Trešdien Zolitūdes traģēdijas krimināllietas iztiesāšanā turpinājās liecinieku izjautāšana. Kāda cietusī sacīja, ka lielveikala griestu iebrukšanas laikā saņēmusi sitienu pa galvu un, iespējams, piedzīvotā šoka dēļ nespēja atcerēties, kā pēc nogruvuma izkļuvusi no sabrukušā veikala "Maxima". Kāda cita sieviete savukārt nogruvuma brīdī gājusi iekšā veikalā un "sprādziena" vilnis viņu izmetis ārā.
Atceroties tā vakara notikumus, sieviete stāstīja, ka pēc nogruvuma meklējusi izeju, taču secinājusi, ka veikala galvenās ieejas durvis ir aizbērtas. Sieviete atgriezusies veikala "Maxima" tirdzniecības zālē, kur sastapusi kādu sievieti, kas sacījusi, ka izvedīs viņu ārā "caur noliktavu". Tālāko ceļu cietusī sieviete neatcerējās. Nogruvumā viņa saņēma triecienu pa galvu, taču samaņu nezaudēja.
"Kā es gāju caur noliktavu, es neatceros. Esmu centusies atcerēties gan toreiz, gan tagad, bet neatceros," liecināja sieviete. Nogruvuma brīdī sieviete atradusies pie vīna plauktiem, bet pēc nogruvuma līņājis tāds kā smalks lietutiņš, viņa stāstīja. Meklējot izeju pašas spēkiem, sieviete veikalā nav redzējusi nevienu citu cilvēku.
Pēc tam cietusī devusies mājās, bet vēlāk gājusi atpakaļ uz notikuma vietu, lai saņemtu medicīnisko palīdzību. Kamēr viņai tikusi sniegta medicīniskā palīdzība, noticis otrais nogruvums.
Pēcāk mediķi konstatējuši, ka sieviete guvusi smadzeņu satricinājumu un daudzus ķermeņa sasitumus.
Atbildot uz prokuroru jautājumiem, cietusī sacīja, ka trauksmes signalizācijas veikalā nav skanējušas – ne traģēdijas dienā laikā, kad viņa tur atradusies, ne citās dienās, kurās apmeklējusi veikalu.
Kāda cita cietusī tiesā skaidroja, ka aptuveni ap pulksten 17.30 piebraukusi pie veikala, iegājusi iekšā, paņēmusi groziņu un devusies uz "Maxima" veikalā esošo kosmētikas nodaļu. Tajā brīdī nogruvis jumts, bet pēc kāda laika sieviete kopā ar vīru no sagruvušā veikala izkļuvusi. "Uzreiz no veikala iziet nevarējām, jo ieeja bija ciet," stāstīja lieciniece.
Nogruvuma rezultātā viņas vīram nodarīts mantisks kaitējums, proti, sabojāta automašīna, kas atradusies pie veikala sienas, savukārt morālā kaitējuma kompensācija 100 000 eiro apmērā pieteikta un uzturēta, jo sievietei pieredzētā dēļ bijis nepieciešamas ilgstošas vizītes pie psihoterapeita. "Mēs bijām iekšā un visu redzējām. Stresa dēļ vajadzēja ārstēties. Nākamajā dienā tika izsaukta ātrā palīdzība uz mājām, bet pie psihoterapeita gāju gandrīz gadu," skaidroja sieviete, papildinot, ka miesas bojājumi viņai nodarīti netika.
Nākamā lieciniece tiesā stāstīja, ka traģēdijas dienā pirmo reizi veikalā bijusi ap pulksten 16. Brīdī, kad viņa bijusi pie kasēm, sākusi skanēt trauksmes signalizācija, kas darbojusies nepārtraukti, tāpat skanējis arī aicinājums veikala telpas atstāt. Sieviete ātri samaksājusi un no veikala izgājusi.
Mājās secinājusi, ka visu nav paspējusi nopirkt, tāpēc uz veikalu devusies atkārtoti. Atminoties traģēdijas notikumus, sieviete stāstīja, ka pie veikala durvīm bijusi ap pulksten 18. "Apstājos durvīs, lai aizvērtu lietussargu, un manā uztverē tad nograndēja sprādziens," notikumus atstāstīja cietusī. Viņa attapusies uz zemes, dažus soļus no veikala durvīm. Sieviete piecēlusies, nopurinājusies, izmetusi lietussargu un gājusi mājās. Tiesā sieviete sacīja, ka bijusi šokā un nav sapratusi, kas notiek. Pie mājas satikusi uztraukto meitu, kas viņu aizvedusi uz traumpunktu, kur viņai uztaisīts rentgena attēls un uz ceļa uzliktas šuves.
Uz prokuroru jautājumu, vai pirmā veikala apmeklējuma laikā pēc trauksmes signāla noskanēšanas sieviete veikalu pametusi, viņa atbildēja apstiprinoši. Vaicāta par pārējo veikala apmeklētāju, kā arī darbinieku rīcību, sieviete teica, ka tā bijusi dažāda, taču precīzi atbildēt nevarēja, skaidrojot, ka nav tai pievērsusi uzmanību.
Cita lieciniece lūdza atļaut viņai trešdien neliecināt galvassāpju un sliktas pašsajūtas dēļ. Tiesa lūgumu apmierināja, aicinot sievieti liecināt, kad viņa jutīsies labāk.
Savukārt cita cietušā advokāte Dace Ozoliņa tiesā iesniedza iesniegumu par to, ka veselības stāvokļa dēļ viņš nevar ierasties tiesā, lai sniegtu liecības. Viņas pārstāvamais lūdz savas liecības nolasīt.
Prokurori gan pauda pārliecību, ka cietušā liecības ir svarīgas, tāpēc viņam būtu jāierodas liecināt. Vairāku cietušo pārstāvis advokāts Aldis Gobzems norādīja, ka pievienojas prokuroru paustajam, ka faktiski ārsti lieciniekam nav aizlieguši piedalīties procesā, turklāt iepriekš cita lieciniece tiesā liecināja, neskatoties uz to, ka tika pieteikts lūgums šai personai neliecināt. Arī advokāts Artūrs Zvejsalnieks, sacīja, ka cietušo var aicināt atkārtoti, jo tiesas process būšot garš un cietušā veselības stāvoklis varētu uzlaboties. Uzklausot visu pušu viedokļus, tiesa trešdien lēma nenolasīt pirmstiesas izmeklēšanā sniegtās liecības un atkārtoti saukt personu uz tiesu liecību sniegšanai.
Pirms liecinieku uzklausīšanas advokāts Aldis Gobzems tiesā pieteica lūgumu ceturtdien, 28. aprīlī, paredzēto tiesas sēdi pasludināt par slēgtu, jo paredzēts, ka tajā liecību sniegs kāda cietusī, kas pārstāvēs nepilngadīgas personas intereses. Tiesa sacīja, ka par šo lūgumu tā lems ceturtdien pirms tiesas sēdes.
