Šogad par gada kukaini Latvijas Entomoloģijas biedrība izvirzījusi lielo dižkoksngrauzi (Ergates faber), savukārt par gada nekukaini - lapseņveida zirnekli, informē Latvijas Dabas muzeja vecākais entomologs Jānis Dreimanis.
Lielais dižkoksngrauzis ir viena no lielākajām Latvijas un Baltijas vabolēm. Vabole ir brūna vai sarkanbrūna, tās garums var sasniegt no 23 līdz 60 milimetrus.

Suga ir cieši saistīta ar atmirušu koksni, bet dzīvus kokus tas nebojā. Vabole Latvijā sastopama galvenokārt Piejūras zemienē. Kāpuri barojas ar vecu nokaltušu koku un kritalu koksni. Pieaugušie kukaiņi barību neuzņem.

Sešdesmitajos gados, kad pastāvēja citi koksnes apstrādes veidi, Ziemeļkurzemē bijis gadījums, kad kāpuri masveida savairošanās laikā apgrauzuši koka torņus un telefona stabus. Patlaban suga ir reta un aizsargājama.

Dreimanis stāsta, ka lielā dižkoksngrauža klātbūtne mežā liecina par tā īpašo vērtību bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā - parasti šādā mežā aug daudz vecu un lielu koku, tajā ir atrodamas lielas kritalas dažādās satrupēšanas pakāpēs - tās ir īpašības, kas raksturīgas dabiskiem mežiem.

Latvijas Entomoloģijas biedrība, lai varētu gūt papildu informāciju par šīs sugas izplatību Latvijā, aicina ziņot par lielā dižkoksngrauža novērojumiem, norādot apdzīvoto vietu, biotopu, datumu, novērotāja uzvārdu. Ja ir iespēja, kukaini vajadzētu nofotografēt un sūtīt biedrībai tā fotogrāfiju, lai izvairītos no sajaukšanas ar kādu citu no Latvijas 101 koksngraužu sugas.

Nominācija "Gada nekukainis" ir pirmo gadu. "Jaunā nominācija tapusi, jo Latvijā ir daudz interesantu bezmugurkaulnieku sugu, kuras nav nedz kukaiņi, nedz gliemeži, kuri jau tiek nominēti un par kuriem sabiedrībai tiek sniegta informācija. Tā kā nav atsevišķas pētnieku grupas, kas informētu par kādu no aptuveni 800 Latvijas ērču, 450 zirnekļu, 21 tūkstoškāju, 13 simtkāju vai 17 dēļu sugām, Entomoloģijas biedrība daļēji uzņēmās šo lomu, izvirzot gada nekukaini," stāsta Dreimanis.

Lapseņveida zirneklis ir suga, kuru pirmoreiz Latvijā novēroja 2004.gadā. Līdz tam šis zirneklis bija parasta suga Vidusjūras zemēs, bet pēdējās desmitgadēs novērota tā izplatība uz ziemeļiem.

Šis zirneklis, tāpat kā pārējie tīklus veidojošie zirnekļi, nav cilvēkiem indīgs. Zirnekļa mātīte ir 14-17 milimetrus gara, tēviņi - tikai līdz sešiem milimetriem. Zirnekļi dzīvo un veido tīklus zemā augājā.

Austajos tīklos ir arī zigzagveida baltu pavedienu struktūras, kuru nozīme ir divējāda - ar savu spīdēšanu, zaigošanu pievilināt kukaiņus, bet lielākiem dzīvniekiem tīklu padarīt redzamu, lai tie to neizpostītu.

Ja tīklā iekļuvis upuris, zirneklis to ietin savos pavedienos un izdara nāvējošo un upuri sašķidrinošo kodienu, tad upuri izsūc vai arī ļauj tam palikt, kamēr gribēsies ēst. Ja tīklos iekļuvis pārāk liels dzīvnieks, mātīte pati pārrauj daļu tīkla, lai lielo objektu atsvabinātu.

Latvijas Entomoloģijas biedrība aicina ziņot par šī zirnekļa novērojumiem.

Latvijas Entomoloģijas biedrība apvieno dažādu Latvijas un ārzemju bezmugurkaulnieku sugu pētniekus.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!