Pragmatiskā saliedētība
Kustība #esiLV:
latvieši ārzemēs kā ieguvums Latvijai

Teksts: Indra Ēķe-Začeste
Foto: #esiLV publicitātes foto
Lai arī nereti šķiet, ka saliedēta sabiedrība ir būtiska ētisko, morālo un sociālo normu stiprināšanai, tomēr patiesībā tai ir arī pragmatiskas vērtības. Naudas vērtībā iespējams izteikt ne tikai diskriminācijas radītos zaudējumus, bet arī ieguvumus no atvērtības, integrācijas un dažādības pieņemšanas. Par kustības #esiLV darbību, veicinot investīciju piesaisti Latvijai, un dažādības ekonomisko ietekmi sarunājāmies ar Eiropas Latviešu apvienības vadītāju un kustības #esiLV valdes locekli Elīnu Pinto.
Biedrība "Ekonomiskā sadarbība un investīcijas Latvijai" jeb kustība #esiLV veidota kā ārvalstīs darbojošos Latvijas izcelsmes uzņēmēju, nozaru profesionāļu un zinātnieku kopiena pieredzes apmaiņai un profesionālu partnerību veidošanai.

Kustības mērķis ir apvienot un pārstāvēt diasporu, lai veicinātu Latvijas tautsaimniecības ilgtspējīgu attīstību, iesaistot Latvijas diasporas uzņēmējus, investorus, profesionāļus, zinātniekus un viņus apvienojošās organizācijas, nodrošinot sadarbību, ekonomisko iesaisti, zināšanu pārnesi un veicinot inovācijas. Sabiedrības integrācijas fonds sniedz atbalstu biedrības attīstībai un kapacitātes un pamatdarbības stiprināšanai Latvijā.
Ar sirdi Latvijā
Elīna Pinto jau gandrīz 20 gadus dzīvo ārpus Latvijas, kurp viņu aizveda studiju un vēlāk arī profesionālās darbības ceļi. Pēc studijām viņa uz gadu atgriezusies Latvijā, tomēr starptautiskās karjeras vilinājums atkal aizsaucis prom. Šobrīd viņa ar ģimeni – vīru un trim bērniem – dzīvo Berlīnē un turpina aktīvi iesaistīties Latvijas ekonomiskās un sociālās dzīves attīstībā.

Ikdienā Elīna ir saglabājusi kontaktu ar Latviju. "Sekoju ziņām, bieži braucu uz Latviju, man ir arī plašs draugu un domubiedru loks Latvijā. Virtuālā Latvija manā dzīvē ir ļoti klātesoša. Arī mani lielākie bērni labi runā latviešu valodā. Ar bērniem bieži braucam uz Latviju – vai tas būtu vasarā uz diviem mēnešiem dzīvot laukos, vai arī uz darba tikšanos Rīgā, kad bērni paliek pie radiniekiem, kamēr mamma dodas pa ministriju gaiteņiem," stāsta Elīna Pinto.
Foto: #esiLV publicitātes foto
Kustība #esiLV
Savulaik, strādājot Briselē un ceļojot pa citām Eiropas galvaspilsētām, Elīnu patīkami pārsteidzis tas, cik daudz veiksmīgu dažādās nozarēs strādājošu latviešu iespējams satikt. Viņai šķitis, ka līdzšinējā diasporas darbība nespēja tvert to lielo potenciālu, kāds ir pieejams zināšanu, kontaktu un pieredzes ziņā. Iesaistoties Eiropas Latviešu apvienībā (ELA), Elīna rosinājusi diasporas darbību paplašināt, uzrunājot cilvēkus ne tikai caur latvisko identitāti, dziesmu, deju un patriotismu, bet arī caur pragmatisko pusi, kas ļautu latviešiem sevi parādīt kā profesionāļus un iedvesmotu noticēt savām spējām.

"Pēdējo septiņu gadu laikā, darbojoties ELA, pamazām sāku būvēt šo sadarbības virzienu. Mums ir izdevies to nostiprināt Diasporas likumā un paplašināt valsts skatījumu uz diasporu. Pirmkārt, no kultūras un valodas uz ekonomisko un profesionālo sadarbību. Otrkārt, pamazām mainīt paradigmu, proti, latvieši ārzemēs nav tikai zaudējums, bet var būt arī ieguvums Latvijai," skaidro Elīna Pinto.

