Viena no Zolitūdes traģēdijā cietušajām veikala darbiniecēm zinājusi par veikalā "Maxima" esošajām evakuācijas izejām, taču vienai no avārijas izejām priekšā atradies celtnis, viņa liecināja trešdien tiesā.
Viņa pauda šaubas, ka caur šo avārijas izeju varēja izkļūt no ēkas.
Līdz veikala nogruvuma brīdim viņa "Maxima" nostrādājusi pusotru gadu, un tāpat kā citi liecinieki arī viņa sacīja, ka trauksmes signāli veikalā skanējuši ik pa laikam. Tāpēc "Maxima" darbinieki, kā arī daļa apmeklētāju pie tā tik ļoti pieraduši, ka tam vairs nav pievērsuši uzmanību, stāstīja cietusī. Traģēdijas dienā sieviete strādājusi no pulksten 7 kā pārdevēja aiz vitrīnas. Tajā dienā bijuši vairāki trauksmes signāli, bet vienā no reizēm signalizācija nav izslēgusies. Tā vietā skaļruņos atskanējusi uzruna, kas informējusi, ka cilvēkiem vēlams atstāt telpas.
"Pamatā visi cilvēki veikalu atstāja," sacīja "Maxima" darbiniece. Arī viņa iegājusi palīgtelpās, kur veikala administratorei vaicājusi, kas noticis. Veikala vadītāja teikusi, ka viss esot labi, izsaukts signalizācijas firmas pārstāvis, kas trauksmes signālu atslēgs. Izmantojot laiku, kad veikalā nav bijis daudz cilvēku, viņa aizgājusi sakārtot noliktavu. Signalizācija vairs neskanēja, bet veikals atkal pildījies ar cilvēkiem, savukārt lieciniece devusies atpakaļ uz savu darba vietu.
Atceroties traģēdijas dienas notikumus, sieviete stāstīja, ka notikuma brīdī apkalpojusi pircējus, mašīnā griežot gaļu. Savu skatu viņa bija pavērsusi uz veikala stūri piena nodaļas un veikala "Drogas" virzienā. "Kāda pelēka masa veikala stūrī sakustējās un kaut kur kaut kas sāka krist. Tad es redzēju metāla konstrukcijas, kas krītot parāva līdz visas lampas kā eglīšu virteni. Nākamajā brīdī veikalā ir tumsa un cilvēku kliedzieni, un tas bija viss," atcerējās cietusī.
Noliktavu un rampas virzienā bija saglabājies gaismas četrstūris, kas liecināja par izeju. Cilvēki panikā metušies uz šo izeju. Pa ceļam uz izeju kāda sieviete bija pakritusi, bet cilvēki vienkārši skrējuši viņai pāri. Kāds palīdzējis nokritušajai sievietei piecelties. "Skatoties uz pusi, kur viss bija nogruvis, es nesapratu apjomu. Cilvēki sāka nākt balti, noputējuši ārā. Cilvēki viens otru pieturēja un piepalīdzēja. Es nosedzu vitrīnu, lai nenoput prece," sacīja "Maxima" darbiniece, atzīstot, ka tagad šāda rīcība viņai liekoties smieklīga. Tāpat viņa redzējusi, ka ēkā iekšā gāzies arī ūdens.
Pēc nogruvuma viņa bijusi šokēta un nav varējusi izkustēties no vietas. No vienas puses viņai gribējies doties palīdzēt nogruvumā cietušajiem, bet no otras puses viņa sapratusi, ka viņai jādodas izejas virzienā. Taču rezultātā viņa kā pārakmeņojusies stāvējusi uz vietas. Tas bijis līdz brīdim, kad kāds vīrietis skaņā balsī visiem veikalā esošajiem sacījis, ka jāiet ārā. "Tas bijia grūdiens arī man, ka jāiet ārā," tiesā, sniedzot liecību, atcerējās "Maxima" darbiniece.
Runājot par darba drošību un apmācībām pirms traģēdijām, sieviete stāstīja, ka, pieņemot viņu darbā, ofisā bijusi neliela apmācība, bet tā vairāk bijusi par sanitārām normām. "Nebāzt rokas tur, kur nevajag, un kā rīkoties ar mašīnām. Parakstot līgumu, tiku iepazīstināta ar darba pienākumiem, tika iedotas instrukcijas, kuras es varēju visas izlasīt," stāstīja cietusī. Viņa piemetināja, ka ikgadējās apmācības bijušas par sanitāriem jautājumiem.
"Paliekam darba vietā, kamēr mums nav pateikts. Arī šajā reizē, pārjautājot veikala administratorei kas un kā ir, man atbildēja, ka tehniķis ir sazvanīts un viss kārtībā," uz jautājumu par rīcību signalizācijas darbības gadījumā atbildēja sieviete.
Patlaban sieviete ir uz slimības lapas un apmeklē psihologu, taču joprojām strādā uzņēmumā "Maxima Latvija". Sieviete skaidroja, ka, atsākoties tiesas procesam, viņa netiek galā ar savām emocijām. Savukārt ārsti viņai noteikuši diagnozi – posttraumatiskais stress. Miesas bojājumi traģēdijā sievietei nodarīti neesot, bet jau tad psiholoģiski sieviete pēc nelaimes gadījuma nav varējusi tikt galā, tāpēc veikals iedevis desmit brīvdienas. Pēc tām sieviete paņēmusi slimības lapu un vērsusies Psihosomatiskajā klīnikā pēc papildu medicīniskās palīdzības.
"Maxima Latvija" pēc traģēdijas izmaksājusi sievietei 500 latu (aptuveni 700 eiro) kompensāciju, tāpat kā citiem cietušajiem veikala darbiniekiem. Ārstēšanos 2,5 gadu garumā uzņēmums cietušajai neapmaksā.
Savukārt kāda cita traģēdijā cietusī "Maxima" veikala darbiniece sacīja, ka pēc traģēdijas uzņēmuma ofisā viņai vadība aploksnē iedevusi 500 latus. Par to viņa parakstījusies. "Es uzskatu, ka tas bija par klusēšanu. Par to, ka darba drošības instrukcija nav notikusi, par to visu. Es tā uzskatu," tiesā liecināja viena no cietušajām "Maxima" darbiniecēm. Viņa arī norādīja, ka pie viņas bija ieradušies Darba drošības inspekcijas darbinieki, kuriem viņa sniegusi patiesas liecības.
Trešdien tiesā viņa norādīja, ka kopš viņa strādā "Maxima" veikalos, proti, 2007. gada, viņai ne reizi nav notikusi darba drošības instruktāža. Tāpat viņai nav zināmas darba drošības zīmes.
Uzņēmums arī noslēdzis ar cietušo mantisko attiecību noregulējumu, ka "Maxima Latvija" gadu apmaksāja psihologa pakalpojumus reizi nedēļā. Sieviete gan norādīja, ka šī līguma noslēgšanas dienā viņa uzņēmuma kabinetā bijusi viena bez dēla vai vīra klātbūtnes un tur viņu "apstrādājuši pēc pilnas programmas". Pēc tam gan viņa, atbildot uz advokātu jautājumiem, sacīja, ka "apstrādāšanas" tomēr nav bijis, bet summa bija "par klusēšanu – lai mazāk runātu". Turklāt iepriekš "Maxima Latvija" piedāvājusi uzņēmuma piedāvāta advokāta pakalpojumus, bet pēc tam advokāte pati atteikusies no juridiskās palīdzības sniegšanas. Advokātes vārdu un uzvārdu nosaukt viņa nevarēja, atceroties tikai, ka viņas vārds bijis Jeļena.
