Uz sākumu Sākums Kas traucē dzīvot dabai draudzīgāk Dzīvot saskaņā ar dabu Kaņepju plašais pielietojums Mēbeļu audzēšana Neparastais sēklu papīrs Vecā pilskroga otrā elpa Droša mantu aprite Pārbaudi savus ieradumus! Uzjautrinoši praktiskie ērmriteņi Ekonomija un efektivitāte – raķeškrāsnis Kas ir permakultūra? Apceļot Eiropu pa sauszemi Pašgatavots elektriskais velosipēds Tofu gatavošanas māksla Mantu maiņas punkts Viena glāze visam festivālam Samalt dārzu zaļā kokteilī Zaļākai pilsētai Saimniekot ar pievienoto vērtību Izmantot to, kas ir Dabas aptieka Pilns grozs meža Darīt saskaņā ar dabu Uz veikalu ar savu burciņu Elektroniskais grāmatu plaukts Radīt kopā savām rokām Bioloģiski audzēti graudi Pilsētas 'zaļie pirkstiņi' Stabila un dabīga dzīvesvieta Būvēt pēc sentēvu metodēm Pašiem sava dabiskā pļava Mācīties un iemācīt 'Zero waste' pamperi Dabīgās kosmētikas 'virtuvē' Unikāla biotopa nosargāšana Saldi, bet veselīgi Attiecības bez saistībām Ar pietāti pret senatni Atjaunojamie energoresursi Mini atpūtas nams Likt lietā to, kas ir Veidot patiesu saikni Laistīt dārzu racionāli Viss rokas stiepiena attālumā Tērpties apdomīgi un radoši Ceļot zaļi Elektrības ātrums Krāšņi un atbildīgi Ātrāk, ērtāk un foršāk Atpūsties bez kaitējuma videi Ar maziem soļiem Lietu otrā dzīve Iztikas minimums, dodoties dabā Taupīgas braukšanas māksla 'Zaļās' alternatīvas suņu saimniekiem Dabīgs mēslojums zelta vērtē Viens auto visam mūžam Ieklausīties sevī un dabā Ar mērenību pretī mieram un veselībai Ar gardu muti un nekā lieka Izrauties no pārspīlētas tīrības važām Smaržīgākā eko tualete Izmantot visu, ko var Mantot no cita planētas iedzīvotāja Dabīga un smaržīga alternatīva pārtikas plēvei Dabas spēks kosmētikas maciņā Mīlēt, nevis apēst Tīrīt mājokli ar dabīgiem līdzekļiem Katram atkritumam sava vieta Uz kafejnīcu ar savu taru Bioloģiski vitamīni pilsētas virtuvē Nenoslīkt plastmasas maisiņos Pārvērst vasaras brīvlaika aizraušanos biznesā Jurtas 'radiniece' – pasīvā māja Videi un cilvēkam draudzīgs T-krekls Tekstila izstrādājumu otrā dzīve Bioloģiskās pārtikas pulciņš Jaunā paaudze izsit no komforta zoniņas Digitālā iepirkšanās Šķiro priecīgs Iebrist paša stādītā mežā Madaras Botmanes pieredze Videi draudzīga pārvietošanās Velo kā instruments kopābūšanai un transportam Sportisks un videi draudzīgs hobijs Dabīga, garda un atbildīga maltīte Sulu spiešanas māksla
SADARBĪBĀ AR LATVIJAS VIDES AIZSARDZĪBAS FONDU
Lielākā daļa cilvēku gribētu dzīvot dabai draudzīgāk. Kas traucē?
Pat 82,2% iedzīvotāju nākotnē apņēmušies ikdienā dzīvot videi draudzīgi, liecina videi draudzīga dzīvesveida popularizēšanas kampaņas "Es daru tā!" ietvaros veiktā aptauja. Vienlaikus aptaujātie kā galveno šķērsli videi draudzīgam dzīvesveidam min nevēlēšanos mainīt savu ikdienu – atteikties no ērtiem un ierastiem paradumiem. Tāpat aptaujas dalībnieki būtiskāko šķēršļu vidū min arī zemo motivāciju un zināšanu trūkumu par to, kā ikdienā rūpēties par vidi.
Saskaņā ar aptaujas rezultātiem, nevēlēšanās mainīt ērtus ikdienas paradumus ir galvenais kavējošais faktors dzīvot videi draudzīgāk. To min lielākā daļa jeb 66% aptaujāto. 45% norādīja, ka Latvijā sabiedrībā trūkst informācijas par videi draudzīgu dzīvesveidu. Tāpat kā būtisks šķērslis videi draudzīgam dzīvesveidam aptaujā iezīmējas motivācijas trūkums, kuru kā traucējošu faktoru min 57% aptaujāto. Bet līdzekļu trūkumu par iemeslu, kas neļauj dzīvot videi draudzīgāk, uzskata 24,6% aptaujāto. Tāpat cilvēki bieži uzskata, ka zaļa dzīvesveida piekopšanai vajadzīgs daudz laika un tā trūkumu kā traucējošu faktoru min 18,4%.*

