Vasaras mēnešos Valsts vides dienests (VVD) saņēmis 1000 iedzīvotāju sūdzības, no kurām visbiežāk tika ziņots par traucējošu smaku. Pēc pārbaužu veikšanas pārkāpumi uzņēmumu darbībā atklāti vien piecos gadījumos, portālu “Delfi” informēja VVD.
Visvairāk sūdzības par traucējošu smaku VVD saņēmis augustā – 501. Pēc pārbaužu veikšanas dienests secinājis, ka uzņēmumi darbojas normas robežās un smakas ir nenovēršama blakus parādība dažādos ražošanas, rūpniecības un lauksaimniecības procesos.
VVD secina, ka, pērkot nekustamo īpašumu, iedzīvotāji nepievērš uzmanību tam, kādi uzņēmumi atrodas konkrētās vietas tuvumā – pat ja tas nav redzams no izvēlētās vietas, tomēr gada siltākajos mēnešos tā darbība var pārsteigt ar nepatīkamu smaku.
" Ir jāsaprot, ka dažu nozaru uzņēmumiem traucējoša smaka ir neizbēgams faktors, tādēļ ir vērtīgi būt zinošiem un pārliecināties par apkārt esošajiem uzņēmumiem pirms nekustamā īpašuma iegādes. Jo īpaši izvēloties apbūves zemi vai mājvietu gada vēsākajā periodā VVD aicina iedzīvotājus painteresēties par tuvākajā apkaimē esošajiem uzņēmumiem un izvērtēt vai to darbība neietekmēs labsajūtu atvaļinājuma periodos, vasaras siltajos mēnešos," norāda VVD ģenerāldirektore Elita Baklāne-Ansberga.
Izvēloties īpašumu VVD aicina pievērst uzmanību tam, kādā attālumā atrodas, piemēram, biogāzes iekārtas, notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, fermas, asfaltbetona rūpnīcas u.c. uzņēmumi, kas, kā minēts, darbojas ievērojot visas vides prasības, tomēr, var radīt īslaicīgu diskomfortu apkārt esošo teritoriju iedzīvotājiem.
Augusta otrā puse un septembra sākums ir laiks, kad notiek aktīva lauksaimniecības zemju mēslošana. VVD lūdz iedzīvotājus būt saprotošiem un nesniegt ziņojumus par kūtsmēslu vai digestāta smaku novērojumiem. Šādas darbības ir nepieciešama nozares uzņēmumu prakse un netiek uzskatītas par pārkāpumu.
VVD reģistru vietnes piesārņojošo vietu kartē atrodamie dati sniedz iespēju ikvienam uzzināt, kuri uzņēmumi izvēlētajā teritorijā veic piesārņojošās darbības, kādi nosacījumi izvirzīti konkrētajai darbībai VVD izsniegtajā atļaujā, kāds monitorings un cik bieži jāveic piesārņojošas darbības veicējam. Karte pieejama šeit.
VVD publisko datu reģistru vietnē vienkopus pieejama informācija par VVD izsniegtajām atļaujām un licencēm, tehniskajiem noteikumiem, lēmumiem par ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) piemērošanu, dabas resursu, vides aizsardzības un radiācijas drošības kontroli un citiem reģistriem, putekļu monitoringu, iesniegumiem, kalkulators dabas resursu nodokļa aprēķināšanai, kā arī pieejama piesārņojošo darbību vietu karte.
Jau ziņots, ka tikai 31% Latvijas upju un ezeru ūdens kvalitāte uzskatāma par labu. Ūdens kvalitāti iekšējos ūdeņos mazāk ietekmē notekūdeņi, jo daudzu gadu garumā ir veiktas investīcijas, ierīkojot attīrīšanas iekārtas. Taču 7% upju un ezeru ūdens kvalitāti aizvien ietekmē notekūdeņi.
Raksturīgākās problēmas notekūdeņu apsaimniekošanā ir tas, ka notekūdeņi ir nepietiekami attīrīti, netiek veikta ražošanas notekūdeņu priekšattīrīšana, notiek neatbilstoša notekūdeņu dūņu uzglabāšana un reģenerācija un notiek notekūdeņu pārplūdes lietus laikā.
