Kad cilvēki dzird pieminam vārdu mūžizglītība, daudzi ar to saprot iešanu uz skolu vai augstskolu, lekciju klausīšanos un sekmīgā noslēgumā jauna izglītības dokumenta iegūšanu. Taču patiesībā tas nebūs īsti precīzi. Lai aktualizētu un skaidrotu mūžizglītības ideju, un nepieciešamību pastāvīgi papildināt savas esošās zināšanas un apgūt jaunas, Ekonomikas ministrija uzsāk sabiedrības informēšanas kampaņu “Esi konkurētspējīgs! Uzdrošinies mācīties mūža garumā!” Tās ietvaros līdz septembra vidum ir paredzētas vairākas informatīvi skaidrojošās aktivitātes par mūžizglītības nozīmi, ieguvumiem un iespējām atsākt mācīties vai mainīt profesiju.
"Mūžizglītība ne vienmēr nozīmē jaunas profesijas iegūšanu. Tā ir jaunu prasmju vai jaunu iemaņu iegūšana, kas ir būtiski nepieciešamas, lai ikviens no mums varētu saglabāt savu spēju tapt nodarbinātam ne tikai šodien, bet arī nākotnē. Manuprāt, mūžizglītība notiek arī ikdienā katram no mums, katru dienu ejot uz darbu, un varbūt pat tikai iemācoties darīt kaut ko jaunu vai savādāku savā ierastajā darbā," norāda stratēģiskās personāla un komunikāciju konsultāciju kompānijas ERDA grupa partnere Pārsla Baško.
Mūsdienās pastāvīga mācīšanās un zināšanu papildināšana kļuvusi par dabisku ikdienas dzīves sastāvdaļu. "Būtībā – pastāvīga mācīšanās un nemitīga jaunu zināšanu un prasmju apgūšana ir svarīga katram cilvēkam. Ir visu laiku jārod iespējas mācīties, apgūt ko jaunu, lai uzturētu labā formā savu prātu un profesionalitāti," uzsver profesors, kādreizējais Latvijas Universitātes rektors Mārcis Auziņš, piebilstot, ka viņš pats joprojām meklē un izmanto ikvienu iespēju, lai pastāvīgi papildinātu savas zināšanas.
Man šķiet – ja cilvēkam vairs nav intereses paplašināt savas zināšanas, apgūt jaunas prasmes vai iegūt plašāku redzesloku, jāsaka, ka dzīve tad faktiski ir beigusies. Mūžizglītība savā ziņā ir kvalitatīva un pilnvērtīga dzīvošana.
Neskatoties uz to, ka šodien aizvien vairāk un biežāk tiek akcentēts, ka mūžizglītība ir nozīmīgs faktors, kas ļauj mums saglabāt un pat uzlabot konkurētspēju darba tirgū, tomēr vēl būtiskāk ir katram cilvēkam sev pašam uzdot svarīgu jautājumu: Ko es grasos darīt tad, ja neturpināšu mācīties?
Pārsla Baško atgādina, ka patlaban piedzīvojam milzīgas pārmaiņas ikvienā dzīves jomā – gan profesionālajā, gan privātajā dzīvē. "Šobrīd mainās pilnīgi viss. Ja tā tēlaini salīdzinām – sevišķi pēdējā pusotra gada laikā pasaule ir pavirzījusies uz priekšu savā attīstībā par gadu desmitiem. Ir būtiski palielinājies ikdienā izmantojamo tehnoloģiju apjoms – iepirkšanās, mediju satura patēriņā, visdažādākajos darba procesos. Un tas, kas ir būtiskākais mūžizglītības un darba kontekstā – ikvienam jāsaprot un jāapzinās, ka šodien tas darbs, ko mēs aizvien darām, pat ja amata nosaukums ir saglabājies tāds pats, ir būtiski mainījies," norāda eksperte.
Lai gan nereti cilvēks nemaz nenojauš, taču gadu gaitā – darot konkrēto darbu, – viņš ir papildinājis savas zināšanas, apguvis jaunas prasmes, jo ir mainījies šī darba izpildes veids. Bet tas savukārt nozīmē, ka cilvēks, bieži pat neapzināti, ir pievērsies tam, ko šodien saucam par mūžizglītību. Piemēram, ir būtiska atšķirība, kā grāmatvedis veica savu darbu pirms gadiem desmit un kā tas notiek šobrīd. Šodien ikviens grāmatvedis pārvalda datorizētas grāmatvedības programmas, kas automātiski un daudz ātrāk izdara tos rutīnas aprēķina darbus, ko agrāk grāmatvedis veica pats, tādējādi tērējot laiku vienkāršām, taču laikietilpīgām darbībām. Taču, lai izmantotu moderno tehnoloģiju iespējas, grāmatvedis ir nepieciešamajā apjomā apguvis datorprasmes, jo pretējā gadījumā viņš vienkārši nespētu strādāt ar šīm programmām.
