Jebkurā uzņēmumā viens no galvenajiem un nozīmīgākajiem resursiem ir tieši cilvēkkapitāls – kas nereti ir pat izšķirošs biznesa veiksmes faktors. Tādēļ uzņēmēji aizvien aktīvāk cenšas sekmēt gan vēl studējošo jauniešu specializācijas un kompetenču apgūšanu jau mācību laikā, gan arī veicina jau esošo darbinieku interesi un vēlmi papildināt savas esošās prasmes ar jaunām kompetencēm, pēc kurām rodas vajadzība līdz ar moderno tehnoloģiju un jaunu biznesa procesu ienākšanu teju ikvienā nozarē un uzņēmumā.
Zivju pārstrādes uzņēmuma SIA "Karavela" pārstāvis Jānis Endele norāda, ka uzņēmumam aktuāla ir ne tikai esošo darbinieku pastāvīga apmācība, bet arī to jauno darbinieku kvalifikācijas un prasmju pieslīpēšana, kuriem šī ir pirmā darba vieta pēc augstskolas absolvēšanas.
"Līdz ar uzņēmuma attīstību un paplašināšanos pie mums sāk strādāt jauni darbinieki, un mēs gribam, lai viņi savās pamata kompetencēs ir labi izglītoti. Proti, pat ja viņš ir pirms tam augstskolā ieguvis, piemēram, pārtikas tehnologa kvalifikāciju, tomēr reālā situācija šobrīd ir tāda, ka mēs nevaram cerēt, ka pie mums atnāks gatavs tehnologs, kurš varētu uzreiz pildīt visas nepieciešamās funkcijas tieši mūsu uzņēmuma ražošanas procesos, jo augstskolā viņš ir labi apguvis teorētiskās zināšanas, bet viņam pietrūkst praktisko iemaņu. Šī ir viena lieta, ar ko mums diezgan bieži jārēķinās: atnāk jauns darbinieks – konkrētas jomas speciālists, bet mēs vēl gadu viņam mācām prasmes, kuras būtībā viņam jau vajadzēja zināt," pauž Endele.
Tajā pašā laikā uzņēmējs iezīmē arī pretēju nepieciešamību. Proti, cilvēks daudzu gadu garumā ir darījis konkrētu darbu un apguvis visas nepieciešamās praktiskās iemaņas, lai savus darba pienākumus veiktu nevainojami, taču ir situācijas, kad labam praktiķim kādā brīdī rodas vajadzība tieši pēc teorētiskajām jeb akadēmiskajām zināšanām, kas nozīmē nepieciešamību mācīties. Viņš piebilst, ka labs piemērs ir Vācijas izglītības sistēma, kur jau izsenis izglītības procesā tiek vienlaicīgi nodrošināta gan teorētisko, gan praktisko zināšanu un prasmju apgūšana.
"Mācības visas dzīves garumā nevaram uztvert kā vienīgi interešu un hobija izglītību. Tā ir kļuvusi par atslēgu veiksmīgai darba karjerai. Skaidrs, ka arī izglītības procesā jebkurā formātā jākombinē abas lietas – praktiskā un teorētiskā. Praktiskajā jomā tev ir nemitīgi jāpilnveidojas, jāpieslīpē un jāuzlabo prasmes, veicot konkrētu darbu, taču vienlaikus jāapzinās – pat ja tu ļoti labi praktiskajā ziņā virzies uz priekšu, bet tev nav teorētisko zināšanu bāzes, vienā brīdī, kad tiek ieviestas jaunas tehnoloģijas vai mainīts ražošanas process, tev var nepietikt zināšanu un prasmju pielāgoties šīm jaunajām lietām. Tieši tādēļ ikvienam speciālistam ir svarīgi visa darba mūža laikā kvalitatīvi salāgot teoriju ar praksi un būtībā nepārtraukti mācīties," uzskata Endele.
Uzņēmējs arī norāda, ka mūžizglītība un prasmju pilnveidošana nenozīmē koncentrēšanos tikai un vienīgi uz pamata darba pienākumiem, bet tas jāsaprot daudz plašākā nozīmē. Proti, nereti būtisks faktors tam, vai cilvēks varēs turpināt strādāt savā darba vietā, ir nevis kompetence konkrēto funkciju veikšanai, bet gan it kā nesaistītu zināšanu prasme.
