Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) ir uzdevis Valsts policijas priekšniekam Intam Ķuzim un Iekšējās drošības biroja priekšniekam Valdim Mūrniekam izvērtēt policijas darbinieku rīcību kriminālprocesā par kāda jauna vīrieša piekaušanu līdz nāvei Krāslavā.
TV3 raidījums "Bez Tabu" 5. augustā vēstīja par notikumu Krāslavā, kur par 28 gadus veca vīrieša piekaušanu līdz nāvei aizturēti trīs vīrieši. Raidījums ziņoja, ka konflikts sācies pie vietējā naktslokāla "Todes" cigaretes dēļ. Vēlāk tas eskalējies, kompānijai spēcīgi piekaujot vīrieti, kurš slimnīcā no gūtajām traumām miris.
Policija tobrīd aizturētajiem piemērojusi ar brīvības atņemšanu nesaistītus drošības līdzekļus, tostarp policijas uzraudzību. Raidījums gan ziņoja, ka aizdomās turētās personas, kas, pēc raidījuma rīcībā esošās informācijas, ir labi situēti vietējie iedzīvotāji, kuri turklāt nodarbojas ar cīņas sportu, cenšas lieciniekus ietekmēt.
"Es arī biju dzirdējis šādas runas, taču neviens cilvēks nevar man liecināt, ka jā, tā tas bija, un norādīt faktus," paskaidroja Krāslavas iecirkņa Kriminālpolicijas priekšnieks Jevgēnijs Ščukins. Viņš raidījumam pieļāva, ka policija varētu pārskatīt piemērotos drošības līdzekļus, iegūstot papildu pierādījumus.
Viens no aizturētajiem ir 24 gadus vecs, bet pārējie divi ir nepilngadīgi. Ščukins norādīja, ka aizturētie daļēji savu vainu atzīstot.
Ģirģens ar Iekšlietu ministrijas sabiedrisko attiecību speciālista Māra Zariņa starpniecību portālam "Delfi" norāda, ka viņam pieejamā informācija liecina par iespējamu liecinieku ietekmēšanu, kā arī Krāslavas iedzīvotājiem minētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas rakstura dēļ ir bail par savu drošību.
Ģirģens uzdevis Ķuzim izvērtēt Valsts policijas Krāslavas iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas priekšnieka vietnieka rīcību un kriminālprocesa virzītāja rīcības un pieņemto lēmumu tiesiskumu, drošības līdzekļa izvēli aizdomās turētajām personām, kā arī šo policijas darbinieku atbilstību ieņemamajam amatam.
Iekšlietu ministrs arī pārrunājis ar Ķuzi esošo situāciju Valsts policijā, norādot uz Valsts policijas vadības atbildību. Ķuzim uzdots tuvākajā laikā izstrādāt konkrētu un praktisku rīcības plānu kā uzlabot Valsts policijas izglītības saturu, amatpersonu motivāciju, kvalifikāciju un izmeklēšanas kvalitāti.
Ministrs uzsvēris nepieciešamību nodrošināt praktisku personāla apmācību, instruktāžu, darba kvalitātes kontroli, kā arī nepieciešamību samazināt amatpersonu pārkāpumu skaitu. Valsts policijas vadībai uzdots kritiski izvērtēt arī savus darba rezultātus.
Savukārt Mūrniekam uzdots vērtēt nepieciešamību sākt resorisko pārbaudi par policijas darbinieku rīcību, reaģējot uz minēto noziedzīgo nodarījumu. Pārbaudes mērķis ir noskaidrot, vai nav saskatāma nolaidība policijas darbā vai citi pārkāpumi kriminālprocesā, tostarp pierādījumu fiksēšanā vai citu procesuālo darbību veikšanu.
Jau ziņots, ka Saeimas deputāts Jānis Rancāns saistībā ar šo gadījumu vērsies pie Valsts policijas vadības un ģenerālprokurora, jo viņa ieskatā policijas rīcība, neizvēloties aizdomās turētajiem kā drošības līdzekli piemērot apcietinājumu, ir neprofesionāla.
Kriminālprocesa likums paredz deviņus dažādus drošības līdzekļus. Nepilngadīgajiem iespējami papildu divi drošības līdzekļi – nodošanu vecāku vai aizbildņu pārraudzībā, ievietošanu sociālās korekcijas izglītības iestādē. Apcietinājums nozīmē personas brīvības ierobežošanu un ir bargākais drošības līdzeklis.
Ar brīvības atņemšanu nesaistītus drošības līdzekļus piemēro procesa virzītājs, bet apcietinājumu vai mājas arestu piemērot var tikai izmeklēšanas tiesnesis. Apcietinājums ar izmeklēšanas tiesneša vai tiesas lēmumu var tikt piemērots aizdomās turētajam, ja procesa virzītājs ir lūdzis tiesu izvērtēt apcietinājuma piemērošanu un sniedzis pierādījumus, ka apcietināšanai ir pamats.
Ja drošības līdzekļa piemērošanas laikā ir mainījies tā piemērošanas pamats, mainījušies piemērošanas nosacījumi, personas uzvedība vai ir noskaidroti citi apstākļi, kas noteica drošības līdzekļa izvēli, procesa virzītājs pieņem lēmumu par tā grozīšanu vai atcelšanu.
Kriminālprocesa likums arī nosaka, ka nepilngadīgajam apcietinājumu piemēro tikai kā galējas nepieciešamības līdzekli, izvērtējot citu drošības līdzekļu piemērošanu. Izvēloties nepilngadīgajam drošības līdzekli, kas saistīts ar brīvības atņemšanu, ņem vērā arī nepilngadīgā vecumu un iespējamos riskus attiecībā uz nepilngadīgā fizisko, garīgo un sociālo attīstību, kā arī spēju iekļauties sabiedrībā.
