Projektu atbalsta
Sponsor Logo
No integrācijas uz saliedētību.
Saruna ar SIF sekretariāta direktori Zaigu Pūci
Teksts: Sabīne Košeļeva
Foto: Mārtiņš Purviņš/DELFI
Demokrātiskā valstī kontrole atrodas pilsoniskās sabiedrības rokās – jo lielāka ir tās aktivitāte, jo jēgpilnākus un ilgtspējīgākus lēmumus, kas būtu saistoši it visām sabiedrības grupām, var pieņemt politiķi un valsts pārvaldes darbinieki. Kas veido saliedētu sabiedrību un kā veicināt tās aktivitāti – par to sarunā ar Sabiedrības integrācijas fonda sekretariāta direktori Zaigu Pūci.
Sabiedrības integrācijas fonds (SIF), kas šogad svin 20. gadskārtu, sākotnēji tika izveidots ar mērķi atbalstīt pilsonisko sabiedrību, ar to domājot dažādas nevaldības organizācijas un to darbību integrācijas jomā. Ja 2000. gados SIF dienaskārtībā galvenokārt bija etniskā integrācija, īstenojot projektus ar Eiropas Savienības fondu finansējumu, tad patlaban, saņemot gan valsts budžeta finansējumu, gan ārvalstu fondu līdzekļus, SIF funkcionē kā tilts starp politikas veidotājiem un sabiedrību, darbojoties ar krietni plašāku tēmu loku, kas būtiskas demokrātiskas sabiedrības pastāvēšanai, – saliedētība, cieņpilna viedokļu uzklausīšana, vienlīdzīgas iespējas visām sabiedrības grupām un indivīdiem, cīņa pret diskrimināciju u. c.

"Mēs atrodam veidus, kā iekļaut aktīvā sabiedrības apritē izslēgtās vai mazaizsargātās grupas, kuras tika izstumtas vai izolējās pašas, jo gluži vienkārši nebija attiecīgu apstākļu vai iespēju pilnvērtīgi iesaistīties. Mūsu uzdevums ir radīt šīs iespējas, lai cilvēki varētu iekļauties aktīvā sabiedrības apritē un justos tur pēc iespējas komfortablāk," skaidro SIF sekretariāta direktore Zaiga Pūce.

Šobrīd SIF darbības jomas ietver plašu atbalstu nevaldības organizācijām, maznodrošinātām, trūcīgām un krīzes situācijā nonākušām personām, sniedz atbalstu medijiem, ģimenēm un mazākumtautībām, kā arī diasporai un reemigrantiem, personām, kas lūgušas patvērumu Latvijā. Īpaša uzmanība tiek pievērsta neiecietības mazināšanai un dažādības ideju veicināšanai, gan īstenojot pašiem savus, gan atbalstot dažādu NVO un sabiedrības pārstāvju projektus.

SIF mērķis ir kļūt par mūsdienīgu un profesionālu līderi sabiedrības ilgtspējas attīstības politiku īstenošanā, kā arī uzticamu un novērtētu sadarbības partneri, kas var kalpot kā paraugs jebkurai citai valsts pārvaldes iestādei. Lai to sasniegtu, pēdējo divu gadu laikā kopš Zaigas Pūces stāšanās sekretariāta direktores amatā SIF ir piedzīvojis lielas izmaiņas: veikta apjomīga reorganizācija, lai sniegtie pakalpojumi kļūtu klientiem draudzīgāki un ērtāk pieejami, krietni atvieglots dokumentācijas izstrādes process – gan piesakot projektus, gan pēcāk sniedzot atskaites par tiem utt. Lai arī salīdzinoši īsā laikā paveikts ir daudz, darbs nebūt neapstājas. Piemēram, apliecības "Goda ģimene" izsniegšana vēl pirms diviem gadiem aizņēma gandrīz pusotru mēnesi, šobrīd tas notiek, maksimums, 21 dienu, bet nākotnes plāns ir tikai divas trīs dienas.