"Savā pieredzē uzreiz atminos divus šādus piemērus. Vēl pirms gadiem 10 mēs bijām salīdzinoši mazs uzņēmums, kurā strādāja cilvēki ar lielu darba stāžu, bet daļai darbinieku bija salīdzinoši vājas latviešu valodas zināšanas. Taču līdz ar uzņēmuma attīstību un jaunu ražošanas procesu ieviešanu valodas zināšana kļuva ļoti būtiska ikdienas procesu sekmīgai norisei. Šodien visi mūsu darbinieki neatkarīgi no tautības brīvi pārvalda latviešu valodu. Nākamais pārbaudījums mūsu darbiniekiem bija brīdī, kad uzņēmumā ieviesām datorizētu biznesa vadības uzskaites sistēmu – izrādījās, ka lielākā daļa darbinieku nemāk strādāt ar datoru un tas viņiem bija ļoti liels izaicinājums, taču bez šīm zināšanām viņiem būtu grūti turpināt strādāt. Skaidrs, ka jebkuras jaunas zināšanas vai papildu iemaņas nevar cilvēkiem iemācīt un apgūt nedēļas vai mēneša laikā, un veicināt tam pievērsties ar gudrām runām sapulcēs. Taču viena, divu gadu laikā to visu var panākt, ja tev pietiek pacietības šo apmācību procesu iniciēt, pārliecināt šaubīgos un iedrošināt ar sagaidāmo pozitīvo rezultātu," norāda Endele.
Viņš atklāj, ka vēl viens uzņēmēja izaicinājums ir pareizi salāgot dažādu specialitāšu darbinieku zināšanas, lai viņi savstarpēji varētu veiksmīgi sastrādāties. Piemēram, vienam darbiniekam var būt labas datorprasmes, bet viņam nepietiek zināšanu par procesiem ražošanas cehā, savukārt ražošanas speciālistam ir salīdzinoši vājākas datorprasmes. Taču abu darbinieku konkrētās prasmes ir būtiskas uzņēmuma biznesa procesos. "To visu ir jāspēj pareizi salāgot, jo mēs jau nebūvējam visu no jauna, mēs uzlabojam jau strādājošu sistēmu un tajā iesaistīto darbinieku prasmju līmeni, kas ir sarežģītāk, nekā visu biznesu un darbinieku komandu veidot pilnīgi no nulles, attiecīgi arī atlasot nepieciešamos darbiniekus ar konkrētām prasmēm un zināšanām. Tādēļ arī šajā gadījumā ir svarīgi saprast – kādas papildu zināšanas un prasmes nepieciešams iemācīt katram no viņiem, lai veidotos pareiza savstarpējā sinerģija. Nenoliedzami, būtisks faktors šeit ir arī katra cilvēka personīgā vēlme un gatavība mācīties," skaidro SIA "Karavela" pārstāvis.
Jautāts, cik atvērti ir uzņēmuma darbinieki jaunu prasmju un zināšanu apgūšanai, J. Endele pauž: "Šis ir mūžsens jautājums. Skaidrs, ka viss jaunais biedē, taču, kad cilvēki saprot, ka patiesībā viņiem nav cita varianta, lai saglabātu savu konkurētspēju un pat sekmētu savas karjeras izaugsmi, viņi, varbūt sākumā piesardzīgi, tomēr iesaistās mācīšanās procesos. Protams, sākumā arī daļai mūsu darbinieku tas negāja viegli, bija savā ziņā jāizkāpj no savas ierastās komforta zonas. Taču pēc jaunu prasmju apguves, atskatoties pagātnē, cilvēks ar pārsteigumu secina, ka jaunās zināšanas ir milzīgs ieguvums gan pašam, gan uzņēmumam kopumā. Būtībā nereti izšķiroša nozīme darbinieku lēmumā mācīties ir tieši darba devēja spējai pareizi, pārliecinoši un iedrošinoši izskaidrot papildu izglītošanās vērtību un sagaidāmos ieguvumus," uzsver uzņēmējs.
Viņš vēlreiz norāda, ka tieši pacietība un laiks ir tie faktori, kas visu noliek savās vietās. "Ir naivi iedomāties, ka brīdī, kad uzņēmējs izlems kardināli mainīt lietas un ieviest jaunus procesus, kas prasīs jaunas kompetences no darbiniekiem, visi uzreiz to uztvers ar sajūsmu un sekos šai idejai. Protams, vienmēr būs cilvēki, kuri nekādā gadījumā nebūs gatavi kaut ko mainīt savā ierastajā dzīvē, taču lielākā daļa tomēr saprot mācīšanās nozīmi," rezumē Endele.
SIA "Karavela" ir viens vadošajiem un lielākajiem zivju konservu ražotājiem Eiropā ar 140 gadu pieredzi zivju konservu un citu zivju produktu ražošanā, kā arī viens no lielākajiem Latvijas pārtikas ražošanas uzņēmumiem, kas nodarbina 680 strādājošo. Uzņēmuma apgrozījums 2020. gadā sasniedza 66,3 milj. eiro, kas ir par 28,7% vairāk salīdzinājumā ar 2019. gadu. 2020. gadā uzņēmums produkciju eksportēja uz 42 valstīm. Galvenie uzņēmuma eksporta tirgi ir Vācija, Zviedrija, Dānija, Lielbritānija un Ukraina.
