Svētdien, 29.martā, Latvija atzīmē 11.gadadienu kopš pievienošanās Ziemeļatlantijas līguma organizācijai (NATO) 2004.gadā. Saistībā ar gadadienu ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V) norādījis, ka Krievijas agresija Ukrainā un nelikumīgā Krimas aneksija pirms gada šodien ļauj patiesi novērtēt NATO īstenotās kolektīvās aizsardzības ieguvumus, ko Latvija baudījusi 11 gadus, portālu “Delfi” informēja Ārlietu ministrijā.
"Tas vēlreiz apliecina lēmumu tālredzību un pareizību Latvijai īsi pēc neatkarības atjaunošanas 90.gadu sākumā uzsākt sarunas par pievienošanos NATO," sacījis Rinkēvičs.
Tāpat ministrs norādījis uz alianses spēju šodien ļoti ātri reaģēt un pielāgoties strauji mainīgajai ģeopolitiskajai drošības videi. Kā apliecinājumu tam Rinkēvičs minējis pērn Velsas samitā pieņemtos lēmumus. Viens no uzskatāmākajiem piemēriem esot Gatavības rīcības plāna apstiprināšana un īstenošana. Patlaban ar to tiekot stiprināta kolektīvā aizsardzība ar palielinātu sabiedroto klātbūtni reģionā, hibrīdā apdraudējuma pārvarēšanu un bruņoto spēku reaģēšanas ātrumu.
Ārlietu ministrija jau vēstījusi, ka kopš 2014.gada saistībā ar Krievijas agresīvo rīcību Latvijā norisinās regulāras sabiedroto militārās mācības. Vēl pirms gada tika pastiprināta NATO Gaisa telpas patrulēšanas operācija Baltijas valstīs. Tas tika darīts, ņemot vērā skaitliski pieaugošo Krievijas militāro lidojumu skaitu. Kā norādījusi nozares ministrija, tas esot īpaši būtiski, jo Krievijas militārās lidmašīnas lidojot ar izslēgtiem atbildētājiem un nereaģējot uz gaisa dispečeru norādēm. Līdz ar to kaimiņzemes militārie lidaparāti rada draudus arī civilajai aviācijai.
Savukārt šogad pieņemts lēmums Latvijā un piecās citās alianses austrumu robežas valstīs izveidot NATO komandvadības štāba elementus. Tāpat NATO kuģi regulārāk patrulē Baltijas jūrā.
Vienlaikus ministrija norādījusi, ka arī Latvija sniegusi būtisku pienesumu NATO. Kopš 90.gadiem Latvija piedalās starptautiskajās miera uzturēšanas operācijās Bosnijā un Hercegovinā, Kosovā un Afganistānā, kā arī NATO Reaģēšanas spēkos. Kopš pērnā gada 1.septembra Rīgā darbojas NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centrs, kas izstrādā visai aliansei pieejamus risinājumus informatīvā kara apstākļos.
Līdz 2018.gadam Latvija apņēmusies palielināt aizsardzības budžetu līdz vismaz 2% no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP), tādējādi pildot Velsas samita apņemšanos un sniedzot ieguldījumu drošības stiprināšanā. Pērn Latvijas diplomāti ar lekciju ciklu 7000 skolēnu auditorijai vairāk nekā 100 Latvijas skolās veicinājuši iedzīvotāju izpratni par starptautisko politiku un Latvijas pienesumu NATO mērķu īstenošanā.
Ministrija informēja, ka 1994.gadā Latvija pievienojās "Partnerattiecības mieram" programmai, tādējādi politiski un praktiski apliecinot interesi sadarboties ar NATO. Kopš 1999.gada Latvija īstenoja Rīcības plānu dalībai aliansē. 2002.gadā Prāgas samitā NATO uzlūdza Latviju pievienoties aliansei, bet uzņemšana NATO noslēdzās 2004.gada 29.martā. Toreiz Latvijas Ministru prezidents kopā ar sešu citu valstu valdību vadītājiem Vašingtonā iesniedza pievienošanās instrumentus ASV Valsts sekretāram.
Līdz ar to kopš 2004.gada 2.aprīļa pie NATO galvenās mītnes Briselē plīvo Latvijas karogs.
