Projektu atbalsta
Sponsor Logo
IESAISTĪTIES, LAI VEIDOTU LABĀKU PILSĒTU
Tiesības un pienākums veidot vidi sev apkārt:
biedrība 'Free Riga'

Teksts: Indra Ēķe-Začeste
Foto: Veronika Vilhelma
Saliedēta un pilsoniski aktīva sabiedrība nodrošina plašu interešu aizstāvību un kvalitatīvu līdzdalību lēmumu pieņemšanā. To panākt gan varam tikai mēs visi kopā – mums katram ir pienākums iesaistīties un pilnveidot vidi un sabiedrību, jo tā ir ne tikai politikas veidotāju un pašvaldību atbildība – par to esam atbildīgi mēs paši. Iesaistes veidi lēmumu pieņemšanas procesā var būt dažādi, un dažkārt tā var izpausties pavisam praktiski, piemēram, rūpējoties par pilsētvidi – pamestu ēku sakopšanu un izmantošanu. Tieši šādā virzienā darbojas mūsu sarunas partneri no biedrības "Free Riga".
Šī gada sākumā tika apstiprinātas "Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādnes 2021.–2027. gadam", kas nodrošina nacionālās identitātes, pilsoniskas sabiedrības un integrācijas politikas pēctecību. Viens no pamatnostādnēs definētajiem rīcības virzieniem ir demokrātijas kultūra un iekļaujošs pilsoniskums. Viens no definētajiem virzieniem ir stiprināt pilsoniskās sabiedrības attīstību un ilgtspēju, veidojot pilsonisku kultūru un attīstot iekļaujošu pilsoniskumu.

Pamatnostādnēs ir norādīts, ka nepieciešams attīstīt līdzdalības formas, kas plānotas un balstītas iedzīvotāju vietējā līmeņa vajadzībās, piemēram, apkaimju un kopienu attīstības iniciatīvas atbilstoši dzīves videi – lielās pilsētas, mazpilsētas, lauku teritorijas. Pilsētas, urbānās vides attīstība ir viens no galvenajiem biedrības "Free Riga" darbības virzieniem. Par biedrības darbības mērķiem sarunājāmies ar biedrības valdes priekšsēdētāju Mārci Rubeni un attīstības un ilgtspējas projektu vadītāju Zani Ruģēnu.
Eksperimenti ar neizmantoto telpu un lietderīga tās lietošana
Biedrība "Free Riga" ir sabiedriska labuma organizācija, kuras pirmsākumos, 2013. gadā, vairāki aktīvisti no kultūras un pilsētpētniecības nozarēm sāka organizēt aktivitātes, lai atvērtu rīdziniekiem ēkas, kas netiek izmantotas, un nodrošinātu telpas tiem, kas realizē sabiedrisku darbību – strādā kultūras jomā, palīdz sociāli mazāk aizsargātām sabiedrības grupām un maznodrošinātajiem, meklē jaunus risinājumus vai uzsāk eksperimentālus projektus.

Kā norāda biedrības vadītājs Mārcis Rubenis, Rīgā ir liels neizmantots radošais potenciāls un cilvēku vēlme radīt ko jaunu, arī praktiski uzlabot dzīves kvalitāti sev apkārt, nevis dzīvot tikai patērētāju sabiedrības ikdienu. No otras puses – nomas un īres cenas kļūst arvien dārgākas, atstājot arvien mazāk telpas, kuras varētu atļauties jaunas vai sabiedriskas iniciatīvas. Saprotot, ka pieejama telpa un atrašanās kopā ar domubiedriem var dot lielu atdevi šai vajadzībai, "Free Riga" pirmie Latvijā sāka ieviest neizmantotu ēku radošas un sabiedriskas pagaidu lietošanas modeli, kas dod praktiskus izmaksu samazinājuma un ēkas apsaimniekošanas risinājumus īpašniekiem un ir izplatīts Vācijā, Nīderlandē, Anglijā un citviet ārvalstīs.
Biedrības mērķis ir radīt pieejamu telpu radošu un sabiedrisku ideju attīstībai, dodot iespēju cilvēkiem kopā veidot aizraujošāku, taisnīgāku un iekļaujošāku pilsētu. "Free Riga" pārstāvji paši sevi dēvē par sociālajiem revitalizētājiem. "Free Riga" darbojas pēc aprites ekonomikas modeļa un būtiskākās biedrības vērtības ir pieejama telpa sev un citiem, koprade, esošo resursu atkalizmantošana un permakultūras pieeja pilsētvidē, un dizains kā vides uzlabošanas un domāšanas veids.
"Vecas un tukšas ēkas ir mūsu resurss. Šajās ēkās mēs ienesam jaunu dzīvību, jaunas idejas. Sākotnēji tas bija māksliniekiem un radošo industriju pārstāvjiem, bet šobrīd mēs attīstāmies un skatāmies plašāk, veidojot sociālus inkubatorus dažādu jomu pārstāvjiem," biedrības darbību raksturo Zane Ruģēna.
"Vecas un tukšas ēkas ir mūsu resurss. Šajās ēkās mēs ienesam jaunu dzīvību, jaunas idejas. Sākotnēji tas bija māksliniekiem un radošo industriju pārstāvjiem, bet šobrīd mēs attīstāmies un skatāmies plašāk, veidojot sociālus inkubatorus dažādu jomu pārstāvjiem," biedrības darbību raksturo Zane Ruģēna.
Foto: Jānis Pešiks
Pašvaldības īpašuma izmantošana sabiedrības vajadzībām
Lai arī līdz šim šāda veida sadarbībā īstenota ar privātajiem īpašumiem, šobrīd "Free Riga" iet soli tālāk un vēlas sadarboties arī ar pašvaldību. "Līdz šim mūsu apsaimniekotās ēkas ir bijis privātīpašums. Bet mēs redzam, ka pašvaldība un valsts ir mūsu dabiskais partneris, jo gan valsts, gan pašvaldība skatās uz savu ieguldījumu atdevi sabiedrībai un kultūrai. Mums kā sabiedriskai organizācijai ir kopīgas intereses. Tāpēc sākam meklēt kopsaucējus ar pašvaldību un valsti un meklēt sadarbības iespējas veidot pieejamu telpu gan īstermiņā, gan ilgtermiņā," uzsver Mārcis Rubenis.

Redzot, ka arī Rīgas pašvaldībai pieder daudzi dīkstāvē esoši vai grūti attīstāmi īpašumi, biedrība ar Sabiedrības integrācijas fonda atbalstu īsteno projektu "Sabiedriska ēku pagaidu lietošana – pilsoniskās līdzdalības stiprināšana, sabiedriskā labuma un NVO sektora iespēju uzlabošana, neizmantoto pašvaldības un valsts ēku revitalizācija". Tā mērķis ir stiprināt pilsonisko līdzdalību un veicināt sabiedriskā labuma organizāciju iespējas iegūt lietošanā un apsaimniekot pašvaldības un valsts neizmantotās ēkas. Pirmais pašvaldības īpašums, kura atdzīvināšanai "Free Riga" šobrīd savā "Facebook" lapā aicina pieteikties radošas, kultūras un sabiedriskas iniciatīvas un kopīgi veidot pašvaldībai piedāvājuma tā attīstībai, ir ūdenstornis Āgenskalna priedēs, Alīses ielā 4.

Projekta kuratore un ilgstoša Āgenskalna kultūras aktīviste Anna Miesniece, uzskata, ka ūdenstornis ir pelnījis atdzimt par apkaimes iedzīvotāju uzmanības centru, kur mākslas un koprades enerģija maina cilvēku ikdienu: "Vēlamies sadarbībā ar vismaz 10 partneriem piedāvāt pašvaldībai atdzīvināt piecus torņa stāvus un dārzu, veidojot izmaksās pieejamu, multikulturālu un uz izaugsmi vērstu telpu, apkaimes iedzīvotāju iekļaujošu vidi, kas stiprina piederību un līdzdarbību".
Foto: Andrejs Strokins
Daudziem pamestiem īpašumiem pagaidu lietošana kā kultūrā un sabiedrībā balstīta pieeja ir vienīgā cerība atdzīvināt īpašumu un tā apkaimi. Balstoties uz pagaidu lietošanas pieeju, īpašumus iespējams arī mērķtiecīgi līdzattīstīt – aktivizēt, piesaistīt jaunas mērķauditorijas, prototipēt īpašuma vēlamo gala lietojumu, precīzāk noteikt vajadzīgos tehniskos uzlabojumus un efektīvāk investēt telpas transformācijā, kā arī piesaistīt ilgtermiņa lietotājus kā investorus.

Sākot sadarbību ar pašvaldību, "Free Riga" šobrīd apkopo savu līdzšinējo pieredzi, lai veiktu priekšizpēti par iespējām ar sabiedrības un kultūras iniciatīvām atdzīvināt neizmantoto Alīses ielas ūdenstorni: "Ar priekšizpēti mēs gribam rūpīgāk saprast, kādi ir gan tehniskie scenāriji un nepieciešamie ieguldījumi ūdenstorņa atgriešanai lietošanā, gan arī iespējamais saturiskais tā koncepts, balstoties uz reālām apkaimes vajadzībām un telpu pieprasījumu. Saprotot šo nepieciešamību, varam piedāvāt pašvaldībai jau konkrētus secinājumus, ko šajā vietā vajadzētu darīt un kādi no tā būtu ieguvumi, salīdzinot ar torņa pārdošanu vai tīri komerciālu attīstību," skaidro Mārcis.
Veiksmīgi piemēri telpu atdzīvināšanai
Pašlaik "Free Riga" atdzīvina trīs iepriekš pamestus īpašumus – Lastādijas kultūras kvartālu, kultūrtelpu "Alksnājs" un "Viskaļus" jeb Dzīves kvalitātes dizaina institūtu.

