbinātības veicināšanu, un stāties darba attiecībās, veicot darbu ārpus centra teritorijas, ko apliecina, parakstoties līgumā par palīdzības sniegšanu," pausts gada pārskatā.
Nopelnītie naudas līdzekļi tiek izlietoti centra saimnieciskajām vajadzībām tā uzturēšanai un darbības nodrošināšanai – pārtikai, saimnieciskajām precēm, apģērbam, komunālajiem maksājumiem un citiem mērķiem.
Biedrība ir noslēgusi līgumu ar vairākiem uzņēmumiem, kuros strādā centru klienti. SIA "Brīvzemnieki-Melior" bija nepieciešams pārlikt līgumā norādīto kūdras gabalu apjomu no vienas vagas uz otru. SIA "Stende Forest" un SIA "MM Kvartāls" centru iemītnieki stādījuši koku stādiņus, bet SIA "Dimdini Agro" veikuši dārzeņu novākšanu un pirmapstrādi.
No 2013. gada septembra līdz 2015. gada decembrim ar Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un valsts finansiālu atbalstu biedrība īstenoja projektu "Biedrības "Neatkarība Balt." darbības attīstība atkarīgo un līdzatkarīgo personu dzīves kvalitātes uzlabošanā Latvijā". Savukārt 2017. gadā policijas Balvu iecirknī likumsargi biedrībai izteica pateicību par sadarbību, jo, pateicoties centra darbībai, tika atrasti vairāk nekā desmit meklēšanā izsludināti cilvēki.
"Firmas.lv" dati liecina, ka biedrības valdes loceklis ir Vjačeslavs Vahruševs. Līdz 2020. gadam valdē bija arī Kristiāna Vahruševa.
Biedrības apgrozījums pērn ir bijis 112 742 eiro, bet peļņa 783 eiro.