Pandēmijas laikā, kad strauji attīstījās digitālie sakari, Elīna ar domubiedriem virtuāli apvienojās kopējā organizācijā – #esiLV: "Esmu tās valdē deleģēta no ELA puses, lai palīdzētu uzturēt kontinuitāti ar lietām, kas bija iesāktas, kā arī kopā ar pārējo valdi skatāmies, lai veidotu #esiLV darbību pēc iespējas spēcīgāk, mērķtiecīgāk un Latvijai noderīgāk."
#esiLV simboliskais vēstījums ir: ikviens arī ārzemēs ir daļa no Latvijas. Taču aiz šī burtu savienojuma slēpjas arī vārdi "ekonomiskā sadarbība" un "investīcijas" – gan finansiālas, gan arī zināšanu pārneses ceļā iegūtas, tātad cilvēkresursu ieguldījums atpakaļ Latvijā.
Kustībā #esiLV apvienojas latviešu izcelsmes uzņēmēji, zinātnieki un citi profesionāļi no visas pasaules, kuri iesaistās kopīgās iniciatīvās, diskusijās un partnerībās, dodot savu ieguldījumu Latvijas attīstībā.

SIF atbalsts palīdz kustībai radīt noturīgu pašorganizēšanās ietvaru diasporas uzņēmēju, profesionāļu, zinātnieku un nozaru speciālistu sadarbībai un saiknei ar Latviju, nodrošinot šīs specializētās diasporas kopienas interešu pārstāvību, pieredzes apmaiņu un līdzdalību Latvijas sabiedriskajā telpā, tautsaimniecības, izglītības un zinātnes jomā un publiskajā pārvaldē.

"To, kādi mēs esam kā latvieši, nenosaka tikai tas, vai mēs dziedam korī, dejojam tautiskās dejas, bet arī tas, kā mēs ikdienā savā profesionālajā dzīvē izdarām izvēles par labu Latvijai – izvēloties Latvijā ražotas preces un pakalpojumus, stāstot par Latviju saviem sadarbības parteriem ārvalstīs, veicinot tūrismu uz Latviju, zinātniskajā darbībā, piemēram, veidojot sadarbības projektus ar Latvijas zinātniskajām institūcijām –, lai Latvija kļūtu stiprāka, konkurētspējīgāka un atvērtāka daudzveidībai," skaidro Elīna Pinto, uzsverot, ka caur atvērtību kustība cenšas padarīt Latviju stiprāku.
Foto: #esiLV publicitātes foto
Sadarbojoties ieguldīt Latvijā
Daudzās pasaules organizācijās strādā Latvijas izcelsmes profesionāļi, kuri gatavi dalīties savās zināšanās un pieredzē, lai stiprinātu Latvijas valsts pārvaldi un mūsu valsts tēlu starptautiskajā politiskajā arēnā, kā arī Latvijas sabiedriski politiskajām diskusijām pienest daudzpusīgāku redzējumu arī no Eiropas Savienības un starptautiskā skatpunkta. Viens no kustības #esiLV darbības virzieniem ir apzināt šo milzīgo potenciālu un savest kopā Latvijas un ārvalstu latviešu profesionāļus. Kustība rīko tīklošanās pasākumus gan uzņēmējiem, gan zinātniekiem dažādās valstīs un dažādās nozarēs, kur ne tikai tiek dibināti kontakti un veidota savstarpējā sadarbība, bet arī tiek diskutēts par dažādiem Latvijai aktuāliem jautājumiem – izglītību, uzņēmējdarbības vidi, komunikāciju, starptautisko sakaru veidošanu.

Kustības praktiskais mērķis ir sadarbības veicināšana. "Esošo un topošo diasporas uzņēmēju tīklošanās ir mūsu apjomīgākais pasākums. Jau četras reizes notikušas virtuālās kontaktbiržas, kur pulcējas no vairākiem desmitiem līdz pat pāris simtiem dalībnieku no dažādām pasaules valstīm, kas ir ieinteresēti veidot kontaktus ar citiem uzņēmējiem, lai izveidotu ilgtermiņa sadarbības projektus, izpētītu vai sameklētu noieta tirgu savām precēm vai pakalpojumiem vai atrastu darījumu partnerus, kas vēlas savos veikalos ārzemēs izvietot Latvijā radītu preci," skaidro Pinto.

Otrs ir izglītojošs mērķis – izmantojot digitālā laikmeta priekšrocības, katrā no sesijām dalībniekiem tiek dota iespēja noklausīties lekciju par noderīgām prasmēm un uzklausīt pieredzes un iedvesmas stāstus par to, kā šīs prasmes ir noderējušas savu ideju īstenošanā.

Tiek organizētas arī zinātnieku tīklošanās, kas atklāj, cik daudz un dažādās zinātnes jomās strādā latviešu zinātnieki visā pasaulē. "Viņi apmainās ar pieredzi, kas var palīdzēt veidot zinātnisko karjeru. Šīs sarunas ir noderīgas arī tematiski, lai saprastu, kādas ir Latvijas prioritātes noteiktā jomā un vai šajā jomā ir iespējams atrast partnerus kopīgu projektu, kopīgu grantu pieteikumu rakstīšanai, starptautiskā finansējuma konkursiem," par tīklošanos stāsta Pinto.