Ikkatra SIF darbība notiek saskaņā ar četrām vērtībām, kas radītas, iesaistot gan SIF darbiniekus, gan padomes locekļus: cilvēks kā centrālā vērtība; atvērtība jaunajam, attīstībai un dažādībai; zinātkāre kā motivācija un izaicinājums; ilgtspēja – rīkojoties jēgpilni un ar skatu nākotnē. "Šīs vērtības mēs atspoguļojam gan savā darbā un attieksmē citam pret citu iekšēji, gan arī pret klientiem un sabiedrību, ar kuru mēs strādājam," atklāj Pūce.
"Domājot par kādu jaunu programmu, mēs primāri skatāmies, vai tas ir nepieciešams un kā tas palīdzēs cilvēkam. Vienmēr uzdodam jautājumu – kādu problēmu tas risina un cik plašā mērā? Vai būs saprotams? Visam ir jānotiek tā, lai viņiem būtu ērti, labi un noderīgi. Ja pakalpojuma dizainu izdodas izveidot tā, tad arī cilvēka pieredze, izmantojot konkrēto pakalpojumu vai ar to strādājot, veidojas pozitīva, kas savukārt vairo uzticēšanos valstij kā pakalpojuma sniedzējai un arī kā darba devējai."
SIF administrētās programmas darbojas gan kā "pirmā palīdzība", gan arīdzan "profilakse" ilgtermiņā, proti, ne tikai nodrošina praktisku atbalstu, piemēram, pārtikas un higiēnas paku veidā trūkumā nonākušām personām, bet arī palīdz kvalitatīvi mainīt līdzšinējo dzīvi un ieradumus. Fonda īstenotajā motivācijas programmā persona var saņemt dažādu speciālistu atbalstu (jurists, psihologs, karjeras speciālists) un atsākt nodarbinātību vai arī iegūt jaunas prasmes un zināšanas, lai izrautos no nabadzības, vardarbīgām attiecībām vai darba vides, kas ir kļuvusi par rutīnu un negatīvi ietekmē dzīves kvalitāti.

Ļoti nozīmīga ir SIF lietpratība un pieredze starpkultūru kompetences celšanā publiskajā un privātajā sektorā strādājošajiem, lai veicinātu sabiedrības saliedētību – gan etniskā, gan vecuma, gan dzimuma u. c. aspektos. Līdztiesības ziņā kopš 2012. gada SIF rīkotajās mācībās ir piedalījušies vairāk nekā 2000 cilvēku, un rezultātus var novērot gan politikas plānošanas dokumentos, gan uzņēmumu un valsts iestāžu politikās un rīcībās, gan arī dažādās konferencēs un semināros – dažādības ideja pamazām, bet iesakņojas uz palikšanu.
Pasīva virzība pareizajā virzienā
Patlaban vārdu "integrācija" gan politikas veidotāju, gan publiskajā telpā pamazām nomaina "saliedētība", kas ir krietni plašāks termins, jo Latvijas kontekstā integrācijai izveidojusies negatīva konotācija, proti, tā galvenokārt tiek asociēta ar krievu–latviešu attiecībām un valodas jautājumu vai saprasta kā asimilācija, kas paredz kādas sabiedrības grupas pielāgošanos vairākumam.
"Mēs kā sabiedrība attīstāmies, un "griesti" nepārtraukti attālinās. Viena lieta ir tas, ko mēs deviņdesmitajos uzskatījām par normu, kas ir nepieciešams ērtai un cilvēka cienīgai dzīvei, bet kas pavisam cits – mūsu domas par to šobrīd. Saliedētība runā arī par cieņpilnu komunikāciju – kā mēs diskutējam. Saliedēta sabiedrība nenozīmē sabiedrību ar monolītu viedokli vai vairākuma uzskatiem, kas tiek uzspiesti. Tas nozīmē, ka viedokļi var būt dažādi, bet mums jāiemācās ar tiem sadzīvot un uz cilvēktiesību pamata to visu respektēt un uzturēt," atklāj Pūce.
Sabiedrības integrācijas fonda sekretariāta direktore Zaiga Pūce
Vaicāta, kā vērtējama sabiedrības saliedētība kopumā, Pūce atsaka, ka virzība notiek pareizajā virzienā: "Mēs lēnām ejam uz to. Mums ir atsevišķas tēmas, kas to apliecina, piemēram, palīgs vai asistents personai ar invaliditāti. Deviņdesmitajos tas bija gandrīz luksuss, bet šobrīd tā ir norma. Ir mainījušās gan vajadzības, gan mūsu attieksme. Arī par viendzimuma attiecībām. Patlaban mēs sabiedrībā diskutējam, ir vai nav vajadzīgs kopdzīves likums. Tas ir liels solis uz priekšu, ja salīdzina, kā bija 2005./2006. gadā, kad mēs neatļāvām organizēt praida gājienus. Mums ir, uz ko tiekties, pilnīgi noteikti, neesam apzinājuši vēl daudzas jomas, bet vienlaikus mēs ejam pareizajā virzienā."

"Sāpīgie" punkti, kur gandrīz nemitīgi novērojama lielākā pretestība, ir līdzdalība un iecietība. "Pirmais, kas demonstrē pilsonisko aktivitāti, ir vēlēšanu rezultāti, kur ļoti uzskatāmi redzams, ka aktivitāte visu laiku krītas. Bet tas nav vienīgais. Sabiedrība kaut kādā mērā gaida, ka lēmējinstitūcijas pieņems tādus likumus un noteikumus, kādi tai ir ērti. Respektīvi, mēs kā pilsoņi gribam, lai valsts mums palīdz, nevis traucē. Jautājums – kā valstij to nodrošināt? Ir ierēdņu darbs un citu valstu labās prakses, bet tad ir arī mūsu sabiedrības individuālais aspekts, kas ir jāietver. Kā tu pie tā nonāc? Ja ir aktīvi pilsoņi, kas norāda, ko viņiem vajag. Ja sabiedrība nav aktīva un neiesaistās šajos procesos, tad šie lēmumi nav pilnīgi un rada iedzīvotājos vilšanos," skaidro Pūce.

Savukārt iecietības un iekļaujošas sabiedrības aspekts ir nebeidzama tēma, jo tas nav konstants, proti, nav iespējams sasniegt kādu konkrētu rezultātu un apstāties:
"Tas ir viļņveidīgs, un ir nepārtraukti par to jārunā un jāatgādina. To mēs arī lieliski redzam: par tēmām, kurām mēs pastiprināti pievēršamies, kurām ir kampaņas, par kurām tiek runāts mediju vidē, – tur iecietības līmenis pieaug, jo cilvēki pamana to, ko iepriekš nepamanīja, sāk izprast, un no melnbaltā viedokļa rodas arī pelēkās nokrāsas."
Tiesa, tas notiek kampaņveidīgi un ir nepieciešams vienots mehānisms, kas saliedētības un iecietības tēmas saistītu un noturētu aktuālas arīdzan ikdienas sarunu līmenī. Turklāt allaž aktuāls ir cilvēkresursu trūkums nozarē – gan valsts pārvaldē, gan NVO sektorā.

"Mums mēdz būt situācijas, ka visa joma faktiski turas uz viena vai diviem cilvēkiem un viņu entuziasmu. Viņi strādā par pieciem, mēģinot vienlaikus būt visur, taču ilgtermiņa rezultātam un pārmantojamībai ir vajadzīga masa. Mums ir nepieciešams, lai cilvēki iesaistās vairāk. Ja mēs gribam augstāku kvalitāti, mēs to varam panākt, ja ir konkurence. Tad atrisinātos kompetences un prasmju jautājums, un attiecīgi varētu arī nodrošināt interešu aizstāvību citā kvalitātē," skaidro Pūce.
Nedari otram to, ko negribi, lai kāds dara tev
Arīdzan NVO fonda veiktā pētījumā izkristalizējies, ka pārsvarā latvietis izvēlas pasīvas iesaistes formas. "Ja tiek uzrādītas vairākas formas, kā iesaistīties, – brīvprātīgais darbs, ziedojumi, viedokļa paušana, piedalīšanās piketos vai petīciju parakstīšana –, mēs joprojām kā sabiedrība kopumā izvēlamies pasīvās formas. Labāk ziedot ar telefona zvanu, bet brīvprātīgais darbs kā iespēja tiek izmantots krietni mazāk," atklāj SIF sekretariāta direktore. "Bet varbūt mums nevajag par katru cenu mēģināt "izdzīt" cilvēkus ielās, bet gan jāmeklē, kā viņus motivēt? Tas ir koks ar diviem galiem, taču mūsu pieredze liecina – ja cilvēkiem dod iespējas, viņi sāk tās izmantot un kļūst atvērtāki. Nihilisms bieži vien ir ārējo apstākļu radīts."

