Salaspils Botāniskā dārza direktors Andrejs Svilāns ir gatavs pieķēdēties pie nociršanai paredzēta simt gadus veca ozola. Ozolu plānots nocirst, jo tas traucējot krustojuma pārveides plāniem un topoša lielveikala iebrauktuves būvniecībai, vēsta portāls "Apriņķis.lv".

Ozols aug Salaspilī, Lauku ielā, vietā, kur iecerēts pārveidot Lauku, Daugavas un Kļavu ielu krustojumu. Neparastais koks labi iekļāvies pilsētvidē un savulaik bijis iemesls, lai Lauku ielu izbūvētu ar ievērojamu līkumu, kas ļāva saglabāt koku. Taču patlaban, plānojot pārveidot šo krustojumu un izveidot iebrauktuvi pie tam līdzās topošā lielveikala "Rimi", ozola likteni dažās minūtēs ceturtdien izlēma Salaspils novada dome – "jānocērt", vēsta portāls.

Par to saniknots ir Salaspils Botāniskā dārza direktors un Latvijas dendrologu biedrības prezidents Andrejs Svilāns (ZZS), kurš arī norādījis – šī koka "veselības stāvoklis" esot teju ideāls.

"Krustojuma rekonstrukcijas projekta autoram jābūt vismaz minimālai sajēgai par dabas vērtībām pilsētvides kontekstā," viņš izteicies.

Piektdien Svilāns tiekas ar Salaspils novada domes izpilddirektoru Andreju Jaunkalnu, lai censtos pārliecināt par to, ka nocirst ainavisku ozolu pilsētas centrā būtu klajš neprāts.

"Drīzāk mums jādomā par šī ozola iekļaušanu vietējas nozīmes dabas pieminekļu sarakstā," paudis Svilāns. Viņš portālam "Apriņķis.lv" izteicis gatavību aizstāvēt koku, vajadzības gadījumā pat pieķēdējoties pie tā.

Jaunā lielveikala dēļ satiksmes intensitāte koka apkārtnē palielināsies, taču ir iespējams atrast risinājumus, lai koku nenocirstu. Svilāns piedāvājis iecerēto ceļu izbūvēt kokam abās pusēs. Tomēr krustojuma projektētājs Svilānam aizrādījis, ka otrpus ozolam ceļu nav iespējams izbūvēt.

Savukārt domes solījumu pēc ozola nozāģēšanas iestādīt jaunus kokus, bet nozāģēto ozola stumbru izmantot Ako pieminekļa atjaunošanai, Svilāns nosaucis par "acu aizmālēšanu".

Neskatoties uz to, ka Lauku ielas milzenis ir parastais ozols, tā vainaga projekcija ir šaura, forma – noapaļoti cilindriska. "Koks ir pietiekami savdabīgs un pietiekami netraucējošs," aizrādījis Svilāns. Viņš uzskata, ka ozols pat ir klonēšanas vērts, jo šādas formas ozoli varētu būt pieprasīti pilsētu apstādījumos.

Izdodot rīkojumu par ozola nociršanu, esot pārkāpti Ministru kabineta noteikumi par koku ciršanu ārpus meža, kas nosaka – šāda izmēra ozola ciršana pieļaujama tikai ar Dabas pārvaldes akceptu, taču pašvaldība atļauju nav saņēmusi, norāda portāls.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!