JAUNĀ KLIMATA BALSS
Ceļā uz zaļo dzīvesveidu:
ko tieši darīt jaunietim?
Ko jaunietis ir gatavs darīt, lai palīdzētu un saglabātu vidi mums apkārt? Cik tālu viņš ir gatavs iet? Dažādu uzskatu un pieredžu stāsts. No lielpilsētas šaurības līdz lauku idillei.
Turpmāko minūšu laikā nonāksim trīs dažādās Latvijas vietās, kur sastapsim vairāk nekā simts jaudīgu, radošu un enerģisku cilvēku. Viņi ir gatavi strādāt, lai rūpētos un iestātos par vidi.
Latvijas Ekoskolas
Aizrautīgas un radošas Latvijas skolas, kurās mācās par vidi līdzatbildīgi, uzņēmīgi un motivēti cilvēki
Ikkatrā skolā kaut nedaudz tiek domāts par vides pārmaiņām, vides daudzveidības saglabāšanu - dabaszinību un bioloģijas stundu temati, informatīvās zīmes un plakāti skolā. Tomēr teju 200 skolas visos Latvijas reģionos ir apņēmušās spert soli tālāk - no pasīvas obligātās vielas teorētiskās apguves līdz dalībai dažādos vides tēmai veltītos forumos, pasākumos un aktivitātēs visa gada garumā, pat spītējot aukstam un lietainam laikam. Tās ir Ekoskolas.
1994. gads
Izveido starptautisko Ekoskolu kustību
51 000 skolu
Tik daudz Ekoskolu ir visā pasaulē
200 izglītības iestāžu
Teju tik daudz Ekoskolu ir Latvijā.
Valstī kopumā (2018. gada dati, CSP) ir 1475 izglītības iestāžu (PII, vispārizglītojošās skolas, profesionālās izglītības iestādes, augstskolas/koledžas).
7 soļi
Ekoskolu programmas stūrakmeņi:
  1. Ekopadomes izveide
  2. Skolas vides novērtējums
  3. Rīcības plāna izveide
  4. Pārraudzīšana un izvērtēšana
  5. Saikne ar mācību procesu
  6. Skolas un sabiedrības iesaiste
  7. Vides kodeksa sastādīšana
Pavasara sākumā Salaspilī norisinājās Ekoskolu Ziemas forums 2020. Šis bija jau 7. Ekoskolu Ziemas forums, kurā piedalījās 350 jauniešu un skolotāju no Latvijas Ekoskolām. Forums norisinājās 3 dienas, kuru laikā jauniešiem tika dota iespēja apmeklēt meistarklases, darbnīcas, nodarbības, kā arī veikt pieredzes apmaiņu un iegūt jaunus draugus. Raksta tapšanas nolūkos, piedalījāmis arī mēs.

Ziemas foruma noslēguma dienā tā dalībnieki kopā ar viņu skolotājiem un pasākuma organizātoriem devās miermīlīgā gājienā cauri Salaspilij uz Daugavmalu. Tajā gājiena dalībnieki izsauca dažādus uz rīcību rosinošus saukļus, kā arī veica zibakciju pilsētas centrā. Gājiena noslēgumā pie Rīgas HES ūdenskrātuves Ekoskolu pārstāvji vienojās dziesmu dziedāšanā ar lībiešiem un sanāca uz foruma oficiālo kopbildes fotogrāfēšanu.

Šajā video aptaujājām dažus no Ekoskolu Ziemas foruma dalībniekiem un organizētājiem, lai saprastu, kādi ir viņu iespaidi, stāsti, emocijas foruma noslēguma dienā, ko jaunu foruma gaitā viņi ir ieguvuši.
Ekoskolu programmas vadītājs Latvijā un Ekoskolu forumu organizētājs Daniels Trukšāns intervijā uzsver, ka Ekoskolu kustība sākās 2017. gadā, kad Kuldīgas pašvaldība ar savu iniciatīvu nāca klajā un piedāvāja citām skolām arī pievienoties pasaules Ekoskolu kustībai.

Vaicāts par to, vai pats savā ikdienā ievēro videi draudzīga dzīvesveida principus, atbild apstiprinoši. "Ir ļoti svarīgi, ja tu par kaut ko māci, izglīto un runā par rīcību vides labā, tad tev pašam ir jābūt labajam piemēram," tā Daniels Trukšāns sacīja intervijā "Delfi" #Storygram skolas pārstāvjiem.
Kā kļūt par Ekoskolu?
Sapulcējieties!
Atrodi savā mācību iestādē domubiedrus, kuriem ir vēlme darboties vides labā, sapulcini komandu, domubiedru grupu.
01
Izpētiet!
Izpētiet situāciju, kāda ir tavā skolā, tavā reģionā (pilsētā/novadā/ciemā). Sagatavojiet rīcības plānu.
02
Darbojieties!
Vides izglītības fonda mājaslapā (videsfonds.lv) var atrast dažāda veida informāciju gan par pieteikšanos Ekoskolas statusam, gan par Ekoskolu kustības mērķiem, darbības virzieniem un turpmākajiem pasākumiem.
03
Jaunie reindžeri
Jaunieši, kas gatavi savu brīvo laiku veltīt dabai un tās aizsardzībai
Tālāk mūsu ceļš ved cauri Pierīgas mežiem un pļavām, garām jau daudzus gadus slēgtajam restorānam un kafejnīcai "Sēnīte", līdz visbeidzot iebraucam 1973. gadā dibinātā Gaujas Nacionālā parka teritorijā. Vēl nedaudz un nonāksim Gaujas līkloču un skaisto mežu ielenkumā - Līgatnes dabas takās.
"Gaujas Nacionālajā parkā ir vajadzīgi jauni cilvēki, kas uzturēs ideju par dabas daudzveidības saglabāšanu."
Ne tikai skolas, bet arī paši skolēni individuāli piedalās vides saglabāšanas pasākumos. Tie ir jaunie reindžeri, kuri ir gatavi ziedot savu brīvo laiku, lai palīdzētu dabai, kā arī veiktu sabiedrības izglītošanas funkciju, piemēram, vadot darbnīcas, pasākumus un pārgājienus. Šī kustība tika izveidota 2002. gadā, kad Eiroparku federācija ("Europarc Federation") izstrādāja Jauno reindžeru programmu, kuras mērķis ir veicināt jauniešu izpratni un ieinteresētību dabas izzināšanā, dabas aizsardzībā.
2002. gads
Jauno reindžeru kustības izveide Eiropā
2004. gads
Jauno reindžeru kustības izveide Latvijā
12-18 gadus vecs
Vidējais jaunā reindžera vecums
4 grupas
Latvijā darbojas šādas jauno reindžeru grupas:
  1. Gaujas Nacionālā parka
  2. Ķemeru Nacionālā parka
  3. Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta
  4. Papes dabas parka
Jauno reindžeru kustības tradīcijas Latvijā aizsākās 2004. gadā, kad Meldra Langenfelde un Māris Ansis Mitrevics (ilggadējais dabas aizsardzības inspektors) Gaujas Nacionālajā parkā pirmo reizi sapulcināja ieinteresētus, motivētus un radošus jauniešus, kuri būtu gatavi aizsargāt un saglabāt vidi. Gadu gaitā jauno reindžeru un to grupu skaits tikai pieaug, kas ir ļoti laba tendence. Pašlaik četrās īpaši aizsargājamās dabas teritorijās darbojas jauno reindžeru grupas.

Reindžeriem ir iespēja ne tikai iepazīt Latvijas dabas un kultūrvēsturisko mantojumu, bet arī iegūt pieredzi un jaunus draugus Eiroparku federācijas organizētajās starptautiskajās jauno reindžeru nometnēs. Jaunie reindžeri no Gaujas Nacionālā parka starptautiskajās nometnēs piedalās kopš 2008. gada.

Jaunie reindžeri dodas dabā, piedalās, kā arī organizē dažādus pasākumus. Reindžeri dodas pārgājienos ar pieredzējušiem dabas sargiem un vides speciālistiem, talko, mācās neformāli - nevis skolas solos, pie tāfeles, bet radošā un atraktīvā veidā - mežā, pļavā, purvā un citviet dabā. Dodoties pārgājienos, reindžeri iepazīst un prot novērtēt sava reģiona nozīmīgākās un vērtīgākās dabas vērtības.

Papildus ierastajiem pienākumiem un darbiem, jaunie reindžeri kopā ar saviem koordinātoriem organizē citus, netradicionālus pasākumus - Gaujas Nacionālā parka jauno reindžeru grupa ir īstenojuši projektu "Iepazīsti nakts dabu", kurā piedalījās vienaudži no citām organizācijām, bet Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta jauno reindžeru grupa ir sniegusi savu palīdzību projektā "Dabas koncertzāle", kur jaunieši piedalījās zinātnisko laboratoriju darbības nodrošināšanā, kā arī vadīja radošās darbnīcas.
Anna Maļiņina
Līgatnes dabas taku dabas izglītības un informācijas speciāliste
"Jaunie reindžeri - tie ir jaunieši, vecumā no 12 līdz 18 gadiem, kam rūp vide, dabas daudzveidības saglabāšana. Viņi ir tie jaunieši, kas ar savu balsi, saviem darbiem iet, cīnās, māca citus un izglīto.
Reindžeri ir tie cilvēki, kas ne tikai mācās skolā, bet caur neformālas izglītības iespējām, viņi mācās darot, ejot līdzi reidos dabas inspektoriem."

Maļiņina ir novērojusi, ka sabiedrība šobrīd vēl nav sapratusi jauno reindžeru nozīmi, to pienākumus. Pēc viņas domām, šī tēma būtu jāaktualizē skolās, lai bērni un viņu vecāki zinātu par šādu iespēju iesaistīties un dot savu pienesumu vides aizsardzības jomā.
Kā kļūt par jauno reindžeru?
Noskaidro!
Dabas aizsardzības pārvaldes mājaslapā (daba.gov.lv) ir pieejama informācija par jauno reindžeru grupām visā Latvijā, kā arī šeit ir atrodama informācija par jauno reindžeru koordinātoriem dažādos Latvijas novados.
01
Iegūsti atļauju!
Lai piedalītos Jauno reindžeru kustībā, ir nepieciešama vecāku parakstīta atļauja.
02
Darbojies!
Pašlaik visā Latvijā ir 4 jauno reindžeru grupas - Gaujas Nacionālajā parkā, Ķemeru Nacionālajā parkā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā un Papes dabas parkā.
03
"Brauc ar vello, izglāb korello!"
Esam paviesojušies Līgatnes dabas takās un pie Gaujas Nacionālā parka reindžeriem, tālāk dodamies pa Vidzemes šoseju, aiz muguras atstājot Ieriķus, Melturus un Bērzkrogu. Pie Smiltenes pagrieziena dodamies pretējā virzienā - uz Gulbeni. Tad vēl jāmēro 35 km. Pēc pustundas ilga brauciena nonākam Latvijas ziemeļaustrumos – Balvos.

Mūsu ceļojumu pa Latviju noslēgsim pilsētā, kura atrodas divu ezeru - Balvu un Pērkona - krastā. Tā ir Balvu pilsēta. Neskatoties uz to, ka galvaspilsēta ir 220 km attālumā un līdz Eiropas Savienības ārējai robežai ir 37 km, Balvu jaunieši ir uzņēmīgi un radoši, viņu darbi runā skaļāk par vārdiem. Jaunieši ne tikai iesaistās dažādos pulciņos, nodarbībās un apmācībās, bet arī rūpējas par vidi un tās daudzveidības saglabāšanu.
Gunita Prokofjeva (Balvu jaunatnes lietu speciāliste)
"Jauniešiem jāgūst pirmā dzīves pieredze šeit un jājūtas tikpat labi, kā jebkur citur Eiropā"
"Jauniešiem jāgūst pirmā dzīves pieredze šeit un jājūtas tikpat labi, kā jebkur citur Eiropā" (Citāta autors: Balvu jaunatnes lietu speciāliste Gunita Prokofjeva)

Balvu novada jaunieši darbojas Balvu Bērnu un jauniešu centrā (BBJC), kas ir Balvu pašvaldības dibināta iestāde. Centram ir daudz darbības virzienu, piemēram, valodu apmācības, tehniskā jaunrade, jaunatnes līderu apmācības, vides izglītības pulciņš un citas nodarbības, kurās bērni un jaunieši var pilnveidot un bagātināt savas zināšanas, paplašināt redzeslauku.

Balvos tikāmies (tikšanās notika pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas Latvijā) ar Balvu jaunatnes lietu speciālisti Gunitu Prokofjevu. Viņa jau ceturto gadu strādā ar jauniešiem Balvu pilsētā, kā arī citās novada apdzīvotajās vietās - Tilžā un Bērzpilī. Prokofjeva uzskata, ka Balvu pašvaldība un izglītības iestādes veic nepieciešamās darbības, lai izglītotu jauno paaudzi vides lietās. Vasarās tiek organizētas dažādas nometnes, kur bērni un jaunieši praktiskā veidā sastopas ar vides problēmām un rod tām mērķtiecīgus un motivētus risinājumus. Speciāliste atminas, ka nometnē Baltinavā tās dalībnieki kopā ar skolotājām ir atraduši vairākus dižkokus, kuriem līdz tam netika pievērsta uzmanība. Arī BBJC tiek organizētas dažādas vides saglabāšanas tēmā balstītas nometnes.

