Latvijas Okupācijas muzejs atsevišķi vērtēs katru demontējamo padomju režīmu slavinošu objektu, vai to būtu nepieciešams saglabāt muzeja krājumā, atzīmēja muzeja direktore Solvita Vība.
Pēc viņas paustā, potenciāli demontējamos objektus Ministru kabinets (MK) noteiks līdz 31. jūlijam, tāpēc patlaban esot pāragri runāt, kādi un cik nojaucamie objekti Okupācijas muzeju varētu interesēt. Zināms, ka MK objektu sarakstu, kas būtu demontējami, gatavo Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde (NKMP).
Vība skaidroja, ka likums jau tagad paredz objekta demontāžu Pārdaugavā. Arī pašvaldībām ir deleģētas tiesības novērtēt šādus objektus savā teritorijā.
Runājot par objektu saglabāšanu, Okupācijas muzeja direktore skaidroja, ka runa var būt par visa objekta saglabāšanu, fragmenta vai detaļas saglabāšanu. Viņa norādīja, ka objektu saraksti tiks vērtēti, lai noteiktu saglabāšanas apjomus, jo no tā ir atkarīga demontēšanas metode.
Tā kā arī pašvaldības lems par objektiem, kas atrodas to teritorijā, materiāli par pieminekli vai piemiņas zīmi tiks nodoti Okupācijas muzejam un NKMP, kas vērtēs, vai objektu saglabāt un kādā apjomā. Pēc Vības paustā, ja Okupācijas muzejs pieņems lēmumu, ka konkrētais objekts nav saglabājams muzeja krājumā, tas tiks fiziski iznīcināts.
Runājot par šī procesa finansiālo pusi, Okupācijas muzeja direktore uzsvēra, ka likumā ir paredzēti finanšu līdzekļi. Viņa atzīmēja, ka budžets šim gadam jau ir pieņemts, tāpēc šim nolūkam tiks atvēlēti līdzekļi no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".
Savukārt turpmāk šim specifiskajam krājumam būs paredzēti budžeta līdzekļi. Tas nepieciešams, lai objektus uzņemtu krājumā, uzturētu, pētītu un, iespējams, eksponētu vai interpretētu. Pēc Vības paustā, vienlīdz būtiski ir saprast un noteikt, kāda ir objektu vēsturiskā un arī mākslinieciskā vērtība.
"Gribu uzsvērt, ka lēmums par objektu uzņemšanu krājumā ir jāpieņem ļoti atbildīgi. Mēs nevaram visus objektus savākt kādā angārā, tāpēc tie tiks rūpīgi izsvērti, jo priekšmeta vai objekta uzņemšana krājumā nozīmē tā glabāšanu uz mūžīgiem laikiem. Tam ir jābūt nozīmīgam vēsturiski un vērtībai, kas jāsaglabā," sacīja Vība, piebilstot, ka lēmums ir pragmatiski jāpieņem, lai lietderīgi un pietiekami ekonomiski izmantotu valsts līdzekļus objektu saglabāšanā.
Jautāta, kad Okupācijas muzejs un NKMP varētu nonākt pie kopsaucēja par objektiem, kurus plānots uzņemt krājumā, saglabāt vai iznīcināt, Vība uzsvēra, ka likums jau patlaban nosaka, ka, piemēram, objekts Pārdaugavā ir demontējams. Līdz 15. novembrim ir demontējami visi objekti, uz kuriem attiecas likums "Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā".
"Protams, tas ir ļoti saspringts darbs. Pāris mēnešu laikā ir jāizdara tas, ko mēs līdz šim neesam darījuši - vērtējuši objektus tādā veidā. Visi objekti ir jāfiksē, jādokumentē, jāapraksta, lai tas paliek kā vēstures liecību apkopojums. Tas ir svarīgi, jo arī tas ir vēstures stāsts, lai arī šo procesu un objektus mēs dokumentētu, ja objekts vai tā daļa netiek saglabāti," norādīja Vība.