Lai sabiedrību iedrošinātu ikdienā ieviest kaut mazus, bet planētai draudzīgus dzīvesveida paradumus, pagājušajā gadā uzsāktās kampaņas "Es daru tā!" ietvaros tapuši kopumā 90 iedvesmojoši "Vides filmu studijas" radīti video stāsti par cilvēkiem Latvijā, kas atraduši savu videi draudzīga dzīvesveida formulu. Tie vēsta gan par "otras elpas došanu" savu laiku nokalpojušām lietām un atkritumu šķirošanu, gan energoefektivitāti, resursu taupīšanu, bioloģisko pārtiku, pārdomātiem pirkumiem un daudzām citām tēmām.
Kampaņas galvenais mērķis ir parādīt, ka palīdzēt mūsu planētai varam ļoti dažādos veidos. Šie mūsu līdzcilvēku stāsti arī lauž mītus par to, ka zaļais dzīvesveids ir dārgs un laikietilpīgs, tieši otrādi – ar tā palīdzību varam ietaupīt gan laiku, gan resursus. Latvijā ir daudz lielisku iniciatīvu, piemēram, koplietošanas darbnīcas, publiskie mazdārziņi pilsētā, vietas un vietnes lieko mantu aprites veicināšanai, kas palīdz kādai sev nederīgai mantai atrast jaunu īpašnieku. Taču pārsteidz arī cilvēku radošums, piemēram, stāsts par mēbelēm, kuras nevis izgatavo, bet izaudzē, vai raķeškrāsns, kas silda un sevī sadedzina visas degšanas dūmgāzes. Šajos 90 stāstos kaut ko sev noderīgu atrast var katrs.
— Uldis Cekulis, "Vides filmu studijas" vadītājs un producents
Katrs video stāsts ir veltīts vienam stāsta varonim, kurš skatītājus iepazīstina ar savu zaļā dzīvesveida formulu. Savā pieredzē dalās arī sabiedrībā zināmi cilvēki, tostarp mūziķis Kaspars Zemītis, ceļotāja Zane Eniņa, kapsulas garderobes popularizētāja Laura Arnicāne, dziedātāja Katrīna Gupalo, autosportists Andris Dambis, žurnālists Uģis Joksts, modele Māra Sleja un daudzi citi.

Starp neparastākajām idejām, kas guvušas sabiedrības atsaucību, ir gan ēdamu trauku radīšana, gan idejas par to, kā ceļot videi draudzīgā veidā. Tāpat populārāko video vidū ir praktiskas dabas ieteikumi, piemēram, kā samazināt savu ūdens patēriņu un tādējādi ietekmi uz vidi, kā arī normēt savu datora, telefona un citu iekārtu lietošanas laiku, tādējādi taupot elektroenerģiju un atbrīvojot laiku citām, tostarp, veselīgākām izklaidēm brīvā dabā.

Dabai draudzīga dzīvessveida idejas video stāstu veidā apkopotas kampaņas oficiālajā vietnē "Facebook" un atrodamas arī "Vides filmu studijas" "YouTube" kontā.

Dzīvesstila pieredzes apmaiņas kampaņu "Es daru tā!" īsteno "Vides filmu studija" ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu.

*Iedzīvotāju aptauja tika īstenota interneta vidē šī gada februārī, un tajā piedalījās 354 Latvijas iedzīvotāji visās vecuma grupās.

Lasi vēl

Projekta "ES DARU TĀ!" veidotāji:

Projekta komanda:
Scenāriju autori – Sandijs Semjonovs, Gundars Rēders, Madara Botmane, Kristīne Pleša, režisors – Dainis Kļava, mākslinieks – Kristaps Epners, animācijas - Kristaps Neimanis, vides eksperts – Jānis Brizga, izpildproducente – Laima Kacena, producenti – Uldis Cekulis, Kristīne Pleša
Sabiedriskās attiecības un digitālā komunikācija – Baltic Communication Partners

DELFI komanda:
Redaktores – Kristīne Melne un Sabīne Košeļeva, dizains – Oskars Dreģis, izstrāde – Kārlis Simanovičs, projektu vadītāja – Anta Akantjeva-Ummere

Projekts "ES DARU TĀ!" sagatavots ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu. Par projekta saturu atbild Vides filmu studija.
Informējam, ka DELFI portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē.