Tradicionālajā aptaujā "2008.gada Eiropas cilvēks Latvijā" par uzvarētāju kļuvis Eiropas Parlamenta Nāciju Eiropas grupas deputāts Ģirts Valdis Kristovskis, portālu "Delfi" informēja organizētāji "Eiropas kustība Latvijā".
„Veicināja filmas "Padomju stāsts" izveidi. Aktīvs un patriotisks latvietis un eiropietis. devis ieguldījumu totalitārā komunisma nosodīšanai Eiropas līmenī. Vadījis pirmā Latvijas armijas virspavēlnieka Oskara Kalpaka piemiņas fondu. Ļoti aktīvi daudzu gadu garumā ir iestājies par Latviju Eiropā, sagatavoja Latviju iestājai NATO. Tagad aktīvi darbojas Latvijas interesēs Eiropas Savienībā. Ar cieņu prot argumentēt savu nostāju (neaizvainojot oponentu, nenomelnojot, nenozākājot)," par Ģirtu Valdi-Kristovski rakstīja balsotāji.
Ģirts Valdis Kristovskis dzimis 1962. gada 19. februārī Ventspilī. Rīgas Tehniskajā Universitātē ieguvis būvinženiera izglītību, vēlāk ieguvis augstāko juridisko izglītību (tiesību maģistra grāds Latvijas Universitātē, politisko zinātņu doktorands). Politikā darbojas kopš 1988. gada, bijis Latvijas Tautas frontes Ventspils novada nodaļas priekšsēdētājs. Ievēlēts Latvijas Augstākajā Padomē, Piektās, Sestās, Septītās un Astotās Saeimas deputāts. 2004. gadā ievēlēts Eiropas Parlamentā, viens no pirmajiem deviņiem Latvijas eiroparlametāriešiem.
Ģirts Valdis Kristovskis no 1991. līdz 1993. gadam bija Latvijas Zemessardzes komandieris, vēlāk Iekšlietu ministrs (1993-1994) un ilggadējs Aizsardzības ministrs (1998-2004). Apbalvots ar I šķiras Viestura ordeni, Latvijas III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni, Lietuvas dižkunigaiša Ģedimina III šķiras ordeni, Igaunijas Republikas II šķiras Māras zemes krustu.
2007. gada aptaujā uzvarēja Eiropas Komisārs enerģētikas jautājumos Andris Piebalgs, 2006. gadā - Radio SWH žurnālists Ģirts Salmgriezis. 2005. gadā par Eiropas cilvēku kļuva Eiropas Parlamenta deputāts Valdis Dombrovskis, 2004. gadā - EP deputāts Georgs Andrejevs, 2003. gadā par Eiropas cilvēku Latvijā kļuva Latvijas futbola valstsvienības uzbrucējs Māris Verpakovskis, bet 2002. gadā - dziedātāja, Eirovīzijas dziesmu konkursa uzvarētāja Marija Naumova. 2001. gadā titulu ieguva Valsts Prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, 2000. gadā - mūziķis Renārs Kaupers un grupa „Prāta Vētra", 1999. gadā politiķis un valstsvīrs Valdis Birkavs, bet 1998. gadā zinātnieks un publicists, Eiropas Komisijas administrācijas darbinieks Eduards Bruno Deksnis.