Viskaļi ir pirmais "Free Riga" ilgtermiņa projekts neizmantota valsts īpašuma atdzīvināšanā, kā arī lielākais un ambiciozākais projekts, kura mērķis ir attīstīt un revitalizēt bijušo RTU fakultāti – milzīgu ēku 15 000 kvadrātmetru platībā ar koncertzāli un āra teritoriju. 2020. gada augustā tika noslēgts līgums ar Rīgas Tehnisko universitāti par ēku kompleksa nomu uz 25 gadiem, un tas ietver divus būtiskus virzienus.

"Šobrīd mēs pakāpeniski attīstām Dzīves kvalitātes dizaina institūtu – ar mērķi sešu gadu laikā startēt starptautisku platformu, kas nodrošina pieejamas telpas un auglīgu vidi tādu projektu attīstīšanai, kuri rada risinājumus sabiedrības dzīves kvalitātes uzlabošanai. Šī projekta ietvaros mēs plānojam veikt izpētes, kā arī veicināt sadarbību starp daudzveidīgiem sektoriem - gan radošās industrijas pārstāvjiem, gan nevalstisko sektoru, gan jaunajiem uzņēmējiem, gan apkaimju iedzīvotājiem, lai kopīgi veidotu inovatīvus risinājumus sabiedrības dzīves kvalitātes uzlabojumiem", skaidro Zane Ruģēna. Vīzijā būtiskais virziens ir ilgtspēja, tādēļ plānā ir bijušo RTU fakultātes ēku renovēt pēc aprites ekonomikas principiem, tā, lai šī ēka kļūtu par ilgtspējīgas renovācijas piemēru Rīgai.

Pirmos divus gadus ēka atvērta pagaidu lietošanai un tajā pieejamas telpas darbnīcām, birojiem, studijām, pulciņiem, iekštelpu un āra pasākumiem. Pēc pirmā gada Viskaļos ir vairāk nekā 80 rezidenti, no kuriem lielākā daļa ir radošās nozares pārstāvji. Nu "Free Riga" Viskaļu telpās labprāt uzņem arī nevalstiskās organizācijas, jaunos uzņēmējus un citas organizācija, kuras dod sabiedrisku labumu.
Foto: Veronika Vilhelma
Tiesības un pienākums iesaistīties
Kā norāda Mārcis Rubenis, ir svarīgi jau tagad rūpēties par to, lai pilsēta būtu pieejama un lai pēc pieciem gadiem, atskatoties atpakaļ, nebūtu sevi jāšausta par to, ka atbilstošajā brīdī mēs neko nedarījām: "Izpārdots valsts un pašvaldības īpašums un dārga, elitāra pilsēta, kuru pamet jaunieši, jo viņiem nav kur izpausties, eksperimentēt un mācīties, ir stāsts, kuru negribam, tāpēc mēs aktīvi meklējam iespējas pašiem sadarboties ar valsti un pašvaldību ilgtermiņā pieejamas un iekļaujošas pilsētvides veidošanai. Pilsētas telpa nevar būt tikai pelnīšanai. Pilsētas telpa ir, pirmkārt, platforma, kurā cilvēkiem veidot sev piemērotu vidi."

Arī Zane Ruģēna piebilst, ka iedzīvotajiem pašiem vajag interesēties un iesaistīties vides veidošanā:
Mums kā pilsētas iedzīvotājiem ir tiesības pašiem veidot pilsētu, ir tiesības uz pieejamību. Taču tās nav tiesības paģērošā formā. Tas ir arī pienākums. Mēs paši veidojam labāku pilsētu un sabiedrību.
Projekta ''Izstāstīt saliedētību” veidotāji: saturs – Sabīne Košeļeva, Andris Kārkluvalks, Oskars Morozovs un "Nords Porter Novelli",dizains – Inga Čujevska, izstrāde – Uldis Olekšs, redaktore – Kristīne Melne, projekta vadītāja – Marta Cīrule, publiskā sektora komunikācijas vadītāja – Anta Akantjeva-Ummere.
Informējam, ka DELFI portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē.