Ikvienas valsts ekonomikas konkurētspēju lielā mērā ietekmē vietējā cilvēkkapitāla kvalitāte, tādēļ svarīgi ir ieguldīt iedzīvotāju zināšanu un prasmju attīstībā, kā arī sekmēt nepārtrauktas izglītošanās kultūras veidošanos sabiedrībā. Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs norāda, ka, apzinoties izaicinājumus digitālo prasmju jomā, Latvijas Atveseļošanas fonda plāna ietvaros paredzēts ievērojams atbalsts Latvijas iedzīvotāju digitālo prasmju apmācībai visos līmeņos, sākot no bērniem un beidzot ar pieaugušajiem un senioriem, attīstot gan pamatprasmes, gan darbam nepieciešamo prasmju apguvi, gan digitālo prasmju attīstību uzņēmējdarbībā, tādējādi veicinot digitālo pakalpojumu sniegšanu.
Tostarp arī Ekonomikas ministrijas (EM) pasākumi apmācību jomā, kas ir fokusēti uz nodarbināto digitālo prasmju apmācībām ar mērķi veicināt digitālo tehnoloģiju integrāciju uzņēmumos. Apmācības uzņēmumu darbiniekiem tiks nodrošinātas un veidotas, balstoties uz uzņēmuma novērtējumu un identificētajām vajadzībām gan pamata, gan vidēja, gan augsta līmeņa digitālo pārvaldības prasmju celšanai. No Latvijas Atveseļošanas fonda plāna kopējām izmaksām, kas ir 1,82 miljardi eiro, 20% plānots ieguldīt sabiedrības un uzņēmējdarbības digitālajā transformācijā.
Labi izglītots darbaspēks ar atbilstošām prasmēm ir priekšnoteikums, lai virzītos uz zināšanās balstītu ekonomikas modeli, kurā noteicošā loma ir nozaru produktivitātei un tehnoloģijām. Tādēļ būtiski ir nodrošināt augošās nozares un uzņēmumus ar atbilstoši kvalificētiem speciālistiem, un vienlaikus motivēt pašus darbiniekus iziet no zemu algu uzņēmumiem/nozarēm uz augstāku ienākumu darba vietām. Lai tas notiktu, būtiska loma ir valsts īstenotiem efektīviem atbalsta instrumentiem – cilvēku pārkvalifikācijai, kā arī atbalsta sniegšanai eksportējošiem uzņēmumiem ar izaugsmes potenciālu, uzsver ekonomikas ministrs, piebilstot, ka tieši tādēļ EM organizē skaidrojošu kampaņu par mūžizglītības nozīmi.
"Atceros laiku, kad dzima ideja kampaņai par mūžizglītības popularizēšanu – tas bija brīdis, kad sāku vadīt Ekonomikas ministriju, turklāt tobrīd arī piedzīvojām pirmo Covid-19 uzliesmojuma vilni. Tobrīd virknē nozaru nācās noteikt būtiskus ierobežojumus, kas faktiski paralizēja uzņēmumu darbu, kā dēļ strauji pieauga arī bezdarba rādītāji, taču vienlaikus bija nozares, kas tieši pandēmijas laikā strauji attīstījās, bet tajās strādājošajiem uzņēmumiem trūka atbilstoši kvalificēta darbaspēka. Būtībā tobrīd krietni asāk visas tautsaimniecības līmenī izjutām jau iepriekš piedzīvotu problēmu – vienlaikus pastāv bezdarbs un darbaspēka deficīts," pauda Vitenbergs, piebilstot, ka patlaban ap 64 tūkstošiem cilvēku Latvijā ir bez darba, tajā pašā laikā daudzu nozaru uzņēmēji nevar atrast atbilstošas kvalifikācijas darbiniekus un tādēļ tiek kavēta gan konkrētā uzņēmuma, gan visas nozares tālākā attīstība.
"Senais teiciens – mūžu dzīvo, mūžu mācies – ir ļoti aktuāls sevišķi mūsdienās, taču šodien tam ir pavisam cita, daudz dziļāka un praktiskāka nozīme. Ja agrāk vienā profesijā un nereti pat vienā darba vietā cilvēks varēja nostrādāt visu darba mūžu, mūsdienās šāda situācija teju nav vairs iespējama," pauž ministrs, piebilstot, ka tehnoloģiju attīstība, sevišķi pēdējo desmit gadu laikā, ir būtiski mainījusi darba vidi, jo daudzas vienkāršas rutīnas lietas, ko iepriekš darīja cilvēks, tagad izdara mašīnas, bet pandēmija šo pārmaiņu procesu vēl vairāk paātrināja. Loģiski, ka rezultātā cilvēks paliek bez darba un viņam jāpiemērojas jaunajiem apstākļiem – jāapgūst jaunas prasmes un zināšanas.
"Taču ne vienmēr tehnoloģiskais progress nozīmē konkrēta darba veida izbeigšanos. Minēšu konkrētu piemēru – kāda sieviete reģionā ada zeķes, cimdus un daudz ko citu, un savus darinājumus viņa līdz pandēmijai regulāri pati tirgoja dažādos tirdziņos tuvākajā apkārtnē. Visi zinām, ka pandēmijas laikā noteikto daudzo ierobežojumu dēļ šādi klātienes tirdziņi nevarēja ilgu laiku notikt. Tāpēc kundze meklēja citu ceļu, kā pārdot savus darinājumus šajā laikā. Un šo ceļu viņa atrada, apgūstot jaunas prasmes – tehnoloģijas un mārketingu. Proti, tagad kundze savus darinājumus piedāvā internetā, kas būtībā nozīmē, ka viņa, neizejot no mājām, savas preces var tirgot ne tikai visā Latvijā, bet arī visā pasaulē. Ar to gribu uzsvērt, ka mūžizglītība jeb jaunu prasmju apgūšana ne vienmēr ir saistīta ar jauna darba meklēšanu – šis ir piemērs, kā ar to pašu darbu var sasniegt lielāku klientu loku, ietaupīt laiku un naudu un vienlaikus nopelnīt vairāk," pauda ekonomikas ministrs.
Krīze kā katalizators
Tajā pašā laikā ministrs norādīja, ka tieši Covid-19 izraisītā krīze paātrināja ekonomikas digitalizācijas tendences un darba vietu automatizāciju, tādēļ šodien mainās arī konkrētu prasmju pieprasījuma struktūra darba tirgū – turklāt uzņēmēju vajadzības pēc konkrētas kvalifikācijas darbiniekiem šodien atšķiras no tām, kādas tās bija pat tikai pirms gada. Turklāt katram – gan vienkāršā, gan arī sarežģītā darba darītājam – ir jārēķinās, ka digitālās transformācijas un tehnoloģiskās attīstības temps kļūst arvien straujāks, līdz ar ko ir svarīgi ne tikai psiholoģiski pieņemt notiekošās pārmaiņas, bet arī izmantot šā laika radītās iespējas, rosina ministrs.
"Straujo zinātnes un tehnikas sasniegumu un augsto tehnoloģiju laikmetā zināšanas un prasmes noveco arvien ātrāk, tādēļ tās visu laiku jāpilnveido un jāapgūst jaunas, lai sekmīgi konkurētu mainīgajā darba tirgū. Taču – lai sagatavotos un pielāgotos pārmaiņām, būtiska loma ir jau pieminētajai izglītībai mūža garumā. Lai cik tas kādam neizklausīsies dīvaini, visu mūžu jāturpina mācīties gan metinātājam, gan finansistam, gan galdniekam, gan arhitektam. Straujais progress patiesībā neizstumj cilvēku no darba tirgus. Gluži pretēji – tas rada jaunas iespējas, jaunas profesijas, kas cilvēkam dod iespēju strādāt gudrāk un vieglāk, ieguldīt darbā zināšanas un prasmes un attiecīgi arī saņemt lielāku algu. Taču jaunas tehnoloģijas prasa arī jaunas zināšanas," skaidro Vitenbergs.
Kā norāda daudzi Latvijas un pasaules līmeņa eksperti, sabiedrībai jāpielāgojas tam, ka turpmāk jāmācās būs visas dzīves garumā un jaunu zināšanu un prasmju apgūšana, kvalifikācijas celšana būs būtiska cilvēka darba pieredzes sastāvdaļa. 2020. gada Pasaules ekonomikas foruma pētījumā prognozēts, ka 50% darba vietu pastāv risks, ka tās tuvākajos gados būtiski mainīsies vai novecos, līdz ar ko tajās strādājošajiem būs nepieciešama pārkvalifikācija. Latvijas kontekstā tie nav tikai tukši vārdi – Vitenbergs norāda, ka Ekonomikas ministrija ir analizējusi un modelējusi gan tuvākā, gan tālākā nākotnē sagaidāmās darbaspēka konjunktūras un pieprasījuma izmaiņas. Lai sabiedrība – darba ņēmēji un darba devēji – saprastu, ka izmaiņas nopietni skar visas tautsaimniecības jomas un nozares, un atsevišķās no tām sagaidāmās pārmaiņas ir ļoti izteiktas, ir radīts īpašs digitāls rīks, kurā katrs var uzzināt savas jomas un kvalifikācijas nākotnes tirgus tendences: prognozes.em.gov.lv
Ministrs arī atzīmēja plašās iespējas ikvienam apgūt jaunas zināšanas attālināti, izmantojot tiešsaistes mācību platformas, kur atrodami starptautiski atzītu universitāšu piedāvāti kursi. Jau šā gada septembrī Nodarbinātības valsts aģentūra piedāvās iespēju bez darba palikušajiem, kā arī strādājošajiem iedzīvotājiem, kuri vēlas pilnveidot savas prasmes un uzlabot konkurētspēju darba tirgū, pieteikties mācību pilotprojektā "Nākotnes prasmju iniciatīva". Tā ietvaros dalībnieki varēs saņemt mācību atbalstu līdz 500 eiro apmērā digitālo un citu perspektīvu, darba tirgū pieprasītu prasmju apgūšanai atvērtajos tiešsaistes kursos tādās e-mācību platformās kā Coursera, Udemy u. c.
Galvenie Latvijas darba tirgus un arī ekonomikas izaicinājumi ir saistāmi ar darbaroku trūkumu tautsaimniecībai svarīgās, augošās nozarēs. Tas ir saistīts ne tikai ar negatīvām demogrāfiskām tendencēm un darbaspēka novecošanos, bet lielā mērā problēmas rada arī darbaspēka prasmju neatbilstības uzņēmēju vajadzībām. Lai risinātu darbaspēka prasmju neatbilstības problēmu īstermiņā, galvenais instruments ir kvalitatīva pieaugušo izglītība, kas spētu salīdzinoši ātri reaģēt uz tirgus vajadzībām. Tādēļ aizvien lielāku nozīmi pieaugušo prasmju attīstībā iegūst neformālās izglītības pieeja, kas ir īpaši būtiska caurviju prasmju apguvei un ļauj operatīvi reaģēt uz iedzīvotāju mācību vajadzībām, tai skaitā darba pienākumu veikšanai, un ātri sasniegt nepieciešamo rezultātu, skaidroja ekonomikas ministrs.