Interesants ir uzņēmuma "Gartner" nesen veikta pētījuma rezultāts – uzņēmuma eksperti izanalizēja pēdējo piecu gadu laikā publicētos vairāk nekā divus miljonus darba sludinājumu un rezultātā secināja – ir ne vien pieaudzis to prasmju apjoms, ko darba devējs sagaida no tieši tā paša darba veicēja, bet puse no konkrētajā darbā veicamajiem pienākumiem ir mainījušies. "Tas pats par sevi parāda, ka mūžizglītība nav nekāds bieds un nav nekas tāds, kas jāatliek vai var atlikt uz nākotni. Vienkārši katram no mums ir jāapzinās, ka arī šobrīd mēs mācāmies. Jo atvērtāki būs mūs prāti, jo vairāk mēs varēsim iemācīties," uzskata Pārsla Baško.
Pēc profesora Auziņa paustā, ar vārdu mūžizglītība cilvēkiem nevajadzētu saprast tikai un vienīgi nepieciešamību apgūt zināšanas un prasmes, kas ir tiešā mērā saistītas ar darba dzīvi un profesionālajām kompetencēm. "Ikvienam cilvēkam ir kāds hobijs, kas aizrauj un par ko gribas iegūt jaunu informāciju, zināšanas. Arī šādi cilvēks nododas mūžizglītībai," viņš pauž, piebilstot, ka nereti šādi paplašināts redzesloks var palīdzēt cilvēkam arī profesionālajā darba dzīvē, piemēram, kādā brīdī atrast un ieviest risinājumu, kas ļauj konkrētu procesu veikt savādāk, ātrāk vai ar mazāku piepūli.
Smadzenes ir tāds pats muskulis kā citi mūsu organismā. Ja mūs kaut kas ļoti interesē, mēs pastiprināti meklējam par to informāciju, tādējādi vingrinot smadzenes. Un nākotnes prasmju kontekstā tieši prasme atrast un ātri apstrādāt informāciju būs viena no svarīgākajām prasmēm pasaulē.
Gan Mārcis Auziņš, gan Pārsla Baško ir vienisprātis, ka ir ļoti nepareizs daudzu cilvēku uzskats, ka mācīšanās un jaunu zināšanu apguve ir pārsvarā jaunu cilvēku iespēja un priekšrocība.
Profesors gan piekrīt, ka visvieglāk izvēlēties nodarbošanos un uzsākt savu karjeras sekmīgu veidošanu, protams, ir jaunībā, taču mācīties un pilnveidoties var visa mūža garumā. "Vienalga – vai jums ir 30, 40 vai 60 gadi – ja vien ir vēlme un apņemšanās, cilvēks var mācīties, iegūt jaunas zināšanas un pilnveidot sevi," uzskata Mārcis Auziņš.
Pārsla Baško atgādina faktu, ka Latvijā daudziem cilvēkiem raksturīgs zems pašvērtējums: "Ai, nu ko nu es, lai nu citi iet un dara!" Šo frāzi ikdienā Latvijā dzird diezgan bieži. Šā iemesla dēļ uzņēmēji un uzņēmumu vadītāji aktīvi meklē risinājumus, kā paaugstināt darbinieku pašvērtējumu un kā veidot uzņēmumos tādu vidi, lai cilvēkam īsti nebūtu variantu izvairīties no kvalifikācijas paaugstināšanas.
"Nedomājiet, ka tas attiecas uz citiem! Tas attiecas uz ikvienu no mums – mācīšanās vienalga kādā vecumā. Mums tas ir jāapzinās un jāpieņem, ka tā ir mūsu iespēja uzlabot savas dzīves kvalitāti, palielināt ienākumu līmeni un līdz ar to uzlabot arī savu bērnu un ģimenes nākotni. Šodien ir diezgan skaidrs, ka ikvienam no mums savas dzīves laikā, īpaši četrdesmitgadniekiem, būs vismaz divas trīs profesionālās karjeras. Un tas ir mūsu pašu rokās – saprast, kas ir tās lietas, kas mani interesē visvairāk un kur es gribu kaut ko iemācīties klāt, un kas ir tās jomas, kas mani neinteresē un ko es nevarēšu apgūt pietiekami labā līmenī," uzsver Pārsla Baško, akcentējot niansi, ka faktiski tikai paša cilvēka prātā un attieksmē ir atslēga uz kvalitatīvu un visādā ziņā pilnvērtīgu un piepildītu dzīvi.
"Arī oma savam mazbērnam var parādīt piemēru, ko nozīmē darba tikums, ko nozīmē mācīšanās tikums, un kas mainās cilvēka dzīvē tad, ja viņš spēj izrauties no apziņas, ka viņš nav piemērots pastāvīgai zināšanu papildināšanai," rezumē eksperte.
Sabiedrības informēšanas kampaņa "Esi konkurētspējīgs! Uzdrošinies mācīties mūža garumā!" ilgs līdz septembra vidum. Tās ietvaros ir paredzētas vairākas informatīvi skaidrojošās aktivitātes par mūžizglītības nozīmi, ieguvumiem un grūtībām, kas cilvēkiem jāpārvar, lai atsāktu mācīties vai mainītu profesiju. Savukārt portāla DELFI tematiskajā rubrikā mēneša garumā tiks publicēti cilvēku stāsti par jaunas profesijas apguvi, uzņēmēju pieredze, ieguldot darbinieku zināšanās un prasmēs, raksti par nākotnes darba tirgus tendencēm, kā arī ieteikumi jaunu zināšanu un prasmju apguvei vai pārkvalificēšanās iespējām.
