Līdz šim Latvijā ar Covid-19 ir slimojuši aptuveni 20% līdz 23% iedzīvotāju, no kuriem 7,5% bijuši laboratoriski apstiprināt gadījumi, savukārt atlikušie par saslimšanu nezināja vai laboratoriski neapstiprināja to, mikroblogošanas vietnē "Twitter" pavēstījis Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas infektologs un Latvijas Universitātes profesors Uga Dumpis.
Nesenā Valsts pētījumu programmas "Covid-19 seku mazināšanai" pētījumā, kura mērķis bija noteikt antivielas pret SARS-CoV-2 vīrusu izplatību Latvijas iedzīvotāju vidū, secināts, ka 5751 respondenta vidū antivielas atrastas aptuveni 12,3% iedzīvotāju. Pētījumā nevarēja piedalīties vakcinētas vai Covid-19 izslimojušas personas, kuru saslimšanas fakts apstiprināts laboratoriski.
Pētījumā tostarp secināts, ka antivielu atklāšanas biežums sakrīt ar diagnosticēto Covid-19 gadījumu skaita tendenci valstī attiecīgajā laika periodā. Proti, visvairāk antivielas atklātas tieši 2021.gada februārī un martā, kad saslimstības ar Covid-19 rādītāji bijuši augstāki.
Raugoties vecuma grupu griezumā, pētnieki secinājuši, ka bērnu līdz 13 gadu vecumam un jauniešu no 18 līdz 24 gadu vecumam vidū antivielas atrastas visbiežāk, gandrīz divas reizes pārsniedzot attiecīgo rādītāju senioru grupā (vecumā virs 65 gadiem). Tādējādi pētnieki izvirzījuši apgalvojumu, ka maziem bērniem antivielas sastopamas biežāk nekā cilvēkiem vecumā no 14 līdz 17 gadiem un vecumā virs 25 gadiem.
Savukārt, aplūkojot antivielu sastopamības atšķirības starp reģioniem, pētnieki secinājuši, ka visaugstākā antivielu izplatība vērojama Latgales reģionā, kur antivielas atrastas 22,6% gadījumu, savukārt viszemākā - Kurzemes reģionā, kur šis rādītājs ir 6,4%. Rīgā un Pierīgā šie rādītāji bijuši attiecīgi 8,9% un 13,2%.
Projekta vadošais partneris bija Latvijas Universitāte, tāpat pētījumā iesaistījās Rīgas Stradiņa universitāte (RSU), Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR", Slimību profilakses un kontroles centrs un Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca. Pētījuma vadītāja ir RSU profesore Anda Ķīvīte-Urtāne, savukārt profesors Dumpis ir Valsts pētījumu programmas apakšprojekta vadītājs.