Šlesers uzskata, ka iegūtie līdzekļi būtu jāsadala, ņemot vērā satiksmes intensitāti, daļu naudas piešķirot arī Rīgas infrastruktūras attīstībai. "Nebūtu normāli, ja no Rīgas autovadītājiem tiktu ņemta nauda, neko nedodot pretī," sacīja Šlesers.
Viņš arī norādīja, ka vajadzēs plānot ilgtermiņa stratēģiju un autovadītājiem nāksies piedalīties autoceļu uzturēšanā.
Kā liecina medijos iepriekš izskanējusī informācija, SM sāktas diskusijas par ikgadējās transportlīdzekļu nodevas palielināšanu, nosakot tās apjomu par vismaz 100 latiem augstāku nekā pašlaik. Tādējādi budžetā varētu iekasēt vairāk nekā 115 miljonus latu, kas ir gandrīz sešas reizes vairāk nekā pērn iekasētie 20 miljoni latu.
SM iepriekš norādīja, ka ideja par nodevas palielināšanu radusies diskusijās ar Rīgas pašvaldību, kas vairākkārt uzsvērusi, ka transporta infrastruktūras sakārtošanai pieejamie līdzekļi nav pietiekami un arī ar valsts naudu un no Eiropas Savienības (ES) piesaistāmajiem līdzekļiem nepietiek, lai pārredzamā nākotnē autoceļus savestu tādā kārtībā, lai tie kopumā atbilstu ES praksei.
Kā iepriekš norādīja Šlesers, viņa darbības laikā atjaunots likumā noteikts valsts autoceļu finansējums, kas šogad bija 65% no degvielas akcīzes nodokļa, kā dēļ budžeta finansējums valsts autoceļiem palielinājies no 72 miljoniem latu 2004.gadā līdz 189 miljoniem latu šogad, bet pašvaldībām piešķirto dotāciju apjoms - no 18 miljoniem latu 2004.gadā līdz 56 miljoniem šajā gadā.
2010.gadā finansējums valsts autoceļiem no degvielas akcīzes nodokļa sasniegs 80%, sacīja Šlesers.
Nākamā gada budžetā Valsts autoceļu fondam atvēlēti 236,73 miljoni latu, kas ir par 24,7% vairāk nekā šogad.