Okupācijas muzeja direktore norādīja, ka jebkādā gadījumā dokumenti un vēstures liecības par objektiem paliks. Savukārt, vai saglabās objekta daļu, fragmentu vai objektu pilnībā, par to lems eksperti. Vība atzīmēja, ka būs jāizstrādā sistēmiska pieeja, kritēriji, kas palīdzētu objektus novērtēt un sistematizēt.
Jau vēstīts, ka Saeima 16. jūnijā galīgajā lasījumā pieņēma likumu "Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā", kas nosaka, ka totalitāros režīmus slavinoši objekti būs jādemontē līdz 15. novembrim.
Par likumu nobalsoja 61 deputāts, bet pret bija 19.
Deputāti noraidīja priekšlikumus par šo objektu agrāku nojaukšanu augustā vai septembrī. Iepriekš Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā Rīgas pilsētas izpilddirektora padomnieks Māris Knoks pauda nostāju - ņemot vērā padomju pieminekļa Pārdaugavā izmērus, jau iekļauties termiņā līdz 15.novembrim pašvaldībai būs izaicinājums.
Likumā noteikta Uzvaras parkā esošā pieminekļa nojaukšana. Tā pazemes daļas demontāža būs jāveic līdz 2023. gada 30.jūnijam. Pārējos demontējamos objektus līdz 31. jūlijam noteiks Ministru kabinets.
Demontāžas veikšana būs pašvaldības pienākums, kuras teritorijā objekts atrodas. Plānots, ka demontāžu primāri finansēs no fizisko un juridisko personu ziedotajiem finanšu līdzekļiem, ja tādi ir. Pārējos nepieciešamos līdzekļus finansēs vienādā apmērā no valsts un attiecīgās pašvaldības budžeta līdzekļiem.
Likumā ietverti arī objektu demontāžas īpašie noteikumi, tostarp noteikts, ka attiecīgā pašvaldība ir tiesīga ierosināt demontāžu neatkarīgi no objekta un zemes, uz kuras tas atrodas, piederības.
Demontēto objektu oriģinālās detaļas vai fragmentus ar māksliniecisko vērtību, arhitektonisko kvalitāti vai kultūrvēsturisku vai izglītojošu nozīmi iekļaus Latvijas Okupācijas muzeja krājumā. Demontēto objektu oriģinālās detaļas vai fragmentus Latvijas Okupācijas muzejs varēs nodot glabāšanā valsts, pašvaldības vai privātam akreditētam muzejam.
Lai noteikto vērtīgās daļas, paredzēts izmantot trīsdimensionālo lāzerskenēšanu. Pieļauts, ka kopā ar informācijas apkopošanu kopējie darbi varētu prasīt ap diviem mēnešiem.
Pieņemtā likuma anotācijā pausts, ka tā mērķis ir nepieļaut Latvijas kā demokrātiskas un nacionālas valsts vērtību noniecināšanu un apdraudējumu, paust nosodošu nostāju pret PSRS un nacistiskās Vācijas prettiesiskajām okupācijas varām, kā arī novērst nepatiesu, neprecīzu un neobjektīvu vēsturisku notikumu atspoguļojumu.
Ar jauno likumu noteikts, ka publiskajā vidē aizliegts eksponēt pieminekļus, mākslinieciskus veidojumus un citus objektus, kas atbilst vismaz vienam no šiem kritērijiem - piemineklis slavina PSRS vai nacistiskās Vācijas okupācijas varu, ar to saistītu notikumu vai personu, slavina totalitārisma ideoloģiju, vardarbību, militāru agresiju un kara ideoloģiju, kā arī ietver padomju varas vai nacisma simbolus.
Tomēr likumā tiek izcelts, ka tas neattiecas uz pieminekļiem, piemiņas zīmēm, piemiņas plāksnēm, piemiņas vietām, vai citiem veidojumiem, kas atrodas karā kritušo karavīru apbedījuma vietās, kā arī padomju vai nacistiskās terora upuru piemiņas vietās.
Jautājums par pieminekļu nojaukšanu īpaši aktualizējās pēc Krievijas sāktā kara pret Ukrainu.
