Foto: DELFI
Tiem klientiem, kas jau saņem pakalpojumus, kam jau ir skatakas un pieslēgumi, nekas nav jāpārbūvē – Ūdenssaimniecības pakalpojumu likumam nav atpakaļejoša spēka. Tikai jaunajiem klientiem, kas vēlēsies turpmāk saņemt šos pakalpojumus, ir par to jādomā un jāvēršas pie saviem sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem, trešdien Latvijas Radio sacīja Latvijas ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumu asociācijas izpilddirektore Baiba Gulbe.

Laikraksts "Latvijas Avīze" otrdien vēstīja, ka Ūdenssaimniecības pakalpojumu likums liek iedzīvotājiem pašiem rakt skatakas – nelielas lūkas zemē, kurās ievietots ūdens skaitītājs, ārpus sava īpašuma, par ko sašutuši Smiltenē dzīvojošie pensionāri, jo par šo pakalpojumu jāmaksā no 500 eiro līdz pat 1000 eiro.

Gulbe Latvijas Radio uzsvēra, ka "ažiotāža ir sacelta diezgan liela un tā ne vienmēr it tāda patiesa informācija pienākusi iedzīvotājiem". Smiltenē, visticamāk, ir iespējama nesaprašanās starp iedzīvotājiem un sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju, pauda Gulbe.

Viņas vērtējumā var rasties situācija, kad iedzīvotāji lieto ūdeni ne tikai savā virtuvē, bet arī siltumnīcā vai saimniecības ēkā, un tad varētu būt prasība uzstādīt mēraparāta mezglu, lai nebūtu situācijas, ka par ūdeni konkrētais cilvēks nemaksā, bet faktiski par to viņa vietā maksā citi iedzīvotāji.

Gulbe sacīja, ka katrs objekts tiek apskatīts atsevišķi un iedzīvotājiem nav pamata satraukumam, jo uzņēmumi piedāvā palīdzību, piemēram, atliktos maksājumus vai piedāvā skataku izbūvēt paši un tas tiek darīts, saskaņojot ar iedzīvotājiem un slēdzot līgumu.

Viņa atzina, ka kopumā nav liels skaits to iedzīvotāju vai namu, kam šādas skatakas būs jāizbūvē – tie ir atsevišķi gadījumi, un daudzas pilsētas jau šos jautājumus ir atrisinājušas, piemēram, Madona, Cēsis, Liepāja, tā kā situācija Smiltenē ir "tāds skaļš gadījums". Gulbes skatījumā Smiltenes gadījumā būtu rodami kādi citi instrumenti tam, kā pašvaldība varētu palīdzēt šo jautājumu atrisināt.

Smilteniešu minētās summas, kas jāmaksā par šādu pakalpojumu – no 500 eiro līdz 1000 eiro, tiešām tādas varētu būt, jo "ir skatakas, kas tiek piedāvātas ar siltinājumu iekšā, tās ir dārgākas, bet ir arī lētāki risinājumi," sacīja Gulbe.

Jau vēstīts, ka pagājuši divi gadi, kopš spēkā stājies Ūdenssaimniecības pakalpojumu likums, kurā sadaļa par vienotu kārtību ūdenssaimniecības pakalpojumu piegādē visā valsts teritorijā jāievieš praksē līdz 2020. gadam.

Lai ieviestu šo vienoto kārtību, sākušas rosīties gan pašvaldības, gan komunālie uzņēmumi. Dzīvokļu un māju īpašnieki tiek brīdināti, ka vajadzēs šķirties no diezgan ievērojamas naudas summas – 500 vai pat 1000 eiro komercuzskaites mēraparāta mezgla izveidošanai, ja izmantos firmas pakalpojumu. Ja pamata darbus var veikt mājīpašnieks pats, sanāks krietni lētāk, otrdien vēstīja laikraksts "Latvijas Avīze".

Uzzinot šādus paredzamos darbus, 30 Smiltenē privātmājās dzīvojošie iesnieguši vēstuli novada domes priekšsēdētājam Gintam Kukainim (NA), lūdzot rīkoties pilsētnieku interesēs, kā arī solot vērsties pie tiesībsarga.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!