Protams, integrācija un saliedētība nenotiek vienā dienā, vienā acumirklī no lielas neiecietības "iekāpt" lielā atvērtībā nav iespējams, taču pirmais mazais solis, ko ikviens var spert saliedētas un iekļaujošas sabiedrības virzienā, ir "aizskaitīt līdz 10 un iekost mēlē", pirms mesties ko rupju ierakstīt komentāros vai pateikt kādam uz ielas. Iecietība sākas no konkrētā indivīda, kas iemācās kontrolēt savas agresijas izpausmes.
"Cieņas aspekts ir svarīgs visos līmeņos. Pat ja tev ir tavs ļoti atšķirīgais viedoklis, paužot to, atceries, ka tev pretī arī ir cilvēks, tāds pats kā tu, un tas nekas, ka ar citādiem uzskatiem. Kā tu justos, ja šādā veidā kāds izturētos pret tevi? Latviešu sakāmvārds "Nedari otram to, ko negribi, lai kāds dara tev" izsaka visu. Ja to paturētu prātā, tas veicinātu cieņas momentu. Pat jau tu nepieņem otra viedokli, tad vismaz tas tevī neizraisa dusmas, naidu vai agresiju," mudina Pūce, piebilstot, ka neiecietība drīzāk rodas no neizpratnes, tāpēc jāturpina diskusijas. "Mūsu darbs – padarīt šīs lietas par ierastām. Mēs pierodam pie tā, ko redzam un dzirdam ikdienā, un tas vairs nešķiet biedējošs. Sabiedrībai nepieciešams laiks, lai nobriestu. Mēs nevaram darīt lietas, kurām neesam gatavi, bet jāapzinās, ka ar sevi var strādāt un savā personības briedumā var augt, tajā skaitā – viedokļa paušanas veidā."
Tāpat latvietim tik tuvo gānīšanos par valsts pārvaldes ierēdņiem, politiķiem vai NVO aktīvistiem itin vienkārši ir iespējams novirzīt pozitīvā gultnē.

"Varbūt nevajag kurnēt, bet gan padomāt, kā to darītu tu. Kā tu vari iesaistīties, lai procesi valstī kļūtu kvalitatīvāki un efektīvāki? Mūsu politiķi un valsts pārvaldes darbinieki ir tik viegli aizsniedzami kā vēl nekad. Ja tu vēlies, vari nokļūt pat pie Valsts prezidenta. Ja kaut ko vēlies mainīt un ja tev ir savs redzējums par to, kā tam vajadzētu notikt, Latvijā ļoti īsā laikā no idejas vari nonākt līdz iespējai to realizēt. Gan caur mūsu fonda programmām, gan tiekot pie konkrētiem lēmumu pieņēmējiem – visi ir atvērti, visi ir gatavi uzklausīt! Ikviena cilvēka aktivitātei un iesaistei ir milzīga nozīme un ietekme. Un tam piemīt sniega bumbas efekts – darot pilnīgi noteikti rodas," rezumē Sabiedrības integrācijas fonda sekretariāta direktore Zaiga Pūce.
Projekta ''Izstāstīt saliedētību” veidotāji: saturs – Sabīne Košeļeva, Andris Kārkluvalks, Oskars Morozovs un "Nords Porter Novelli",dizains – Inga Čujevska, izstrāde – Uldis Olekšs, redaktore – Kristīne Melne, projekta vadītāja – Marta Cīrule, publiskā sektora komunikācijas vadītāja – Anta Akantjeva-Ummere.
Informējam, ka DELFI portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē.