2011.gadā atkal sācis pieaugt nabadzības riskam pakļauto cilvēku skaits
Foto: LETA

2011.gadā nabadzības riska indekss atkal sācis pieaugt un nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars sasniedzis 19,4% - 394 500 cilvēki jeb katrs piektais iedzīvotājs, liecina Centrālās Statistikas pārvaldes apkopotā informācija.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Nabadzības riska indekss atspoguļo iedzīvotāju īpatsvaru, kuru mājsaimniecības rīcībā esošie ienākumi uz vienu patērētāju ir zem nabadzība riska sliekšņa.

CSP dati liecina, ka 2011.gadā, pieaugot ekonomikai, ieguvēji bija ekonomiski aktīvie iedzīvotāji, kuru ienākumi auga samērojamā tempā ar ekonomikas izaugsmi, kā rezultātā to nabadzības riska indekss samazinājās. Tiem, kuru ienākumi bija tuvi nabadzības riska slieksnim, ienākumi auga lēnāk, nekā vidējais ienākumu līmenis.

Viņi varēja nokļūt zem pieaugušā nabadzības riska sliekšņa. Tas lielā mērā attiecās uz mazo un nelielo pensiju saņēmējiem un citām personām ar zemiem ienākumiem.

CSP dati liecina, ka pieaugot iedzīvotāju ienākumiem, no tiem atvasinātais nabadzības riska slieksnis ir sācis pieaugt.

Ekonomikas izaugsme un nodarbinātības pieaugums ir atstājusi visnotaļ pozitīvu ietekmi uz nodarbināto nabadzības risku. Strādājošo nabadzības riska indekss ir samazinājies no 9,4% 2010.gadā līdz 8,8% 2011.gadā. Savukārt tas ir pieaudzis pensionāriem no 11% līdz 16%, kā arī nepilnajām ģimenēm, kurās viens no vecākiem audzina bērnus - no 39% līdz 43%.

Nabadzības riskam pakļautajās mājsaimniecībās to rīcībā esošā ienākuma struktūrā ienākumi no sociālajiem transfertiem - valsts vai pašvaldību pabalstiem un citiem - veidoja 56%, savukārt turīgākajās mājsaimniecībās - 16%.

Iegūto relatīvās nabadzības un sociālās atstumtības rādītāju datu avots ir „Eiropas Savienības Statistikas par ienākumiem un dzīves apstākļiem (EU-SILC)" apsekojums. Tajā 2012.gadā tika aptaujāti 6 500 mājsaimniecības un tika intervēti 13 000 respondentu vecumā no 16 gadiem un vecāki.

Dati par ienākumiem tika apkopoti par 2011.gadu. 2012. gada ienākumu dati tiks apkopoti EU-SILC 2013.gada apsekojumā, kurš sāksies šā gada martā un ilgs līdz jūnija beigām.

CSP informē, ka "Eurostat", atšķirībā no CSP, monetāros nabadzības un sociālās atstumtības datus publicē ar atsauci uz apsekojuma norises gadu, kaut gan ienākumi ir apkopoti par iepriekšējo kalendāro gadu.

2012.gada 3. decembrī Eurostat publiskoja EU-SILC 2011.gada apsekojuma datus par nabadzību un sociālo atstumtību, kas faktiski ir 2010.gada ienākumu dati.

Jau vēstīts, ka Latvijā 2010.gadā relatīvam nabadzības riskam bija pakļauti 425 000 jeb 19% iedzīvotāju.

Kā liecināja CSP apkopotā "Eiropas Savienības statistikas par ienākumiem un dzīves apstākļiem (EU-SILC)" apsekojuma provizoriskie dati, viszemākais nabadzības riska indekss 2010.gadā bija Rīgā - 12%, bet visaugstākais Latgalē - 30%.

CSP norāda, ka 2010.gadā pieaugusi Latvijas iedzīvotāju atkarība no sociālajiem transfertiem, tostarp valsts pabalstiem. Ja 2009.gadā 28% no ienākumu apjoma veidoja sociālie transferti, tad 2010.gadā - 31%. Nabadzības riska indekss, kas tiktu rēķināts bez visu veidu sociālajām izmaksām, 2010.gadā sasniegtu 46%, kas ir augstākais rādītājs kopš 2004.gada.

Nodarbinātajiem nabadzības risks 2010.gadā ir samazinājies, toties pieaudzis bezdarbniekiem.

Bezdarbnieku nabadzības risks ir pieaudzis no 48% 2009.gadā līdz 50% 2010.gadā, kas gan ir mazāk nekā pirmskrīzes gados. Pilnu darba laiku strādājošajiem nabadzības risks ir samazinājies attiecīgi no 8,2 līdz 7,8%, bet nepilnu darba laiku strādājošajiem tas ir pieaudzis no 23% 2009.gadā līdz 25% 2010.gadā.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Centrālā Statistikas pārvalde Eiropas Savienība Eurostat
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form