Vērtīgs virziens ir arī kustības sadarbība ar LIAA un Ārlietu ministriju, strādājot pie Latvijas valsts tēla veidošanas. "Mēs palīdzam šķetināt to, kā Latviju redz no ārpuses un kā Latvijā paši sevi redzam – savas stiprās un ne tik stiprās puses. Iesaistāmies sarunās ar Latvijas partneriem un uzklausām ārvalstu profesionāļus, lai palīdzētu veidot Latvijas stāstu pasaulē autentisku un mūsdienīgu, parādot, ka Latvija iet kopsolī ar pasaules tendencēm, kas saistītas ar dabas un vides aizsardzību, un to, cik mēs esam gatavi piedalīties pasaules kopējo izaicinājumu risināšanā," skaidro Pinto.
Foto: Ilmārs Znotiņš
Saliedētības ētiskā un ekonomiskā dimensija
Kustības #esiLV iecere ir veidot sarunas arī par atvērtības jautājumiem. Elīna Pinto atzīst, ka biedrības dalībnieki arvien skaidrāk sāk apzināties, ka atvērtības, dažādības un tolerances jautājumiem pastāv ne tikai ētiskā puse, proti, mēs kā cilvēki esam līdztiesīgi un vienlīdzīgi savās iespējās neatkarīgi no tā, kāds ir mūsu dzīves gājums, reliģiskā pārliecība, seksuālā orientācija vai rase, bet arī ekonomiskā dimensija.

"Tam ir arī ekonomiska vērtība. Ārvalstīs ir veikti aprēķini, cik zaudētos ienākumos izmaksā diskriminācija. Lielbritānijā lēš, ka zaudējumi, ko nes diskriminācija darbavietās, ir pielīdzināma 1,8% no IKP. Šie izdevumi rodas gan no tā, ka cilvēki individuāli nespēj pašrealizēties, gan arī saistībā ar diskrimināciju – cilvēki cieš no garīgās veselības problēmām, biežāk paliek mājās, grimstot skumjās un nedodoties uz darbavietu. Tādā veidā krītas produktivitāte, cieš veselības aprūpes sistēma, valsts zaudē negūtajos nodokļu maksājumos," zudumus, ko nes neiecietība un nespēja attiekties toleranti pret dažādību, skaidro Elīna Pinto.

Šādi aprēķini Latvijā būtu noderīgs solis, lai palīdzētu cilvēkiem izkāpt no strīdnieku loģikas, ka šie ir tikai vērtību jautājumi par konservatīvām vai liberālām vērtībām, un apzināties, ka diskriminējošai attieksmei ir konkrēta, izmērāma ietekme uz pašu maciņiem. "Esot atvērtāki, mēs nezaudēsim savu identitāti vai saknes, bet gan palīdzēsim mums visiem kopā kā ekonomikai un arī kā sabiedrībai iet labklājības un labbūtības virzienā," skaidro kustības #esiLV valdes pārstāve.

Taujāta par to, kā šobrīd vērtējama Latvijas sabiedrība un cik tālu esam no ideālā mērķa, Elīna uzsver, ka galvenais nav mērķis, bet gan ceļš: "Ceļš mums kopā ejams vēl garš. Sākot darbu ar mūsu tautiešiem ārvalstīs, ļoti jutu šķirojumu – "mēs – palikušie" un "jūs – aizbraucēji". Kad runa ir par lielākām atšķirībām (reliģiskā pārliecība, ādas krāsa, seksuālā orientācija), ir jūtama aizspriedumu nasta un naidīgums. Vēlamies to mazināt caur praktisku sadarbību, lai aiz aizspriedumiem tiktu ieraudzīts cilvēks."
Paliek bēdīgi tad, kad redzi, ka dzīve neuzlabojas tik ātri, kā gribētos, vai arī negūsti pelnīto atzinību, kad šķiet, ka esi darījis visu, kas tavos spēkos. Šajā situācijā vislabākais ceļš uz priekšu ir turpināt iet soli pa solītim. Atrast kaut ko, kur mēs paši varam radīt kādas praktiskas, taustāmas pārmaiņas, kaut vai sīkas un tikai pašam pamanāmas. Tā var būt puķu iestādīšana piemājas puķu dobē, jaunas idejas radīšana apkaimē vai kāda aktivitāte kopā ar kaimiņiem, kas ļauj mums vienam otru labāk iepazīt. Pozitīvu sajūtu dod konkrētais, kur redzam sava darba rezultātu, un pleca sajūta, ka tu neesi viens, ka ir, ar ko dalīties raizēs un kopā priecāties par sasniegto," uzsver Elīna Pinto, novēlot ikvienam atrast domubiedrus divu metru vai 2000 km attālumā.