Balvu jaunieši esot izveidojuši sava centra teritorijā brīvdabas stūrīti no paletēm un citiem otrreiz izmantojamiem materiāliem. Centrā kādu laiku darbojās brīvprātīgā no Norvēģijas, kurai dabas aizsardzības tēma bija tuva.
Gunita Prokofjeva
Balvu jaunatnes lietu speciāliste

"Mēs [latvieši] esam zaļi un bagāti, jo mums daba ir tepat aiz loga, tā ir atzinuši brīvprātīgie, kas darbojušies jauniešu centrā, jo viņi nāk no zemēm, kur aiz loga vērojama pavisam cita ainava"

Prokofjeva uzsver, ka kopā ar jauniešiem izbraukumos pilsētā un novadā dodas ar nemotorizētajiem spēkratiem, proti, velosipēdiem, tādā veidā paužot skaidru attieksmi vides jautājumā un rādot novadniekiem piemēru, no kura mācīties. Jauniešu centra dalībnieki regulāri organizē apkārtnes sakārtošanas talkas, kurās iesaistās daudzi pilsētas iedzīvotāji.

Jaunatnes darba speciāliste ir novērojusi, ka, pateicoties izglītības sistēmai, šobrīd jaunieši ir izglītoti par vides pārmaiņām un to, kā pret tām cīnīties.

Līdzīgi kā Balvu jaunieši, arī Gunita Prokofjeva priekšroku dod dabai draudzīgam dzīvesveidam. Lūk, kādus padomus viņa dod:
Kā rūpēties par vidi?
Daži vienkārši, taču svarīgi soļi:
Atbildīga transporta izvēle!
Ja iespējams, tad neizmanto automašīnu, bet gan brauc ar velosipēdu vai pārvietojies ar kājām. Izmanto sabiedrisko transportu.
01
Neņem maisiņu!
Lai gan polietilēna maisiņi ir ērti, izskatīgi un pieejami, neņem tos! Tiem ir negatīva ietekme uz vidi. Veikalos ir pieejami papīra maisi, kā arī vari iegādāties vai pats izgatavot vairākkārt lietojamo auduma maisiņu.
02
Sakop vidi!
Ja dodies dabā - savāc aiz sevis ne tikai savus atkritumus, bet, ja iespējams, arī citu. Piedalies talkās, bet sāc ar savu māju, savu kāpņu telpu, savu pagalmu. Sakoptā, labiekārtotā un mūsdienīgā vidē ir patīkamāk dzīvot.
03
Mūsu kopējais maršruts cauri Vidzemei un Latgalei bija 485 km jeb 7 stundu garš. Tomēr mūsu sastaptajiem stāsta varoņiem šis ceļš līdz savai izaugsmei un attīstībai ir krietni garāks. Mūsuprāt, šādi motivēti, radoši un par vidi līdzatbildīgi cilvēki ir liela Latvijas vērtība, jo tādu vēl nav pietiekami daudz. Viņi ir pelnījuši, lai par viņiem stāsta. Kā pārliecinājāmies, tad par "zaļu" jeb videi draudzīgu cilvēku kļūt ir pavisam viegli. Pats galvenais - ir uzdrīkstēties, iedrošināt savus līdzcilvēkus un sākt. Lai izdodas!
Raksta autori
Mariss Priekulis
Siguldas Valsts ģimnāzija
Dima Borjajevs
J.G.Herdera Rīgas Grīziņkalna vidusskola
Angelina Petrova
Rīgas Ziepniekkalna vidusskola
Rēzija Slišāne
Balvu Valsts ģimnāzija
DELFI modernās žurnālistikas skola jauniešiem #Storygram. Sadarbībā ar Baltijas Mediju izcilības centru un organizāciju “Internews". Ar skolēniem strādāja DELFI komanda: dizainere Natālija Šindikova, fotoredaktors Kārlis Dambrāns, žurnālisti Filips Lastovskis un Sanita Upleja, sociālo tīklu redaktors Jānis Sildniks, "DELFI Brand Studio" galvenā redaktore Kristīne Melne un mārketinga vadītāja Elise Bikova.
Informējam, ka DELFI portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē.